17. februārī sāksies Lielais Gavēnis. Tas mums atgādina, ka bez ikdienas ilgām pēc iztikas, baudām un citām labām lietām, mūsos katrā ir arī ilgas pēc Dieva. Šīs 40 dienas var kļūt par iespēju atjaunot attiecības ar Dievu lūgšanā, attīrīt savu sirdi no lietām, kas var traucēt sastapt Dievu un veikt žēlsirdības darbus.
“Gavēņa kalendārs”– tas ir rīks, kas sniedz iespēju audio formātā dzirdēt dienas Svēto Rakstu lasījumu un kāda Latvijas garīdznieka sagatavotas, īsas pārdomas par šo fragmentu. Rakstiskā veidā šim impulsam tiek pievienoti arī kādi jautājumi, ko vari izmantot savā personīgajā lūgšanā un pārdomās.
Šī apņemšanās kopā gatavoties Lieldienām jau daudziem cilvēkiem ir kļuvusi par ikgadēju tradīciju. Pēc pagājušā gada gavēņa, Ilze liecināja: “Gavēņa kalendārs katru rītu ļoti iedvesmoja un stiprināja visai dienai.”
Ja arī Tu vēlies katru rītu saņemt savā e-pastā “Gavēņa kalendāru”, tad piesakies, aizpildot anketu šeit: mlgn.to/8qb4
Vairāk par citām iespējām izdzīvot gavēņa laiku kopā ar Radio Marija Latvija, lasi šeit: https://rml.lv/gavenis-kopa-ar-radio-marija/
Gavēņa kalendārs top sadarbībā ar Katolis.lv, Mieram Tuvu un Caritas Latvija
Visus ierakstus klausies šeit:
Pārdomas un ieraksti katrai dienai:
17. februāris – Pelnu trešdiena
“Ikviens var atrast sv. Jāzepā, vīrā, kurš iet garām nepamanīts, ikdienas klātbūtnes cilvēkā, diskrētu un apslēptu, aizbildni, palīgu un pavadoni grūtos brīžos.”
Gavēņa laiks ir atgriešanās laiks. To var salīdzināt ar atgriešanos mājās. Šis tēls mums var palīdzēt labāk saprast gavēņa laika nozīmi. Tas ir laiks, lai atrastu ceļu uz mājām, kas ir Dievs. Meklēt Jēzu. Mēs varam uzdot jautājumu: Jēzu, kur Tu mājo? un Viņš mums abild: nāc un redzi. Meklēsim Jēzu un praktizēsim visus trīs atgriešanās un atjaunotnes darbus: atturību, lūgšanu un žēlsirdības darbus. Gavēņa laikā labs palīgs mums var būt sv. Jāzeps, kurš darbojas neuzkrītoši, bet izlēmīgi.
Jautājumi pārdomām:
- Kur mājo Jēzus manā dzīvē? Vai es Viņu meklēju ikdienā?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Pr. Andris Marija Jerumanis
18. februāris
“Svētais Jāzeps mums atgādina, ka visiem tiem, kuri šķietami ir nemanāmi vai atrodas “otrajā līnijā”, ir unikāla aktīva daļa pestīšanas vēsturē. Viņi visi ir pelnījuši pateicības vārdu.”
Šodien dzirdam Kristus aicinājumu sekot Viņam, ņemot savu krustu. Savu, nevis kāda cita krustu. Katram no mums ir savs krusts, ko nest. Jēzus vēlas, lai mēs nepaliekam ar savu krustu vieni. Viņš zin, ka mums ir nepieciešams atbalsts. Kristus krusts mūs nesalauž, tas palīdz. Skatoties uz savas dzīves Krustu, mēs varam panest savas dzīves grūtības kopā ar Kristu.
Jautājumi pārdomām:
- Kas šobrīd ir manas dzīves krusts?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Pr. Marcins Vozņaks
19. februāris
“Svētā Jāzepa lielums ir tajā, ka viņš bija Marijas līgavainis un Jēzus tēvs.”
Jēzus bieži saskaras ar pārmetumiem. Pārmetumus izsaka cilvēki, kuri sevi uzskata par pārākiem un pareizākiem par citiem. Vai nav tā, ka arī mēs nosodām un jūtamies pārāki par tiem, kuri nerīkojas tā kā mēs? Ja mana rīcība liek nosodīt citus, tad man trūkst mīlestības. Jēzus saviem mācekļiem norāda, ka svarīgāka par savu spēku parādīšanu ir žēlsirdība un rūpes par otru. Gavēnis nav tikai sevis mērdēšana. Gavēnis ir patiesības atklāšana un raudzīšanās uz Jēzu. Gavēnis palīdz ieraudzīt realitāti, identificēties ar nabagiem, kuri vienmēr ir spiesti gavēt, kā arī atteikties no pārākuma sajūtas un nicinājuma pret citiem.
Jautājumi pārdomām:
- Kas man liek justies pārākam par citiem? Ko es nosodu citos?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Pr. Toms Priedoliņš.
20. februāris
“Pārāk bieži mēs domājam, ka Dievs paļaujas tikai uz to, kas mūsos ir labs un uzvarošs, lai gan patiesībā lielākā daļa Viņa plānu tiek realizēti caur mūsu vājībām un neskatoties uz tām.”
Kristus pienākot pie Levi saka: seko man. Levi uzreiz paklausa. Savādi, ka Levi neko nezinot, uzreiz paklausa. Šī piekrišana rāda, ka Levi, kurš bija izslēgts no tautas un Dieva pielūgšanas, slāpa pēc Dieva un ilgojās Viņu sastapt. Izslāpusi dvēsele pēc Dieva pazīst Kristu un seko VIņam, atstājot visu, kas traucē. Gavēnis ir laiks, kad sekot Kristum uz augšāmcelšanos, kļūt par Jēzus tuvāko, būt kopā ar Viņu. Laiku kopā ar Dievu ikdienas plānotājā jāieraksta tāpat kā darbus: laiks Misei, adorācijai, lugšanai. Bez Dieva viss pārējais kļūst nevērtīgs un tukšs.
Jautājumi pārdomām:
- Kas man traucē ilgoties pēc Dieva? Kā Jēzus mani aicina sekot Viņam? Cik daudz laika ikdienas plānos atvēlu lūgšanai? kurā dienas brīdī varu pievienot vēl kādu sastapšanos ar Kristu?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Pr. Gatis Mārtiņš Bezdelīga
21. februāris, Gavēņa laika 1. svētdiena
“Mums ir jāiemācās pieņemt savu vājumu ar dziļu maigumu.”
Sv. Marka aprasts par Jēzus gavēni ir ārkārtīgi lakonisks. Sv. Marks vēlas, lai pievēršam uzmanību būtiskajam. Jēzus atrodas tuksnesī, kas pats par sevi jau ir spēcīga zīme skarbiem apstākļiem. Jēzus apstākļus apgrūtina arī kārdinājumi. Tomēr Jēzus nav viens, jo Viņam kalpo eņģeļi. Pats svarīgākais – Jēzus atrašanās tuksnesī ir daļa no pestīšanas plāna. Jēzus gavēnis nav tikai viņa privāta iniciatīva. Šajā notikumā varam redzēt piemēru, kam sekot. Tuksnesis ir vieta, kur piedzīvojam labā un ļaunā sadursmi. Ērtībās ir grūti atklāt patiesību par sevi, bet tuksneša grūtībās varam atklāt, kas esam patiesībā. Galvenais, savas dzīves tuksnešos esam aicināti atcerēties, ka mēs neesam vieni, Dievs liek saviem eņģeļiem kalpot mums.
Jautājumi pārdomām:
- Kas ir mans šī brīža tuksnesis? Ko esmu uzzinājis par sevi pēdējās grūtībās, kuras esmu piedzīvojis?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis T. Dmitrijs Artjomovs
22. februāris
“Ļaunais liek mums paskatīties uz savu trauslumu ar negatīvu spriedumu, savukārt Gars to maigi izceļ dienas gaismā.”
