Dārgie draugi,
Mēs visi noteikti esam piedzīvojuši tādas situācijas dzīvē, kad mēs kādu aicinām, saucam, vai lūdzam kaut ko izdarīt. Piemēram, vecāki mēģina sasaukt bērnus uz kopīgu maltīti, kad viens ir iegrimis savās rotaļās, otrs spēlē datorspēles, trešais intensīvi čato utt. Tāpat varam iedomāties situāciju, kad esam kādu aicinājuši kaut ko paveikt un viņi uzreiz atsaucas. Tas mums liek just gandarījumu, ka otrs cilvēks novērtē mani, ka esmu viņam svarīgs un viņš atsaucas, kad saucu.
Atgriezieties
Jau pagājušajā svētdienā lasījām Svēto Rakstu fragmentus, kuri mums atgādina par to, ka Dievs mūs uzrunā katru vārdā, Viņš vēlas būt ar mums personiskās attiecībās, Viņš mums dod arī kādu īpašu uzdevumu, kuru varam saprast tikai tad, ja klausāmies, ko Dievs mums saka.
Arī šodien Svētie Raksti mums liek uzkavēties pie aicinājuma temata. Dievs aicina katru. Viņš uzrunā katru vārdā – tevi, mani, ik vienu! Viņš vēlas ar mums būt personiskās attiecībās. Mēs varam atsaukties Viņa aicinājumam. Bet ir vēl kāda svarīga nianse, kam šīs dienas Svēto Rakstu lasījumu fragmenti mums liek pievērst uzmanību – Dievs vēlas būt ne tikai vienkārši ar mums attiecībās, viens starp daudziem kontaktiem mūsu telefonā, bet gan ieņemt pirmo vietu, kļūt par mūsu dzīves pamatu. Var teikt, ka Dievs ir ārkārtīgi prasīgs pret mums.
Jēzus, aicinot mūs uz attiecībām ar Viņu, aicina visu pakārtot Viņam, vispirms atsakoties no visa tā, kas ir tiešā pretrunā Viņam. Stāstā par Jonas sludināšanu Ninīvē mēs lasām par tautu, kura ar savu rīcību ir bijusi ļoti tālu no Dieva un kura, izdzirdusi pravieša sludināšanu, nekavējoties nožēlo savus grākus, gandara par tiem un maina savu dzīvesstilu. To kristīgajā leksikā sauc par atgriešanos.
Jēzus savu publisko darbību arī uzsāk ar aicinājumu: atgriezties – nožēlot grēkus. Jēzus sludināšana gan būtiski atšķiras no Jonas sludināšanas. Jona, kurš ir pravietis Izraēlā, ir spiests iet sludināt Ninīvē, kas ir Asīrijas pavalsts, tātad vienā frontē ar Izraēlas sīvākajiem ienaidniekiem. Viņš nejūt nekādu patiku pret šo pienākumu, tāpēc sākumā no tā bēg, bet Dieva uzstājības dēļ gariem zobiem pilda savu misiju nedodot Ninīviešiem nekādu cerību: Pilsēta tiks nopostīta. Salīdzinājumam varam iedomāties, ka Jēzus sūta kādu bijušo politieslodzīto pie tiem, kuru uzvārdi atrodami Čekas maisos, lai tiem pasludinātu aicinājumu uz atgriešanos, vai arī kādu dedzīgu 110. panta grozījumu aizstāvi pie Attīstības par! elektorāta vai Mozaīkas pārstāvjiem. Pēdējā laikā esam piedzīvojuši un ļoti uzskatāmi saskārušies ar Jonasa attieksmi pret šiem tautai naidīgajiem “pagāniem”. Jums nav izredžu. Jūs esat grēcinieki. Jūs saņemsiet, ko esat pelnījuši – iznīcību.
