Šogad Gavēņa kalendārs aicina iedziļināties Vecās Derības lasījumos, kurus Baznīca mums piedāvā Lielā gavēņa laikā. Gatavosim savas sirdis Kristus augšāmcelšanās svētkiem, ieklausoties un pārdomājot Svēto Rakstu fragmentus. Katras dienas Svēto Rakstu lasījumu kalendāra ietvaros būs iespēja noklausīties audio formātā. To papildina kāda Latvijas garīdznieka sagatavotas, īsas pārdomas par šo fragmentu. Rakstiskā veidā šim impulsam tiek pievienoti arī kādi jautājumi, ko var izmantot savā personīgajā lūgšanā un pārdomās.

Lai kalendāru ik rītu saņemtu savā e-pastā, piesakies ŠEIT.

2. marts

Šodien iesākam svarīgu un nopietnu laiku- Lielo Gavēni.Tas ir laiks, kad pastiprināti pārdomājam savu dzīvi virs zemes un dzīvi pēc nāves. Šo laiku uzsākam ar pelnu kaisīšanu un vārdiem: “Nožēlojiet grēkus un ticiet evaņģēlijam”. Šis aicinājums liek mainīt mūsu grēcīgo dzīvi. Tas vienmēr ir bijis aktuāls. Jau pravietis Joēls mums saka: “Atgriezieties pie manis no visas sirds ar gavēšanu un asarām. Plosiet savu sirdi, nevis savas drēbes. Atgriezieties pie Kunga sava Dieva”.

Varbūt esam mēģinājuši vairrākārt atgriezties pie Dieva un mums tas nav izdevies. Tomēr mēs nedrīkstam zaudēt drosmi. Jo Dievs ir pacietīgs un vienmēr dod iespēju sākt no jauna. Klausoties šos vārdus: “atgriezieties ar gavēšanu un asarām”, Mūsdienās šķiet dīvaini raudāt par grēkiem, vai gavēt un gandarīt. Tomēr pravietis Joēls mums norāda, ka esam aicināti savas dzīves ciešanās saskatīt Dieva klātbūtni un apzināties savu trauslumu. Tāpat esam aicināti atcerēties par savas dzīves mērķi – dzīvi mūžībā kopā ar Kungu.

Jautājumi pārdomām:
– Kā es esmu apņēmies gavēt un gandarīt šajā gavēņa laikā?
– Vai esmu paredzējis arī laiku lūgšanai un žēlsirdības darbiem?
– Kāda ir mana dzīves jēga un kāpēc es esmu?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Karols Buzievičs

3. marts

Šodien Dieva Vārds mums norāda uz brīvību izvēlēties, kuru devis Dievs. Viņš mums ļauj izvēlēties un uzņemties atbildību. Izvēloties dzīvību, mēs uzņemamies arī attiecīgu dzīvesveidu. Šie vārdi satur sevī atklāsmi par Radītāja mīlestību. Dievs mūs nepamet vienus. “Izvēlies dzīvību”! Cauri gadsimtiem skan Dieva balss, aicinot uz pestīšanu. Dieva piedāvātā dzīvība ir aicinājums mīlēt Viņu un būt vienotiem ar Viņu. Gavēņa laiks, kurā patreiz esam, ir iespēja caur lūgšanu un gandari šo vienotību ar Dievu pastiprināt vai izveidot no jauna. Atteikšanās no ļaunuma un grēka mums palīdz būt brīviem un laimīgiem.

Jautājumi pārdomām:

– Kā es savā dzīvē varu izvēlēties dzīvību, Dievu?
– Kādu dzīvesveidu un attieksmi šī izvēle pieprasa no manis?
– Kad savā dzīvē esmu piedzīvojis vienotību ar Dievu?
– Vai vēlos to uzturēt?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Vitālijs Filipenoks

4. marts

Ļaudis, kuri dzirdēja pravieša Isaja vārdus, iespējam bija dusmīgi, jo pravietis viņus apsūdzēja nodevībā pret Dievu. Viņi sevi uzskatīja par dievbijīgiem un uzticīgiem tradīcijām. Pravietis atgādina, ka neskatoties uz gavēšanu un lūgšanu, viņa laika biedriem pietrūka žēlsirdības. Gavēnis, ko Dievs no mums sagaida ir žēlsirdības darbi. Mums ir jālūdz, lai spējam mīlēt otru kā sevi pašu. Gavēnis ir laiks atteikties no visa, kas man traucē attiecībās ar citiem. Gavēnī atturība un lūgšana nesaraujami iet roku rokā ar žēlsirdības darbiem.