Gavēni varam uzlūkot kā rekolekcijas, kurās piedalāmies kopā ar visu Svēto Dieva Baznīcu. Šodien kopā ar apustuļiem varam pārdomāt jautājumu: kas mums ir Jēzus? Šīs dienas Evaņģēlija fragmentā Pēteris atzīst, ka Jēzus ir Mesija. Šajā epizodē evaņģēlists norāda, ka Pēteris ir Sīmanis. Par spīti savam cilvēciskumam un vājumam, Pēteris spēj paust visas Baznīcas ticību. Tas iedrošina. Tas apliecina, ka neraugoties uz mūsu trauslumu, Dievs dod mums spēku, nepieciešamās žēlastības. Mūsu pienākums ir atsaukties šīm žēlastībām. gavēnis ir laiks atteikties no savu spēju ilūzijām un spēt atpazīt patieso spēka avotu – Dieva žēlastību.
Jautājumi pārdomām:
- Kas man ir Jēzus? Kā es varu sadarboties ar Dieva spēku un žēlastībām?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Pr. Edgars Cakuls.
23. februāris
“Maigums ir labākais veids, kā pieskarties tam, kas mūsos ir trausls. Rādīšana ar pirkstu un notiesāšana, kurus izmantojam attiecībā pret citiem, ļoti bieži liecina par nespēju pieņemt savu vājumu, trauslumu.”
Reizēm mēs tik daudz vēlamies pateikt Dievam un nereti mēs domājam, ka Dievs mums neatbild. Kā tas var būt, ka Dievu var neapmierināt mūsu lūgšana? Varbūt tā, ka mēs savā lūgšanā runāja vieni paši, bet neieklausamies, kas Dievam sakāms mums. Labākais lūgšanas paraugs ir Tēvreize. Tā ir īsa, sena lūgšana, bet tā izsaka visu, kas nepieciešams. Ir vērts lēnām šo lūgšanu skaitot, pārdomāt katru lūgumu un paraudzīties kā tas atspoguļojas mūsu dzīvē. Vēl viens efektīvas lūgšanas kritērijs ir piedošana. Lūdz Dievam žēlastību lūgties, nevis pļāpāt.
Jautājumi pārdomām:
- Kā es lūdzos Tēvreizi? Vai esmu kādreiz mēģinājis pārdomāt šīs lūgšanas vārdus? Kuriem cilvēkiem man ir grūti piedot?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Māc. Edgars Mažis
24. februāris
“Paradoksālā kārtā pat Ļaunais var mums pateikt patiesību, bet viņš to dara, lai mūs notiesātu.”
Šodien Kristus saka, ka tiem, kas prasa zīmi, ai ieticētu Kristum, tiks dota pravieša Jonas zīme. Pravieša Jonas grāmata ir bagāta ar dažādiem tēliem, pirmkārt, tā ir aicinājums uz atgriešanos. Pirmatnējā Baznīca pravieša Jonasa pavadīto laiku zivs vēderā salīdzina ar Kristus uzvaru pār nāvi un augšāmcelšanos. Jonasa zīme ir aicinājums uz atgriešanos, uz ticību Dievam un vēlēšanos dzīvi mainīt ar Dieva žēlastības speku. Jonasa zīme ir arī augšāmcelšanās simbols, ieiešana priekā un dzīvībā. Dieva aicinājums uz atgriešanos nav draudi, bet gan maigas mīlestības aicinājums.
Jautājumi pārdomām:
- Kas mani mudina uz atgriešanos? Kādus atgriešanās augļus es varētu nest šajā gavēnī?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Pr. Rodions Doļa
25. februāris
“Patiesība, kas nāk no Dieva, mūs nenosoda, bet pieņem, apskauj, atbalsta, piedod.”
Ubagam, kas mums lūdz palīdzību, mēdzam dot nedaudz, turpretī ar pazīstamiem draugiem apmaināmies ar vērtīgām dāvanām. Tā ir zīme, ka identificējamies ar tiem, kuriem dāvinām. Dievā mēs redzam, ka Dievs Tēvs visu dod Dēlam un Dēls visu saņem no Viņa. Lūgšanā mēs varam kļūt par šo dievišķo labumu apmaiņas dalībniekiem. Mums jāmācās lūgt to, ko Dievs mums vēlas dot. Vispirms meklējiet Debesu Valstību, pārējais tiks dots klāt. Savulaik cilvēki uzskatīja, ka dievus neinteresē niecīgās cilvēku problēmas. Savukārt vēlāk cilvēce ir secinājusi, ka labums nevar ieslēgties sevī, bet tas ir kā saule, kas spīd uz visām pusēm. Dievs, kas ir bezgalīgs labums, vienmēr ir gatavs dāvāt. Mēs varam saņemt no šīs bezgalības tik, cik atvēlam vietu savā sirdī.
Jautājumi pārdomām:
- Ko es lūdzu no Dieva? Ko Dievs vēlas man dot?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Pr. Vitālijs Filipenoks
26. februāris
“Caur Jāzepa nemieru atklājas Dieva griba, Viņa vēsture, Viņa plāns. Tādējādi Jāzeps mums māca, ka ticība Dievam ietver arī ticību, ka Viņš var darboties arī caur mūsu bailēm, trauslumu, vājībām. Tas mums arī māca, ka dzīves vētrās mums nav jābaidās atdot Dievam savas laivas stūri. Dažreiz mēs vēlētos, lai viss tiktu kontrolēts, bet Viņam vienmēr ir plašāks skatījums.”
Kādi skarbi vārdi par dusmošanos! Tā taču nav nogalināšana, tomēr Dievs sargā savu bērnu cieņu no citu dusmām un apvainojumiem. Jēzus savstarpējās attiecības augstā līmenī. Rupji izturēties pret otru, pat ja nepiekrīt otra uzskatiem, tas nav ļauts Dieva bērnam. Neļaujies nekontrolētiem jūtu izvirdumiem. Ar dusmošanos cilvēks sevi norobežo no citiem un arī no Dieva. Gavēnis ir laiks, kad Svētais Gars mums var uzrādīt mūsu robežas un lietas, kas jāmaina. Šodien lūdz Dievam žēlastību pārvērst dusmas mīlestībā un netiesāt nevienu.
Jautājumi pārdomām:
- Ko es visvairāk nosodu citos? Kas manī izraisa dusmas? Ar kādām emocijām netieku galā šobrīd?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Māc. Edgars Godiņš
27. februāris
Ko nozīmē būt par Dieva bērnu – par Dieva dēlu un meitu? Pajautāsim šodien sev: Kas mums ir jādara, lai citi cilvēki atpazītu mūs kā Dieva bērnus?
Kristus Kalna sprediķī divās vietās ir norādīts, kas ir Dieva bērns:
Pirmkārt, vienā no astoņām svētībām mēs lasām: „Svētīgi miera nesēji, jo viņi tiks saukti par Dieva bērniem” (Mt 5,9). Kad simtnieks – Romiešu karavīrs redzēja, kā Jēzus lūdzās par vajātājiem un kā Viņš nomira, sacīja: „Patiesi, šis cilvēks bija Dieva Dēls!” (Mk 15,39; Lk 23,47), Viņā ir kaut kas tāds, kas neizriet no cilvēka dabas, ka šis cilvēks spēj mīlēt tādā veidā, kādā mīl tikai Dievs.
Otrkārt, šīsdienas Evaņģēlijā ir teikts: „Mīliet savus ienaidniekus un lūdzieties par tiem, kas jūs vājā, lai jūs būtu sava Tēva bērni, kurš ir Debesīs” (Mt 5,44) Tādā veidā mīlot un lūdzoties mēs atklāsim dzīvību, kas nāk no paša Dieva. Nav tā, ka Dievs prasa no mums neiespējamas lietas. Vispirms ar šādu cieņpilnu mīlestību, kura ir brīva un mūs dara brīvus, kura dziedina un paceļ, Tēvs mīl katru no mums un tikai tad mums saka – ar šādu mīlestību mīliet visus cilvēkus, arī savus ienaidniekus.
Jautājumi pārdomām:
– Kā es ikdienā liecinu, ka esmu Dieva bērns?
– Kā es citos saskatu, ka Viņi arī ir Dieva bērni?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Pr. Andris Ševels
28. februāris
“Dzīvē mūs daudzreiz piemeklē notikumi, kurus mēs nesaprotam. Mūsu pirmā reakcija bieži ir vilšanās un dumpis. Jāzeps atmet savu saprašanu, lai atbrīvotu vietu notiekošajam, kaut tas var likties noslēpumains, pieņem to, uzņemas atbildību un piekrīt savai vēsturei. Ja mēs nesamierināsimies ar savu vēsturi, mēs nevarēsim spert nevienu nākamo soli, jo mēs būsim mūsu cerību un no tām izrietošo vilšanos ķīlnieki.”