Neskatoties uz Jonas nicinošo attieksmi, pretēji paša Jonas (ne)paklausībai Dievam šie pagāni atgriežas, nožēlo un Dievs apžēlojas par šiem ļaudīm. Jēzus sludina citādi. Viņš saka: Dieva Valstība jau ir jūsu vidū! Nožēlojiet grēkus un ticiet Labajai vēstij (evaņģēlijs grieķiski nozīmē labā vēsts), lai jūs varētu pilnvērtīgi to baudīt! Jēzus parāda to pašu, ko Dievs vēlējās atklāt Jonam – Viņam visi cilvēki ir dārgi, ikviens grēcinieks. Viņš vēlas visu atgriešanos, būt ar visiem attiecībās un ikvienam dot iespēju baudīt Dieva Valstību! Gan pagāniem, gan gejiem, gan kolaborantiem un okupantiem. Visiem!
Kāds varētu teikt: nu un? Jonas pieeja jau nav nemaz tik slikta. Tak tomēr pilsēta atgriezās. Jā. Bet kādu vēsti, kādu aicinājumu mainīt savu dzīvi tu pats uzklausītu? Tādu, kur tev nedod cerības, un norāda uz tavu grēku (visi esam grēcinieki) seku smagumu, vai arī tu tomēr vairāk ieklausītos vēstī, kas tev dod cerību? Kā tu pats sludini citiem?
Laiks ir īss
Kāds būtisks vārds, kas dominē šīs dienas lasījums, ir – tūlīt. Ninīves iedzīvotāji, izdzirdot Jonas sludināšanu, nekavējas atsaukties Dieva aicinājumam un izvērš vispārēju gandari un atgriešanos, par kādu mēs pat nevaram lasīt Dieva tautas Izraēlas (Jonas skatījumā “pareizās” tautas) vēstures lappusēs (vien atsevišķu varoņu izpildījumā). Jēzus aicina mācekļus atstāt visu un sekot Viņam un Marks raksta, ka tie tūlīt atstāja tīklus, ģimenes, lai sekotu Viņam.
Tāpat arī apustulis Pāvils saka: “laiks ir īss”. Jā, vēl Jēzus nav atnācis uz pasauli otreiz, jā, vēl mēs esam dzīvi, bet mēs nezinām cik ilgi. Tāpēc neatliec savu atbildi Dieva aicinājumam. Ja esi dzirdējis Viņa balsi, kas tevi sauc vārdā, ja esi saņēmis aicinājumu atgriezties, neatliec atbildi uz vēlāku laiku! Tagad ir laiks! Tagad pieņem lēmumu! Tagad izvēlies sekot Jēzum un visu pakārtot Viņam. Neskaties uz pasauli, kas neseko Dievam. Esi tu, kas atgriežas un seko Jēzum. Tagad. Savā ģimenē, darbā, atpūtā, uz kalna, internetā, diskusijās.
Atstāt un sekot
Šodienas liturģijā atsaukšanās Dieva aicinājumam ietver pieņemt Viņa prasību atstāt visu Viņa dēļ. Ninīvieši atstāj savu grēcīgo ceļu un dodas pa atgriešanās taku. Mācekļi atstāj savu biznesu, savus vecākus, kolēģus un seko Jēzum. Apustulis Pāvils aicina tos, kam sievas, dzīvot kā tādiem, kuriem to nav, tos, kas skumst vai priecājas, kā tādiem, kas neskumst vai nepriecājas, tiem, kam ir īpašumi, kā tādiem, kuriem nekā nav.
Tas uz ko Svētie Raksti mums norāda, ka visas šīs lietas – attiecības (sievas), emocijas (skumst, priecājas), īpašumus (tie, kas pērk un izmanto pasauli), kuras radīšanas aprakstā mēs lasām, ka Dievs ir novērtējis kā ļoti labas, nedrīkst mūs šķirt no Dieva, tās nedrīkst aizstāt Dievu tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tās ir pārejošas. Mēs nevaram balstīt savu drošību attiecībās, īpašumos, sajūtās gluži vienkārši tāpēc, ka šodien tāss ir, bet rīt var arī nebūt. Savukārt Dievs ir mūžīgs.