Jautājumi pārdomām:

– Kā man izdodas praktizēt savā ikdienā trīs garīgās dzīves pamata attieksmes: atteikšanos, lūgšanu un žēlsirdības darbus?
– Ko labu es varu izdarīt kādam šodien?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Lauris Kārklis:

5. marts

Šis pravietojums, ko lasām liturģijā, ir saistīts ar apsolījumiem. Pravietis saka: “Ja Tu aizvāksi jūgu”, tas ir pārtrauksi apspiešanu, “ja pārtrauksi kratīt ar pirkstu”, tas ir cienīsi otru, neaprunāsi, nepazemosi otru. Visbeidzot, pravietis saka: “ja Tu savu dvēseli atvērsi izsalkušajam un apmierināsi apbēdināto”, šie vārdi norāda uz žēlsirdības darbiem. Ja visas šīs lietas centīsimies paņemt par gavēņa apņemšanos, tad arī mēs piedzīvosim pravieša doto apsolījumu: “Tava gaisma uzausīs tumsībā”. Tumsa simbolizē šaubas, grūtības, ko piedzīvojam. Tātad Dievs ienāk mūsu pārbaudījumos ar savu svētību. Lūgsim gavēņa laikā žēlastību veikt žēlsirdības darbus, cienīt citam citu, tādējādi atveroties Viņa svētībai.

Jautājumi pārdomām:

– Kā man līdz šim ir izdevies pārstāt apspiest kādu, tiesāt?
– Kādus žēlsirdības darbus esmu veicis?
– Kuri ir tie cilvēki šodien man līdzās, kuriem es varētu pārstāt ” kratīt ar pirkstu” vai kuriem man būtu “jānoņem jūgs”?
– Kādus žēlsirdības darbus es varētu veikt šodien?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Pēteris Alusiks

6. marts

Gavēņa laiks ir pateicības un dāvanu laiks. Šodien dzirdētajā lasījumā Dievs aicina katru no Izraēla tautas pienest pirmos auglus, ko Dievs devis. Šo augļu upurēšana ir cieši saistīta ar pateicību. Kā tas attiecas uz mums šodien? Vēstulē Romiešiem apustulis Pāvils aicina noot sevi pašus kalpošanai Dievam kā Dievam tīkamu upuri. Vislielākā pateicība, ko varam pienest Dievam, ir tā, ka Jēzus upura dēļ mēs esam izglābti mūžīgai dzīvībai. Dieva darbam ir nepieciešami mūsu mīlestības darbi, tomēr mūsu patiesā ticības dzīve ir lielākā dāvana Dievam. Lai Dievs Tevi piepilda ar stingru apņemšanos un tava ticības dzīve kļūst par vietu, no kurienes pienestie garīgās dzīves augļi kļūst par svetību citiem un iepriecina Dievu.

Jautājumi pārdomām:

-Par ko es varu pateikties Dievam?
-Kā Dievs mani ir svētījis?
– Kā es varu sevi upurēt Dievam, lai mana dzīve būtu patīkama Viņam?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis mācītājs Krists Kalniņš

7. marts

Kungs uzrunā Mozu ar vārdiem: “Esiet svēti, jo es esmu svēts”. Šajos vārdos atrodam pamatojumu mūsu aicinājumam uz svētumam. Es nevēlos kļūt svēts, lai labi justos, vai sevi pilnveidotu. Es vēlos būt svēts, jo esmu radīts pēc Dieva līdzības. Diemžēl ne vienmēr mūsos var redzēt Dieva attēlu un skaistumu, jo attālināmies no Viņa.