Jēzus apskaidrošana kalnā ir ļoti spēcīgs, varens brīnums. Mēs nevaram zināt, ko Jēzus tobrīd domā, jūt, ko Viņš ar Mozu un Eliju pārrunāja. Mēs varam raudzīties uz mācekļiem un vilkt paralēles ar sevi. Šajā gavēnī noteikti arī mēs piedzīvosim kādu garīgu pieredzi, kādu atklāsmi. Kad piedzīvojam kādu garīgu spēcīgu piedzīvojumu, mēs, gluži kā Pēteris, sakām mums ir labi. Paliekam šeit. Šie garīgie piedzīvojumi nav domāti, lai tajos paliktu, tie ir domāti, lai mūs stiprinātu mūsu dzīves ceļā, lai stiprinātu mūsu ticību paklausībā Jēzum Kristum.
Jautājumi pārdomām:
- Kādu spēcīgu ticības pieredzi esmu piedzīvojis savā dzīvē?
- Kā Dievs mani vēlējās ar to stiprināt?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Māc. Matīss Babrovskis
1. marts
“Garīgā dzīve, ko mums parāda Jāzeps, nav ceļš, kas izskaidro, bet gan ceļš, kas pieņem. Tikai balstoties uz šo pieņemšanu, šo samierināšanos, mēs varam nojaust arī skaistāku vēsturi, tās dziļāko nozīmi.”
Esiet žēlsirdīgi, kā arī jūsu Tēvs ir žēlsirdīgs. Šie ir pēdējie Jēzus norādījumi mācekļiem par ienaidnieku mīlēšanu.
Šajos Jēzus vārdos atklājas, ka Dieva žēlsirdība ir visaptveroša. Viņa mīlestība sasniedz visus un nevēlas šķirot ne svētos, ne grēciniekus. Mēs esam aicināti sekot Jēzus piemēram.
Mēs esam spiesti atzīt, ka padodamies kārdinājumam apspriest citu kļūdas un grēkus. Tajā pašā laikā mēs bieži darām visai maz, lai palīdzētu grēciniekam labot savu ceļu; Ir viegli izteikt kritiku pie sevis vai atsevišķu personu lokā, bet ne otram cilvēkam acīs. Visbiežāk tas tiek darīts aiz viņu muguras. Mums ir jāiemācās pašiem iet žēlsirdības ceļu, lai varētu to parādīt arī saviem brāļiem un māsām.
Evaņģēlijs pieprasa no mums lielu dāsnumu attiecībās ar citiem cilvēkiem. Ne tikai materiālā ziņā, bet arī dāsnumu mīlestībā, sapratnē, iecietībā, pieņemšanā, līdzjūtībā un piedošanā. Jo dāsnāki esam pret citiem, jo vairāk saņemsim pretī.
Izrādot žēlsirdību, netiesājot un piedodot, mēs tādā veidā atdodam sevi. Sevis dāvāšana ir visdārgākā dāvana, ko varam dot, un tā ir dāvana, kas pieder mums visiem un ar kuru esam aicināti dalīties.
Jautājumi pārdomām:
- Kā es attiecos pret cilvēkiem, kuri man nesimpatizē?
- Ko es varētu darīt, lai tas mainītos?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Pr. Lauris Kārklis
2. marts
“Pieņemšana ir veids, kā mūsu dzīvēs izpaužas drosmes dāvana, ko mēs saņemam no Svētā Gara.”
Visur, kur ir kaut kas vērtīgs, uzrodas kādi blēži, kas to cenšas viltot. Arī nemateriālu labumu gadījumā uzrodas cilvēki, kuri tās mēģina piesavināties. Šīs dienas rakstu fragments mums rāda farizejus, kuri piesavinās godu, ko viņiem dod viņu statuss. Jēzus ceļā uz Golgātu izsaka skarbus vārdus par viņiem: klausiet viņu vārdus, bet nedariet pēc viņu darbiem. Jēzus ar savu piemēru rāda citu ceļu. Viņš klusībā un pazemībā dodas atdot savu dzīvību par mums. Lielakais jūsu vidū, lai ir jūsu kalps, saka Kristus. Meklēsim Kristus pazemības vērtību.
Jautājumi pārdomām:
- Kas ir tās lietas, kam esmu pieķēries es?
- Kad man ir izdevies sekot Jēzus pazemības piemēram un dāvāt no sevis kaut ko citu labā?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Māc. Pēteris Eisāns
3. marts
“Tikai Kungs var dot mums spēku pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir, lai atbrīvotu vietu arī šai pretējai, negaidītai, vilšanos izraisošai mūsu eksistences daļai.”
Šīs dienas fragments mums ļauj garā iztēloties kā cilvēki savulaik devās svētceļojumā uz Jeruzalemi. Arī Jēzus ievēro šo tradīciju, lai svinētu Pashas svētkus. Mācekļi vēro Jēzu un seko Viņam. Šeit jau ir jaušamas traģēdijas priekšnojautas, jo Jēzus jau ir atklājis mācekļiem ka Viņš dodas mirt. Tas mācekļus satrauc. Jēzus sevi nosauc par Cilvēka Dēlu, kas mesiānisks tituls. Jēzus ir gatavs upurēt sevi mūsu vietā. Kaut arī Jēzus runā par gaidāmajām grūtībām, tad Jēzus mācekļi tomēr domā par iespējamām privilēģijām Dieva Valstībā. Debesu Valstībā valda kalpošana, pašaizliedzībā, gatavībā upurēt sevi citu labā.
Jautājumi pārdomām:
- Ko Tu vēlies savai dzīvei?
- Kā Tu vari šodien praktizēt Debesu Valstības principus?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Māc. Viesturs Reķis
4. marts
“Jēzus atnākšana starp mums ir Tēva dāvana, lai visi varētu samierināties ar savas vēstures realitāti, pat ja viņš to pilnībā nesaprot.”
Lācara un bagātnieka saruna mūs šokē. Viņi var sarunāties savā starpā, bet Lācars vairs nevar palīdzēt nedz bāgatniekam, nedz viņa brāļiem. Galileo Galilejs ir mēģinājis aprēķināt Dantes aprakstīto elli. Pēc viņa aprēķiniem tā iziet ārā otrā pusē zemeslodei, itkā paceļas pāri okeānam. Tā ir kā telpas dekonstrukcija. Tā liek apzināties nesamērību, kas izmet ārā no ierastās domāšanas shēmām. Visa cilvēce ir brīdināta. Lūk, ir viens mirušais, kurš ir augšāmcēlies. Bet bagātnieka tēls mums liek padomāt par mūsdienu Lācariem, kas mums ir līdzās un pret kuriem nevaram palikt vienaldzīgi.
Jautājumi pārdomām:
- Kas ir manas dzīves Lācars man līdzās?
- Kā es varu mācīties savā ikdienā ievērot otru?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Pr. Modris Lācis
5. marts
“Mums ir jānoliek malā dusmas un vilšanās un jāatbrīvo vieta bez jebkādas pasaulīgas atkāpšanās, bet ar drosmi, kas pilna cerības tam, ko mēs vēl neesam izvēlējušies, bet kas jau pastāv. Šādi pieņemot dzīvi, mēs tiekam ievadīti tās apslēptajā jēgā.”
Šīs dienas līdzība runā par Namatēvu, kurš ir simbols Dievam. Viņam ir daudzi kalpi – pravieši. Tāpat šī līdzība izceļ to, ka namatēva dēls tiek izmests no dārza un nonāvēts, kas simbolizē Jēzus piesišanu krustā ārpus pilsētas. Īpašu uzmanību varam pievērst uzmanību tam, ka Dieva Valstība tiek dota tiem, kas nes augļus. Jņ 15: 7 saka, ka augļus nes tie, kas paliek Jēzū un Jēzus paliek viņos. Lai šis gavēnis mums palīdz palikt Kristū, turēties pie Viņa un nest augļus.
Jautājumi pārdomām:
- Kā es varu turēties pie Jēzus?