Noliekot Dievu pirmajā vietā, mēs nenicinam pasauli. Sekot Jēzum nenozīmē atstāt savas ģimenes, bērnus, darba vietas, īapšumus (kādu Dievs var arī tā aicināt), bet gan pakārtot visas šīs jomas Viņam, kurš to visu vēlas svētīt. Visbiežāk lielākā daļa no mums savu uzticību Dievam izpaudīs tieši caur savstarpējam attiecībām mūsu ģimenē, uzticīgi pildot savus darba pienākumus pēc labākās sirdsapziņas, rūpējoties par lietām, ko Dievs mums ir devis. Mēs nedrīkstam Dievu aizstāt ar kādu no šīm jomām.
Varam katrs padomāt, ko tad Dievs mani aicina atstāt? Kam es esmu pieķēries un nolicis Dieva vietā?
Atgriešanās vs vainas apziņa
Reizēm cilvēki, kas dzird Jēzus aicinājumu atgriezties, nožēlot grēkus, to uztver kā sevis tiesāšanu, nosodīšanu par pagātnes kļūdām. Vēl vairāk, ja kāds atnāk uz Misi, kur dzird, ka mēs to iesākot trīs rezies sakām: “mana vaina”. Tomēr mums ir jāatcerās svarīga lieta, ka Jēzus nenāk pasauli tiesāt, bet to glābt. Viņš nenāk mums pārmest. Jēzus nav Jona, kurš saka: “jums visiem ir beigas, jūs maksāsiet par saviem grēkiem”. Jēzus saka: Tu vari būt vienots ar Dievu. Tu vari baudīt Priecīgo Vēsti, ka nekas tevi nevar šķirt no Viņa mīlestības. Nav nekas tāds, ko Viņš tev nevarētu piedot. Viņš vēlas tev dāvāt visu. Bet Viņš arī sagaida no tevis visu. Tāpēc astāj to, kas tev var traucēt attiecībām ar Viņu un baudīt prieku, ko dod Viņa klātbūtne.
Dieva Vārds
Kā mēs varam piedzīvot Dieva piedošanu? Kā varam zināt kurā virzienā ir atgriešanās ceļš? Kā varam dzirdēt Viņa balsi? Atbilde ir vienkārša – ļoti efektīvs līdzeklis saklausīt Dieva balsi, uzzināt Viņa gribu un uzņemt pareizo kursu, ir lasīt Dieva Vārdu, lasīt Bībeli.
Pāvests Francisks 2019. gadā parastā liturģiskā laika svētdienu aicina veltīt Dieva Vārdam. Viņš vēlējās izcelt Svēto Rakstu nozīmi, mudināt lasīt Dieva Vārdu ikdienā (viņš ir sacījis, ka mums Bībeles lappuses vajadzētu atvērt tik pat bieži, cik mēs bieži ieskatamies savās viedierīcēs). Svētais tēvs vēstulē, ar kuru ieiviesa Dieva Vārda svētdienu, mūs aicina nepierast pie Dieva vārda, bet ļaut tam mūs arvien uzrunāt no jauna un atklāt Tēva žēlsirdīgo mīlestību, kā arī norāda, ka Dieva Vārds ir spējīgs atvērt mums acis, lai mēs spētu saskatīt citus.
Šī diena var būt lielisks sākums tavam piedzīvojumam attiecībās ar Dievu sākot lasīt Bībeli. Ņem rokās kādu no tulkojumiem un sāc lasīt un velti laiku klusumam, lai izgaršotu kā šie vārdi, kurus lasi uzrunā tevi tagad un ļauj piedzīvot Dieva klātbūtni tagad.
Ja ir kādas rakstu vietas, kuras tu nesaproti, tad lielisks palīgs lasīšanā būs RML raidījumi, kuri komentē Svētos Rakstus.
Priecīgu Svētdienu!
Pr. Pēteris Skudra