Levītu grāmata mums dod ieteikumus, lai ietu svētuma ceļu Kristus virzienā. Šajā grāmatā atrodam 10 baušļus, to skaidrojumu. Piemēram, Tev nebūs melot. Dievs ir patiesība. Sātans ir melu tēvs. Ja ieskatāmies mūsu sirdīs, varam teikt, ka melu loģika bieži uzvar. Mēs neesam viens otram atvērti, izplatām viltus ziņus, nepārbaudām realitāti, argumentējam ar puspatiesībām. Tā mēs iznīcinām savstarpēju uzticību un mieru. Kas tad ir patiesība? Jēzus uz šo jautājumu atbild: “Es esmu patiesība”. Evaņgēlijā patiesība un mīlestība iet roku rokā. Ja nemīlu, neesmu pazinis Dievu un patiesību. Kritus mūs vada pa mīlestības ceļu, kas ietver izlīgšanas un piedošanas loģiku, kas ir īpaši aktuāla šajā kara laikā.

Jautājumi pārdomām:

– Kā es uztveru savu aicinājumu uz svētumu?

– Kā es varu būt svēts ikdienā?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Andris Marija Jerumanis

8. marts

Pravietis Isajs mums šodien atgādina, ka agri vai vēlu piepildīsies Dieva Vārds un nesīs augļus. Lai arī mūsu dzīvē Dieva Vārds varētu nest augļus mums nepieciešams sadarboties ar Dievu. Viņš kā mīlošs Tēvs rūpējas par mums kā par saviem bērniem. Viņš dara visu iespējamo, lai dotu mums iespēju atgriezties un sākt jaunu dzīvi. Esam aicināti būt Dievam paklausīgi, klausīties ko Viņš mums saka, lasot un pārdomājot Dieva Vāru un cenošoties saskaņā ar to dzīvot. Ikdienā uzlūkojot savu dzīvi Dieva Vārda gaismā, redzot tos pašus kritienus, var rasties doma, ka nav iespējams kaut ko mainīt.

Atcerēsimies, ka Dievs no mums neprasa neiespējamo. Labs paraugs ir svētie, kuri ir nesuši labus augļus. Viņi mums rāda piemēru paklausību un dedzību Dieva Vārda pildīšanā. Centīsimies ikdienā uztvert katru Dieva Vārdu un dedzīgi piepildīt Dieva nodomus savā dzīvē.

Jautājumi pārdomām:

– Cik bieži lasu Dieva Vārdu?
– Kā es ikdienā lūdzos ar Dievu Vārdu?
– Kā cenšos dzirdēto vai lasīto Dieva Vārdu ieviest savā dzīvē, lai tas varētu nest augļus?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Juris Skutels

9. marts

Šodienas Lielā gavēņa pārdomās no Jonas grāmatas sastopam vairākus tēlus: Jonu, Ķēniņu, Ninives pilsētas ļaudis, bet galvenais – Dievu! Dramatiskais ieklausīšanās notikums noslēdzas ar to, ka Dievs redzēja viņu darbus, to, ka ir atgriezušies no sava ļaunā ceļa. Viņa sirds iežēlojās pār tiem, un Viņš tos nesodīja!

Mums cilvēkiem, nereti šķiet, ka ļaundaris noteikti ir jāsoda, un tieši tādā formā, kā mēs to esam iedomājušies. Taču Dievs mums kā instrumentu dod mūs pašus, lai mēs pieredzētu satikšanos ar sevi, atjaunotu sevī cilvēcisko cēlumu, un tā novēstos no greizajiem ceļiem. Dievs nesoda, Viņš māca redzēt pāri, redzēt tālāk.

Jautājumi pārdomām:

– Uz kādu ceļa posmu es esmu gatavs, ja Dievs sauks celties un iet šodien?
– No kā man ir jāatgriežas šajā gavēnī?
– Kā es pateikšos Dievam par Viņa žēlsirdību?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojusi Māsa Brigita SJE

10. marts

Šīs dienas Svēto Rakstu fragmentu varam saprast, paturot prātā kontekstu. Persiešu ķēniņš ir piekritis sava pirmā ministra lēmumam iznīcināt visus jūdus savā valstī. Karaliene Estere, kas pati pēc izcelsmes ir jūdiete, lūdz, lai viņas bīstamā došanās pie ķēniņa, tiktu sagatavota ar trīs dienu īpaši stingru gavēni. Viņa aizstāv, lūdz un aizbildina par savu tautu, riskējot ar savu dzīvību. Tas mums atgādina par lūgšanu, kādai tai jābūt. Tā mums māca, ka ar saviem spēkiem vien neko nevaram sasniegt. Estere lūdzas:”Mans Kungs, palīdzi man vientuļai, kurai nav neviens cits atbalsts, kā vien Tu”.