- Kādi ir mani augļi, kurus nesu savā dzīvē?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Māc. Raimonds Mežiņš
“Katra no mums dzīve var atsākties brīnumainā veidā, ja būsim drosmīgi, lai dzīvotu to atbilstoši tam, ko mums saka Evaņģēlijs. Un nav svarīgi, vai šobrīd šķiet, ka viss notiek nepareizi, vai arī dažas lietas tagad ir neatgriezeniskas.”
Līdzība par diviem dēliem stāsta par jaunākā dēla lūgumu pēc savas mantas daļas. Visi esam saskārušies ar to, ka izvirzam prasības citiem, Dievam. Jaunekli šāda attieksme noveda līdz nabadzībai. Jauneklī dzimst jauns lūgums. Viņš vēlas atgriezties tēva mājās. Šīs dienas līdzība mums ļauj pārdomāt divus lūgumus: “Dod man” un “pieņem mani”. Ikviens, kas kļuvis par kristieti, pazīst abus šos lūgumus. Mēs vairs nezudrošināmies prasīt “dod man”, jo tagad varam būt pārsteigti par žēlastību būt par Dieva bērniem.
Jautājumi pārdomām:
- Ko es pieprasu no Dieva un citiem?
- Kā es jūtos kā Dieva bērns?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Pr. Mārtiņš Klušs
7. marts
“Realitāte savā noslēpumainajā nemazināmībā (nereducējamībā) un sarežģītībā ar savām gaismām un ēnām nes eksistences jēgu.”
Šīs dienas evaņģēlija fragments mums norāda uz trim lietām.
1. Jēzus ir tur, kur ir cilvēki, gan tādi, kas pretojas, gan tādi, kas ilgojas pēc Dieva Valstības.
2. Jēzus rīcību cilvēkiem ir grūti saparst. Tomēr tie, kas ir personiskās attiecībās ar Jēzu, var saprast Viņa motīvus.
3. Jēzus zin, kas ir cilvekā. Viņš zin, kas ir tavā sirdī. gavēņa laiks mums atgādina par Jēzus klātbūtnes neieciešamību, kā arī atdarīt acis, lai saskatītu Viņu. Jēzus Tevi pazīst. Viņš ir upurējis sevi arī par Tevi.
Jautājumi pārdomām:
- Kad man Jēzus rīcību ir grūti saprast un kad viegli?
- Kā es jūtos par to, ka Dievs mani pazīst personiski?
- Kā es viņam atbildu?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Māc. Mārcis Zīverts
8. marts
“Ticība piešķir jēgu ikvienam priecīgam vai skumjam notikumam.”
Jēzus nevarēja darīt nevienu brīnumu savā tēvzemē, jo novadnieki viņam neticēja. Tā reizēm mēdz būt, ka to, kurš mums ir līdzās, mēdzam uzlūkot ar sāncensību, reizēm pat skaudību. Jēzus mums nerada sāncensību, VIņš nevēla smums neko atņemt. Tieši otrādi. Jēzus grib mums dot visu to labāko. Jēzus ir pats sevi atdevis par mums savā lielajā mīlestībā. Ar pazemību varam lūgt, lai Dievs vairo un stirpina mūsu ticību, lai spējam uz visu raudzīties citādāk.
Jautājumi pārdomām:
- Kas man skauž citos?
- Kādās situācijās redzu otru kā apdraudējumu sev?
- Kā es raugos uz to, ka Jēzus manis dēļ ir atdevis visu?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Pr. Renārs Birkovs
9. marts
“Ticība, ko Kristus mums mācīja, ir ticība, ko mēs redzam pie sv. Jāzepa, nemeklējot īsākos ceļus, bet skatoties “ar atvērtām acīm” uz to, kas ar viņu notiek, uzņemoties personīgu atbildību par to.”
Pētera jautājums par piedošanu ir katra jautājums, kurš vēlas uzturēt labas attiecības ar citiem. Cik reizes piedot? Vai 7? Jēzus Pēteri pārsteidz. Jēzus stāsta līdzību par diviem parādniekiem. Piedošana nāk no pieredzes, kad paši esam saņēmuši piedošanu. Apziņa, ka Dievs mums piedod, liek mums būt pateicīgiem un tā iedvesmo piedot citiem. Pirms mēs domājam par piedošanu citiem, atcerēsimies vienmēr to, ka mēs paši esam saņēmuši piedošanu. Tuvosimies Kristum, lai ieraudzītu, cik lielu piedošanu esam saņēmuši!
Jautājumi pārdomām:
- Ko Dievs man ir piedevis?
- Ko man ir grūti piedot citiem?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Māc. Oļegs Jermolajevs
10. marts
“Ja patiesās iekšējās dziedināšanas pirmais posms ir mūsu pašu vēstures pieņemšana, tas nozīmē, vietas radīšana tam, ko mēs savā dzīvē neesam izvēlējušies, tad mums jāpievieno vēl viena svarīga īpašība: radoša drosme. Tā jo īpaši izpaužas, ja mēs sastopamies ar grūtībām.”
Ko īsti nozīmē piepildīt? Ko mēs piepildām ikdienā? Mēs piepildam lietas, lai tajās būtu saturs. Jēzus ar vārdiem “piepildīt likumu” mums māca ne tikai zināt baušļus, bet tos piepildīt. Ko nozīmē piepildīt bausli? Bauslis ir kā trauks. Jēzus piepilda baušļu traukus ar mīlestību, pašatdevi, labo gribu, tikumiem, upuriem. Bauslis vairs nav vērsts tikai uz mani, bet gan uz otu personu. Lūgsim Dievam žēlastību iedzīvināt baušļus savā dzīvē ar tuvākmīlestības žestiem.
Jautājumi pārdomām:
- Kā es varu piepildīt baušļus savā ikdienā?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis pr. Ingmārs Zvirgzdiņš
11. marts
“Grūtību priekšā var apstāties un atstāt kaujas lauku vai arī kaut ko izdomāt. Dažreiz tieši grūtības, katram no mums paver iespējas, par kurām mums nebija ne mazākās nojausmas.”
Tā vietā, lai priecātos par Dieva klātbūtni, kas izpaužās caur Jēzus brīnumiem, reliģiskie līderi meklē iespēju Jēzu nomelnot. Cilvēks savā aklumā nespēj atšķirt Dieva darbu no ļaunuma. Pieprasījums pēc zīmēm, ir daļa no apsudzības. “Ja Tu patiesi dari Dieva darbus”.
Jēzus atbild ar trim argumentiem.
1. apsūdzība nav loģiska: kāpēc gan Sātanam vērsties pašam pret sevi un šķelt savu valsti?
2. Apsudzība ir vērsta pret pašiem: kā spēkā tad paši jūdi izdzen ļaunos garus?
3. Apsūdzība ir paša Jēzus spēka atzīšana, jo Viņš nevar uzvarēt Sātanu, ja nav par to spēcīgāks. Mēs nevaram palikt neitrāli šajā cīņā. Mēs esam vai nu Jēzus pusē vai pret Viņu. Mums katram ir jāpieņem lēmums. Nepieņemt lēmumu nozīmē nebūt Kristus pusē.
Jautājumi pārdomām:
- Kurā pusē es gribu būt?
- Kā es izvēlos būt Kristus pusē?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Māc. Egils Ķeiris
12. marts
“Bet Dievs darbojas caur notikumiem un cilvēkiem.”
Rakstu mācītāju uzdevums un darbs bija bauslības skaidrošana. Viņi vērsās pie Jēzus ar ajutājumu, par kuru rabīnu skolās bieži izcēlās strīdi. Judaismā bija divējāda tendence: paplašināt bauslību vai to akopot vienā tēzē. Jēzus atbild ar diviem baušļiem un tos apvieno. Viens no tiem ir “Klausies Izraēl”, ar kuru jūdi iesāk savus dievkalpojumus. Otrs bauslis, ko Jēzus izmanot ir “Mīli savu tuvako, kā sevi”. Oriģināli šis bauslis attiecas uz jūdu savstarpējām attiecībām. Jēzus to paplašina un attiecina uz katru cilvēku. Ticība nozīmē mīlēt Dievu un cilvēkus. Mūsu mīlestība uz Dievu izpaužas caur tuvākmīlestību uz cilvēkiem. Lai arī mums izdodas šis izaicinājums mīlēt Dievu un cilvēku.
Jautājumi pārdomām:
- Kā izpaužas mana mīlestība pret Dievu un cilvēkiem? Ko man ir visgrūtāk un ko visvieglāk darīt?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis pr. Aivars Līcis
13. marts
“Jāzeps ir cilvēks, caur kuru Dievs rūpējas par pestīšanas vēstures sākumu. Viņš ir patiess “brīnums”, pateicoties kuram Dievs izglābj Bērnu un Viņa Māti.”
Katrs no mums ir rakstījis CV (Curriculum Vitae) ar motivācijas vēstuli, lai pārliecinātu kādu darba devēju, ka esam labākie kandidāti, kam piešķirt darba vietu. Arī mēs kristieši rakstam Dievam savu CV. Diemžēl, tur atrodam arī savas nepilnības. Tur ir atrodami mūsu grēki. Dievs kā atbildi mums sniedz savu CV – Jēzu Kristu, kur viss ir perfeks un pilnīgs. Laika gaitā, būdami kristieši, mēs savu CV papildinam ar labām lietām – dievkalpojumiem, lūgšanām, kalpošanām.
Šīs dienas evaņģēlijā redzam divus cilvēkus, kuri apskata savus CV Dieva priekšā. Mums jāmācās nākt pie Kristus gan ar labajām, gan sliktajām lietām. Mums jāiemaina savu CV pret Jēzus CV. Mēs varam paļauties tikai uz Jēzus upuri, nevis uz saviem darbiem.
Jautājumi pārdomām:
- Kāds ir mans CV Dieva priekšā?
- Uz ko es paļaujos vairāk: saviem spēkiem, vai uz Jēzu?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Māc. Kārlis Kārkliņš
14. marts
Evaņģēlija “labā vēsts” ir parādīt, ka, neskatoties uz zemes valdnieku despotismu un vardarbību, Dievs vienmēr atrod veidu, kā īstenot savu pestīšanas plānu.
Šodien lasām Jēzus sarunas fragmentu ar Nikodēmu. Jēzus atsaucas uz jūdu tautas vēsturi, kad Mozus paaugstināja čūsku, kuras uzlūkošana glāba cilvēkus. Jēzus ar šo līdzību katram no mums atklāj sava krusta nozīmi, ar kuru Viņš pasauli nevis tiesā, bet glābj. Atmetot krustu, es atmetu arī to, ko tas piedāvā – mūžīgo dzīvi. Nebēdz no sava krusta! Atrodi to un iemīli to!
Jautājumi pārdomām:
- Kur ir Tavs krusts?
- Kuras ir tās lietas, caur kurām Kristus vēlas, lai Tu seko Viņam un iemanto mūžīgo dzīvi?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Andžejs Lapinskis
15. marts
“Arī mūsu dzīve dažreiz, šķiet ir vareno žēlastībā, taču Evaņģēlijs mums saka, ka Dievs vienmēr spēj glābt to, kas ir svarīgs, ja vien mēs izmantosim tādu pašu radošo drosmi kā Nazaretes galdnieks, kurš problēmu var pārvērst par iespēju, vienmēr uzticoties Apredzībai.”
Ej, Tavs dēls ir dzīvs! Cilvēks noticēja Jēzus vārdiem un aizgāja. Jēzus mums atklāj, ka Viņš ar savām asinīm mūs atbrīvo no Ļaunā gara varas. Jēzus brūcēs mēs tiekam dziedināti.
Paliek jautājums: kam es ticu? Savām izjūtām? Domām? Citiem? Vai arī ieticēšu tam, ko saka Jēzus? Ticēt nozīmē apliecināt savu ticību, to izteikt, veikt izvēli. Ticēt nozīmē arī dzīvot atbilstoši mūsu izvēlei. Ticība nav izjūta, tā ir lēmums. Kam ticam, par to arī kļūstam!
Jautājumi pārdomām:
- Kam es ticu?
- Kā mana ticība Dievam ietekmē manas ikienas izvēles?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Arnis Maziļevskis
16. marts
“Ja šķiet, ka Dievs reizēm mums nepalīdz, tas nenozīmē, ka Viņš mūs ir pametis, bet gan to, ka Viņš paļaujas uz mums un to, ko mēs varam ieplānot, izdomāt, atrast.”
Jēzus jautājums vīram, kurš slimo 38 gadus, var likties pārsteidzošs.
“Vai tu gribi kļūt vesels?” Šis jautājums atklāj to, ka tad, kad esam bijuši ļoti ilgi slimi, mēs savu stāvokli pieņemam kā pašsaprotamu. Varam pat nonākt pie secinājuma, ka slimam būt ir vieglāk, kā veselam. Tā var šķist vieglāk, jo esam pierauši.
Neskatoties uz to, ka dīķa malā ir vēl citi nevesleie, Jēzus pienāk tieši pie šī cilvēka. Iespējams, ka šajā cilvēkā Jēzus ieraudzīja ko ļoti būtisku. Kas tas varētu būt? Iespējams, tāpēc, ka šis cilvēks nebija zaudējis cerību, ka Dieva žēlastība viņu var izdziedināt. Lielākais grēks pret Sv. Garu ir bezcerība. Šis cilvēks ir saglabājis cerību, tāpēc, dzirdot Jēzus vārdus, viņš var piecelties un aiziet. Jēzus arī mums jautā: vai gribam kļūt veseli?
Jautājumi pārdomām:
- Kā izpaužas mana cerība uz Dieva žēlastību?
- Vai es ticu, ka Dievs mani neatstāj vienu manā situācijā, kur šobrīd esmu?
- Vai esi gatavs saņemt Dieva želastības dziedinošo pieskārienu?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis mācītājs Krists Kalniņš
17. marts
“Svētajai ģimenei nācās saskarties ar konkrētām problēmām, tāpat kā visām citām ģimenēm, tāpat kā daudziem mūsu brāļiem un māsām migrantiem, kuri arī šodien, nelaimju un bada spiesti, riskē ar savu dzīvību. Šajā ziņā es uzskatu, ka Sv. Jāzeps patiešām ir īpašs aizbildnis visiem tiem, kuri kara, naida, vajāšanas un nabadzības dēļ ir spiesti pamest savu zemi.”
Gavēņa laiks ir gandarīšanas laiks. Līdz ar to, tas ir saistīts ar grēku. Grēks ir nepaklausība Dieva gribai. Par to tad arī cenšamies gandarīt. Šīs dienas evaņģēlija autors Jānis savā pirmajā vēstulē saka, ka Dievs ir mīlestība. Caur šo prizmu esam aicināti uzlūkot Dieva gribu. Dieva gribu vada mīlestība.
Šīs dienas evaņģēlija fragments mums rāda Jēzu kā paklausības piemēru. Viņš, kas ir Tēva mīlestības vārds, mūsu pestīšanas avots, Viņa misija nav atdalāma no Tēva gribas, jo abām ir viens avots – mīlestība. Kad kristietis izvēlas paklausīt Dieva gribai, viņš izvēlas kļūt par iemiesotu Dieva mīlestības vārdu. Rupēsimies par to, lai gavēnis mum palīdz saskatīt tās jomas, kur mūsu mīlestība ir vēl nepilnīga.
Jautājumi pārdomām:
- Kādās situācijās man izdodas paklausīt Dieva gribai un to pildīt?
- Kur man vajadzētu augt savā mīlestībā?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Kristaps Oliņš
18. marts
“Mums vienmēr jājautā sev, vai mēs ar visiem spēkiem sargājam Jēzu un Mariju, kuri ir noslēpumaini uzticēti mūsu atbildībai, rūpēm, aizsardzībai.”
Jāņa evaņģēlija piektās nodaļas noslēgums ir nozīmīgs teksts, kas cilvēkam palīdz labāk saprast sevi, apkārtējos un pasauli, kurā dzīvojam.
Kristīgā vidē analizējam sevi 3 līmeņos: domās, vārdos un darbos. Bieži vien visi šie trīs līmeņi var būt ļoti pretrunīgi. Reizēm domājam vienu, sakam citu, bet rīkojamies vēl citādāk. Savās domās jūtamies visērtāk. Grūtāk ir ar vārdiem un darbiem, jo tas prasa pārdomas, ko sakām un ko darām.