Ciešanās nereti mēdzam aizmirst, ka Dievs ir tuvs visiem, īpaši tiem, kas vientuļi un bez aizstāvja. Šajos brīžos īpaši varam piedzīvot to, ka mūsu liktenis ir vienīgi Dieva rokās un tieši Viņš zin visu patiesību. No Esteres varam mācīties atdot taisnību un mūsu likteni vienīgi Dieva rokās. Vēl jaunā karaliene savā lūgšanā saka būtiskus vārdus: “Es dzirdēju no sava tēva, ka Tu, Kungs, esi izraudzījies Izraēli no visām tautām”. Te redzam ticības tālāknodošanas nozīmi, kad draugi un vecāki nekautrējas dalīties ar savu ticības pieredzi.

Estere ir arī Jaunavas Marijas pirmtēls. Kā Estere ar savu aizbildniecību izglābj savu tautu, tā Marija, kas arī ir ķēniņiene, ar savu aizbildniecību pie Dieva palīdz Baznīcai. No Marijas pazemības mēs mācāmies kā cīnīties ar daudz stiprāku ienaidnieku.

Jautājumi pārdomām:

– Kā es vēršos pie Dieva savās grūtībās un pārbaudījumos?
– Vai es kautrējos dalīties ar savu ticības pieredzi ar draugiem, ģimenes locekļiem vai citiem, kurus Dievs sūta manā dzīves ceļā?
– Kuri cilvēki ir mani iemācījuši lūgties un veidot attiecības ar Kungu?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Michal Orlicki

11. marts

Šodienas fragmentā no Ezekiēla grāmatas Dieva Vārds mums stāsta par cilvēka izvēlēm un arī par to konsekvencēm. Dievs vēlas, lai grēcinieks atgrieztos un dzīvotu, un Viņš arī apliecina, ka ja grēcinieks izvēlētos Dievu, izvēlētos rīkoties pēc Dieva baušļiem- Viņš nemirs. Dievs pat nepieminēs un nepārmetīs nevienu no iepriekš izdarītajiem grēkiem. Turpetim, ja taisnīgais sāktu grēkot, neviens viņa labais darbs, lai cik to ari būtu, netiks pieminēts un ieskaitīts, jo šī cilvēka izvēle ir – grēkot. Te nav runa par nejaušību: “Ak, man jau tā sanāca.. “, bet par apzinātu lēmumu.

Gavēņa laikā mums ir daudz dažādas izvēles iespējas: lūgties vai bezgalīgi sērfot internetā; palīdzēt vai vienaldzīgi paiet garām; atteikties no kaut kā vai atstāt visu kā līdz šim. Tās visas ir mūsu izvēles. Mēs varam izvēlēties Dievu, attiecības ar Viņu, bet varam arī izvēlēties savas intereses, palikt savā komforta zonā. Lai šaja gavēņa laikā mums visiem izdodas pieņemt pareizās izvēles, kas ved pie Dieva.

Jautājumi pārdomām:

– Kādas pagātnes izvēles mani ir novedušas tur, kur esmu tagad?
– Ko es izvēlos šodien? 
– Kur mani ved izvēles, ko es izdaru šodien? 
– Kāds ir mans lēmums – vai izvēlos dzīvot pēc Dieva baušļiem?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojusi māsa Terēze Zviedrāne OP

12. marts

Gavēņa laiks ir piepildīts, ja tiek sakārtotas attiecības ar Dievu. Viņš piedāvā brīvību, svētību un sakārtotu dzīvi, Dievs to apsola. Bet, katrs apsolījums ir saistīts ar noteikumiem. Dieva piedāvājums ir saistīts ar Dieva noteikumiem, ar Viņa likumiem.