Mēs rīkojamies saskaņā ar savu dziļāko būtību un pārliecību. Ne velti Jēzus saka, ka tas, ko cilvēki domā, ir svarīgākais. Darbi ir tie, kas liecina par Jēzu. Jēzus darbi liecina, ka Viņš ir nācis piepildīt Dieva mīlestību. Lai mums izdodas darbos paust to, ka sekojam Dievam savā sirdī!
Jautājumi pārdomām:
- Kāda ir mana pārliecība?
- Kā mani darbi liecina par manu pārliecību un identitāti?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis mācītājs Kaspars Simanovičs
19. marts
“Visvarenā Dieva Dēls nāk pasaulē, pieņemot liela vājuma stāvokli. Viņš kļūst par to, kuram ir nepieciešams Jāzeps, lai tiktu aizsargāts, aprūpēts un audzināts.”
Svētā Jāzepa svētkos varam apcerēt šo izcilo personu, par kuru Svētajos Rakstos neko daudz nevaram uzzināt.
Neskatoties uz to, Baznīca vienmēr ir uzsvērusi Jāzepa īpašo lomu svētās Ģimenes dzīvē. Raugoties uz Sv. Jāzepu varam secināt, ka Dievs aicina tādus cilvēkus, kuri ar ikdienas rūpēm īsteno Dieva ieceri. Ja palūkojamies uz Jāzepu ikdienu, redzam, ka viņa pienākumi bija vienkārši un ikdienišķi.
Tas mums liek ieraudzīt, ka arī mūsu vidū ir tādi nemanāmi cilvēki, kuri ar savu pacietīgu darbu un atbalstu palīdz augt Kristus mistiskajai Miesai. Šo cilvēku izcilība slēpjas viņu vienkāršībā. Viņi ir Baznīcas balsts. Pateiksimies Dievam par šiem cilvēkiem un lūgsim no sv. Jāzepa prasmi un izturību godināt Dievu pildot vienkāršos ikdienas darbus.
Jautājumi pārdomām:
- Kas man ir bijuši tie nemanāmie cilvēki, kuriem ir nozīmīga loma manā dzīvē?
- Kādi ir mani šī brīža pienakumi, ar kuriem varu godināt Dievu?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Juris Jalinskis
20. marts
“Baznīca ir Kristus Miesas turpinājums vēsturē, un vienlaicīgi Baznīcas mātišķībā ir aizēnota Marijas mātišķība. Sargājot Baznīcu, Jāzeps turpina aizsargāt Bērnu un Viņa Māti, un mēs, kas mīlam Baznīcu, joprojām mīlam Bērnu un Viņa Māti.”
Šīs dienas evaņģēlija fragments uzdod būtisku jautājumu: kas ir Jēzus? Tas ir arī jautājums katram no mums. Kas mums ir Jēzus? Jēzu cilvēki notiesā un izsaka viedokli nemaz neieklausoties viņā pašā. Arī mēs bieži spriežam par cilvēkiem, neparunājuši ar pašu personu un tās nodomiem. Mācīsimies no šodienas fragmenta, pirms vērtēt otru, parunāt ar šo cilvēku, viņa nodomiem, mērķiem. Tāpat arī iesim pie paša Jēzus, lai klausītos Viņā, kas Viņam sakāms mums.
Jautājumi pārdomām:
- Kas man ir Jēzus?
- Kad es veltu laiku Jēzum, lai klausītos, kas Viņam man sakāms?
- Kā es vērtēju citus?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Artūrs Mozga
21. marts
“No Jāzepa mums jāiemācās tādas pašas rūpes un atbildība: mīlēt Bērnu un Viņa māti; mīlēt sakramentus un žēlsirdību; mīlēt Baznīcu un nabadzīgos. Katrs no viņiem vienmēr ir Bērns un Viņa Māte”
Jēzus uz grieķu vēlmi redzēt Viņu atbild ar pareģojumu par stundu, kurā Viņš tiks pagodināts. Pagānu vēlme iepazīt Jēzu, norāda, ka ir pienācis pagrieziena punkts. Paradoksāli, ka savu ciešanu pieredzi Jēzus sauc par pagodināšanu. Jēzus ir sevis atdodošas Dieva mīlestības zīme, kurā jūdi, pagāni, grieķi, latvieši var patiesi sastapt un iemīlēt. Jēzus sevis dāvāšanu salīdzina ar kviešu graudu, kurš, iekritis zemē, mirst un nes daudz augļu. Jēzus norāda, ka mēs esam aicināti Viņam sekot. Dzīvība jādod tālāk. Arī mēs, dāvājot sevi, nepaliksim vieni. Šodien varam raudzīties uz savām saknēm, graudu, no kura esam piedzimuši.
Jautājumi pārdomām:
- Vai es ilgojos sastapt Jēzu?
- Vai esmu gatavs sekot Jēzum pa mīlestības ceļu, kas dāvā sevi citiem?
- Kā es dāvāju sevi citiem?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis mācītājs Rinalds Grants
22. marts
“Svētais Jāzeps bija galdnieks, kurš godīgi strādāja, lai apgādātu savu ģimeni. No viņa Jēzus iemācījās vērtību, cieņu un prieku par to, ko nozīmē ēst maizi, kas ir viņa paša darba auglis.”
Šīs dienas vārda liturģijā abos lasījumos sastopam divas sievietes. Pirmajā lasījumā sastopam netaisnīgi apsudzēto Zuzannu. Evaņģēlija fragments atklāj, ka Kristus mūs neatstāj vienus arī tad, ja esam grēkojuši. Bībelē laulības pārkāpšana ir simbols grēkam, novēršanos no Dieva, elku pielūgšanu. Neuzticoties Kungam, mēs pievēršamies citiem “dieviem”, kas dod zināmu drošību. Šie elki var būt darbs, ķemenis, attiecības utt. Līdz ar to mēs varam apzināties, ka katram ir ko nožēlot. Ko dara Jēzus? Jēzus parāda, ka zin visu cilvēku grēkus un aicina netiesāt citus, jo paši esam grēcinieki. Ja esam sagrēkojuši, atcerēsimies, ka mums ir Aizstāvis. Jēzus mūs netiesā. Viņš vēlas mūs glābt. Tāpēc nožēlosim savus grēkus un piedzīvosim Jēzus piedošanu!
Jautājumi pārdomām:
- Kas ir mani elki, ar ko aizstāju Dievu?
- Cik bieži izmantoju iespēju izlīgt ar Jēzu un piedzīvot Viņa piedošanu?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis pr. Mihals Orlickis (Mihał Orlicki)
23. marts
“Darbs kļūst par dalību pestīšanas darbā, par iespēju paātrināt Dieva valstības atnākšanu, attīstīt savas spējas un īpašības, liekot tām kalpot sabiedrībai un kopienai.”
Jēzus šīs dienas evaņģēlija fragmentā runā sarežģīti. Ko nozīmē ticēt Jēzum? Runa nav tikai par ticēšanu viņa personai, bet gan ticēšana Viņa sūtībai – glābšanai, pestīšanai. Jēzus šo sarunu sāk ar vēstījumu par savu pretinieku grēku. Kas tas ir par grēku? Svētie Raksti ar grēku vienskaitlī apzīmē neticību. Mēs esam aicināti nevis meklēt pierādījumus, bet gan ticēt un liecināt par Kristu savā ikdienā.
Jautājumi pārdomām:
- Kam man ir viegli un kam grūti ticēt?
- Kā mana ticība izpaužas ikdienas izvēlēs un attieksmēs?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis mācītājs Uģis Pallo
24. marts
“Darbs kļūst par iespēju ne tikai sevis realizēšanai, bet galvenokārt kalpo tai sabiedrības pamatvienībai, kas ir ģimene. Bez darba ģimene ir vairāk pakļauta grūtībām, spriedzei, nesaskaņām un pat pilnīgai bezcerībai un izmisuma pilnam kārdinājumam izjukt.”
Jēzus aicina turēties pie Viņa mācības, būt par Viņa mācekļiem. Viņš aicina turēties pie patiesības, kas dara brīvu. Brīvība dara mūs laimīgus. Judaismā brīvība nozīmē brīvību no grēka. Mēs ikdienā raizējamies par daudzām lietām. Vai starp mūsu raizēm ietilpst arī rūpes par mūsu sirds un dvēseles skaidrību?
Jautājumi pārdomām:
- Par ko es raizējos?
- Kādas raizes man atņem brīvību?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis pr. Juris Skutels
25. marts
“Strādājošs cilvēks neatkarīgi no tā, kāda var būt viņa nodarbošanās, līdzdarbojas Dievam un savā ziņā kļūst par apkārtējās pasaules radītāju.”
Marija visos laikos ir bijis piemērs daudziem cilvēkiem. Pasaulē lielākais brīnums – Dieva ienākšana pasaulē notiek pateicoties Marijai. Kā tas notiek? Pirmkārt, mēs esam aicināti uzklausīt Dieva Vārdu kā sev personiski adresētu vēsti. Pēc tam mēs esam aicināti teikt savu “Jā” Dieva nodomam. Dievs vēlas caur mani dabroties šajā pasaulē. Tad mēs esam aicināti būt uzticīgiem savai izvēlei. Visbeidzot, mums jāmācās neturēt piedzīvoto pie sevis vien, bet dalīties ar šo dārgumu. Tikai līdzdalot Kunga klātbūtni, mēs varam augt savā ticībā. Dievs mums dāvā žēlastību, lai ar to dalītos ar citiem. Dievs vēlas caur Tevi un mani darboties. Dievs neprasa kādas īpašas spējas. Viss, ko Viņš lūdz, nebaidīties teikt savu Jā un uzticēties Viņam. Lieto mani, Kungs!
Jautājumi pārdomām:
- Kā es varu teikt savu- “Jā” Kungam šodien?
- Kā es varu dalīties ar saņemtajām žēlastībām?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis mācītājs Indulis Paičs
26. marts
“Mūsu laika krīze, kas ir ekonomiska, sociāla, kultūras un garīga krīze, var būt aicinājums ikvienam no jauna atklāt darba vērtību, nozīmīgumu un nepieciešamību, lai radītu jaunu “normālumu”, kurā neviens netiktu izslēgts. Svētā Jāzepa darbs mums atgādina, ka pats Dievs, kas kļuva cilvēks, nenoniecināja darbu.”
Pēdējās gavēņa dienās baznīcās aizklājam krustu. Kāpēc šādas zīmes nepieciešamas? Pastāv uzskats, ka tieši divas nedēļas pirms Jēzus nāves, jūdu autoritātes nolemj Jēzu iznīcināt. Viņi nespēj Jēzu saskatīt neko labu. Lai ko Jēzus darītu, viss tika uztverts kā Dieva ziamošana. Lai Dievs mūs sargā no šāda akluma. Jēzus cenšās ar šiem ļaudīm runāt. Tomēr veltīgi. Lai Dievs dod mums pacietību. Šīs dienas saruna notiek templī. Daudzi grib Jēzu nomētāt ar akmeņiem, bet ir arī tādi, kas viņā klausās. Mēs varam pievērst uzmanību, ko mēs darām savos dievnamos. Varbūt arī mēs reizēm esam gatavi kādu nomētāt ar akmeņiem, citreiz esam gatavi klausīties Dieva vārdu. Lai Dievs dod mums žēlastību meklēt Viņu un klausīt Viņa balsij.
Jautājumi pārdomām:
- Ko es saskatu cilvēkos vispirms? Labo vai slikto?
- Vai cenšos ikdienā meklēt Dieva gribu?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis tēvs Benedikts
27. marts
“Darba zaudēšanai, kas ietekmē tik daudzus brāļus un māsas, un kas pēdējā laikā ir pastiprinājusies COVID-19 pandēmijas dēļ, ir jābūt aicinājumam pārskatīt mūsu prioritātes.”
Lācara uzmodināšanā no nāves sastopam divējādu reakciju. Tuvojoties Lieldienām līdzīgas reakcijas varam sastapt Jēzus krusta ceļā. Kad Jēzus bija Poncija Pilāta priekšā, tauta sauc: “sit krustā”, bet Pilāta sieva saka: “saudzē viņu”. Tāpat arī uz krusta viens noziedzinieks aicina parādīt savu spēku un noņemt viņus no krusta, savukārt otrs atzīst savu vainu. Redzam Jēzus vārdu piepildījumu: “Kas nav ar mani, ir pret mani”. trešā varianta nav. Tāpat arī Baznīca, kas turpina Kristus misiju turpina piedzīvot divējādu attieksmi. Kā tika vajāts Jēzus, tā Baznīca tiek vajāta. Baznīca turpina Jēzus misiju un vēl cilvēkiem visu to labāko, pāri visam – dvēseles pestīšanu. Kā reaģēt, saskaroties ar cilvēku pretestību? Pirmkārt raudzīties uz Kristu, kurš saskārās ar pretestību un sacīja, ka kalps nav lielāks par savu Kungu. Varam atcerēties, ka viss ir Dieva rokās, tāpēc varam saglabāt cerību un priecāties par tiem, kuri tic Jēzum. Nezaudēsim cerību!
Jautājumi pārdomām:
- Kā es esmu piedzīvojis cilvēku pretestību Dievam un Baznīcai?
- Kas man šobrīd atņem cerību?
- Kā es varētu saglabāt drosmīgu paļāvību uz Dievu, kura rokās ir viss?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis bīskaps Hanss Jensons (Hans Jönsson)
28. marts
“Lūgsim svēto Jāzepu, strādnieku, lai mēs varētu atrast veidus, kas liktu mums sacīt: neviens jaunietis, neviens cilvēks, neviena ģimene bez darba!”
Jēzus ienākot Jeruzālemē, zināja, kas ar Viņu notiks. Jēzus neielavās pilsētā slepus. Viņš pats atklāti ienāk pilsētā. Ar to Jēzus parāda mīlestību saviem ienaidniekiem. Jēzus ar šo žestu deva iespēju saprast pravietojumu piepildījumu. Jēzus ar savu rīcību sniedz liecību arī saviem mācekļiem. Viņš tiem parāda kā bez izlocīšanās dodas pretī ciešanām un nāvei, pārliecināts par Dieva uzvaru. Ikviens mēs dodamies pretī nāvei un ciešanām. Daudzas lietas mūs biedē. Nāve mūs biedē. Mēs gribam bēgt no nāves. Jēzus mums rāda piemēru šādās situācijās ar savu drosmīgo atklāto iejāšanu Jeruzalemē. Lūgsim, lai šis notikums kalpo mums par pamatu drosmei un mierinājumam.
Jautājumi pārdomām:
- Kas mani biedē šobrīd?
- Kā es varu vērsties pie Kunga lūdzot drosmi?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis arhibīskaps Jānis Vanags
29. marts
“Neviens nedzimst par tēvu, bet par tēvu kļūst. Un viņš par tādu kļūst ne tikai tāpēc, ka rada bērnu, bet tāpēc, ka par to atbildīgi rūpējas. Katru reizi, kad kāds uzņemas atbildību par cita dzīvi, viņš savā ziņā pilda tēva pienākumus.”
Arvien vairāk tuvojamies Lieldienu noslēpuma kulminācijai – Jēzus ciešanām, nāvei un augšāmcelšanai. Jēzus pavada laika Betānijā, kur Viņu gaida un uzņem ar prieku. Jēzus tur bieži uzturējās ejot uz vai nākot no Jeruzalemes. Šī vieta ir svarīgs izejas punkts. Lūkas par Betāniju runā arī kā par Jēzus Debesīs kāpšanas vietu. Betānija ir arī vieta, kur dzīvo Jēzus draugi Marta, Marija un Lācars, kuru Jēzus pamodināja no nāves. Šeit Jēzus no jauna apliecina savu drīzo aiziešanu un atklāti runā par savu nāvi. Marija, svaidot Jēzu ar eļļu, pauž savu ticību un mīlestību. Marija no sirds mīl Jēzu un pauž savu pateicību. Arī mēs vēršamies pie Jēzus ar mīlestību un pateicību. Marija ir piemērs mums mīlēt un pateikties Jēzum.
Jautājumi pārdomām:
- Kā es paužu savu mīlestību pret Jēzu?
- Ar kādu žestu es varu paust savu pateicību Viņam?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis bīskaps Andris Kravalis
30. marts
“Būt tēvam nozīmē bērna ievadīšanu dzīvē, realitātē. Nevis paturot viņu, nevis paverdzinot, nevis valdot, bet gan darot viņu spējīgu izvēlēties, būt brīvam, būt gatavam doties ceļā.”
Ciešanu laikā gribam būt arvien tuvāki Jēzum, pazīt Viņu labāk, vairāk Viņu iepazīt. Jēzus ciešanu aprakstā redzam ar kādu mīlestību Jēzus izturas pret visiem, tajā skaitā Jūdasu un Pēteri, kuri Viņu nodod. Pētera kritiens ved viņu pie nožēlas, pie atziņas, ka viņš ir tikai cilvēks, kuram neieciešama žēlastība. Arī mēs varam lūgt Dieva žēlastību pazīt Viņu labāk, iemīlēt Viņu vairāk, sekot Viņam.
Jautājumi pārdomām:
- Vai es gribu pazīt Jēzu labāk?
- Kā es varu būt tuvākās attiecībās ar Jēzu, kurš mīl ikvienu?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis bīskaps Pāvils Brūvers
31. marts
“Mīlestības loģika vienmēr ir brīvības loģika, un Jāzeps spēja mīlēt ārkārtīgi brīvi. Viņš nekad nav sevi nostādījis centrā. Viņš spēja noņemt sevi no centra un Mariju un Jēzu ievietot savas dzīves centrā.”
Šodien dzirdam ar Jūdasa nodevību. Jēzus tiek pārdots par 30 sudraba gabaliem. Kad Jēzus pravieto, ka viens no viņiem nodos Jēzu, mācekļi sāk vaicāt, vai es tas esmu? Tas nozīmē, ka māceļi nav pārliecināti par sevi, izņemot Pēteri, kurš ir pašpārliecināts, tomēr arī nodod Jēzu. Svētie Raksti saka, ka visa ļaunuma sakne ir mantkārība. Jūdass Jāņa evanģēlijā tiek saukts par agli. Viņš bija padevies mantkārībai. Varam arī secināt, ka Judass sagaida, ka Jēzus kļūs par karali. Jēzus padevība Judasu ieļauno un liek vilties. Jūdasa piemērs mudina mūs izmeklēt savu sirdsapziņu un sargāt to no mantkārības un karjerisma, varaskāres. Meklēsim Dieva prātu, mācīsimies no Jēzus un skatīsimies reālistiski uz sevi, sargāsimies no kompromisa ar ļaunumu.
Jautājumi pārdomām:
- Kad es pēdējo reizi veicu sirdsaoziņas izmeklēšanu un biju pie grēksūdzes?
- Kas man palīdz reālistiski raudzīties uz sevi?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs
1. aprīlis
“Jāzepa laime slēpjas nevis pašuzupurēšanās loģikā, bet gan sevis dāvāšanā. Mēs nekad neredzam šajā vīrietī vilšanos, tikai uzticēšanos. Viņa uzstājīgajā klusumā netiek domāts par kurnēšanu, bet vienmēr par konkrētiem uzticēšanās žestiem.”
Vai atceraties, kad pēdējo reizi ēdāt kopīgas vakariņas ar citiem? Ja būtu zinājuši, ka tās būs pēdējās pirms pandēmijas, ko jūs būtu darījuši citādi? Jēzus zināja, ka Viņš ietur pēdējo maltīti kopā ar saviem draugiem. Pēdējās vakariņās Kungs parāda savu mīlestību līdz galam. Viņš saviem apsutuļiem māca pazemības skolu. Kāju mazgāšana ir mīlestības pilnas kalpošanas apliecinājums. Šāda mīlestība nav viegla. Cik gan grūti reizēm veltīt savu laiku, uzsmaidīt, kur nu vēl noliekties otra priekšā, lai viņam kalpotu, lai mazgātu kājas.
- Kā es varu sekot Jēzum pazemības un mīlestības ceļā?
- Kā es varu kalpot citiem?
2. aprīlis
“Tēvišķība, kas atsakās no kārdinājuma kārtot bērnu dzīvi atbilstoši savai dzīvei, vienmēr paver plašas iespējas pilnīgam jaunumam.”
Šodien lasām Jēzus ciešanu aprakstu. Tajā varam pievērst uzmanību 2 personām – Jūdass un sv. Pēteris. Abi nodeva Kristu. Pēteris nobijās, aizliedza Jēzu. Pēteris bija vājš. Jūdas savu nodevību jau plānoja iepriekš. Jūdass bija zaglis. Te mēs redzam, cik ļoti jāsargājas no mantkārības. Mēs visi esam vāji. Katram var gadīties kā Pēterim. Mums pietiek atcerēties, ka šādos kritiena brīžos mēs varam pacelt acis uz Kristu un lūgt piedošanu.
Jautājumi pārdomām:
- Kas ir bijis man par iemeslu kritieniem?
- Ar ko es esmu nodevis Jēzu?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis bīskaps Edvards Pavlovskis
3. aprīlis
“Katrs bērns vienmēr nes sevī noslēpumu, pilnīgu jaunumu, kuru var atklāt tikai ar tēva palīdzību, kurš ciena viņa brīvību. Tēvs, kurš apzinās, ka viņš izpildīs savu audzināšanas funkciju un pilnībā piedzīvos savu tēvišķību tikai tad, kad kļūs “nederīgs”, kad redzēs, ka bērns kļūst autonoms un patstāvīgi iet pa dzīves ceļiem, kad viņš ieliek sevi Jāzepa situācijā, kurš vienmēr zināja, ka šis Bērns nav viņa īpašums, bet tika uzticēts viņa aprūpei.”
Šodien ir klusā sestdiena. Klusums ir tas stāvoklis, kad vairs nebaro sevi ar kādiem argumentiem. Klusumā tu esi atvērts saņemt. Klusumā mēs varam sadzirdēt patiesību. Mācekļi kluso sestdienu pavada nogaidot un saprotot, ka nekas vairs nebūs kā agrāk. ir jānomirst nepareizam skatījumam par Jēzu, lai Viņš var augšāmcelties, kāds ir. Tā ir preteja attieksme farizejiem, kuri turpina turēties pie savas pozīcijas par Jēzu. Reizēm mēs arī turamies pie saviem pieņēmumiem un nespējam atzīt savu kļūdu. Katram no mums ir nepieciešama klusā sestdiena, lai ļautu attīrīt sevi no visa liekā. Tikai klusumā varam sākt sadzirdēt patiesību.
Jautājumi pārdomām:
- Kam ir jāapklust manī?
- Kas man traucē dzirdēt patiesību?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Bīskaps Kaspars Šterns
4. aprīlis
“Ikreiz, kad mēs nonākam tēvišķības pildīšanās situācijā, mums vienmēr jāatceras, ka tas nekad nav īpašumtiesību piepildījums, bet gan “zīme”, kādam cildenam tēvam. Savā ziņā mēs visi vienmēr esam Jāzepa pozīcijā: mēs esam viena debesu Tēva ēna, kurš “liek Savai saulei uzlēkt pār labajiem un ļaunajiem un lietum līt pār taisnīgajiem un netaisnīgajiem” (Mt 5:45); tā ir ēna, kas seko Dēlam.”
Pirms Lieldienu rīta piedzīvojām daudzus dramatiskus notikumus. Šķiet mācekļu dzīve ir apstājusies. Viss ir apglabāts līdz ar Jēzu. Tomēr seko rīts, ko raksturo pārsteiguma pilna steiga. Marija Magdalēna atklāj rīta agrumā, ka kaps ir tukšs. Arī Jānis un Pēteris steidzas uz kapu. Iespējams viņus mudina ziņkārība, iespējams viņi atcerās Jēzus pravietojumu, ka Viņš augšāmcelsies. Pārdomājot šo evaņģēlija fragmentu varam jautāt: cik nopietni ticam Jēzus augšāmcelšanai? Viņš mira un augšāmcēlās mūsu dēļ, lai arī mēs varētu augšāmcelties. Vienmēr raudzīsimies uz augšāmcelšanos, ka ar nāvi nekas nebeidzas. Vienmēr seko augšāmcelšanās.
Jautājumi pārdomām:
- Vai tiešām Jēzus ir augšāmcēlies?
- Cik es nopietni ticu, ka Jēzus ir augšāmcēlies?
- Vai šiem notikumiem ir ietekme uz manu dzīvi?
- Vai šie notikumi man dāvā prieku?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Bīskaps Viktors Stulpins