Šodienas vārdus Mozus sacīja tautai, lai apsolījums piepildītos, ir jātur Dieva likumi. Jātur ir tas, kas pats neturas. Tur ir jāpieliek Tavas pūles. Turēt tas nozīmē darīt, tā īsti no sirds un dvēsles. Bet grūti ir turēt, jo zemei ir pievilkšanas spēks. Ko netur, tas krīt zemē un aplīp ar grēku. Bet Dievs dod ne vien pavēles un noteikumus, bet arī spēku to pildīt. Dieva noteikumiem ir debesu pievilkšanas spēks. Apņemies no jauna turēt Dieva likumus un tie ne vien tevi turēs, bet arī tu dzīvosi debesu pievilkšanas spēkā.

Jautājumi pārdomām:

– Vai iesi šo ceļu kopā ar Dievu?
– Vai esi pieņēmis Dieva piedāvājumu?
– Vai ir bijis tāds brīdis, kad apzināti un noteikti esi aicinājis Dievu savā sirdī un dzīvē?
– Kas ir nostājies starp Dievu un Tevi?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis mācītājs Edgars Godiņš.

13. marts

Arī mūs Dievs šodien aicina iziet ārā, iziet no rutīnas, no bailēm, no bezspēcības izjūtas un laukā saskaitīt zvaigznes – žēlastības. Iziet laukā arī šajā laikā un pamanīt visu labo, visu lielisko, kas mums dots, pamanīt par ko ir vērts iestāties un cīnīties. Saskaiti, ja vari.

Apsolījumam seko upuris. Dievs dod solījumu, ka tik daudz būs Ābrama pēcnācēju, bet viņš prasa arī upuri. Ko Dievs prasa no mums, lai stiprinātu mūsu ticību? Vai esam gatavi Dievam šo upuri sniegt? Mūsu ticības tēvs saskaras ar lielām šaubām, bailēm un dziļu miegu. Tas kalpo kā iedrošinājums, ka arī svētie izjūt bailes un nemieru, neticību, neveiksmes, bet ir palikuši kopā ar Dievu. Arī mums nav jākaunas no savām bailēm un miega. Tā ir mūsu cilvēciskā daļa. Svarīgākais ir to visu darīt Dieva klātbūtnē, neko no viņa neslēpt, ļaut Viņam darboties ar savu klātbūtni. Kungs, ļauj mums katram ielūkoties savas dzīves debesīs un pamanīt daudzās spožās zvaignes, Tavas žēlastības un ļauj mums ieticēt Tavai žēlsirdībai un Tavai vadībai!

Jautājumi pārdomām:

– Ko Dievs no Tevis šodien prasa upurēt?
– Vai esi gatavs sniegt Dievam šo upuri?
– Kas Tevi šobrīd biedē, iemidzina vai liek šaubīties?
– Vai Tu runā ar Dievu par šīm lietām? 

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojusi Aija Balode

14. marts

Daniela lūgšana trimdas laikā, kad Jeruzaleme bija izpostīta un liela daļa Dieva tautas bija izvesta trimdā. Lūgšana lielās bēdās, gavēņa lūgšana. Tajā nav nekādu attaisnojumu. Cilvēkam ir tendence meklēt aizbildinājumus arī savai grēcīgajai rīcībai, bet Daniels sūdz grēkus Dievam.

Grēka apziņa nes līdzi arī kaunu, jo viņi nespēja būt uzticīgi Dievam, kurš tautu bija izredzējis un gādājis par to. Bet grēksūdze nav tikai grēka atzīšana. Daniels lūdz, lai Dievs piedod viņu grēkus. Dievs ir žēlsirdīgs, viņš ir gatavs piedot caur Kristu ikvienam, kas viņu lūdz.

Jautājumi pārdomām:

– Cik viegli man ir atzīt savu grēku Dieva priekšā?
– Vai aicinu Svēto Garu palīgā, lai uzrāda manus grēkus? 
– Vai es lūdzu, lai man tiek piedoti grēki?
– Vai pēc grēku nožēlas lūgšanas es ticu, ka man ir piedots?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis mācītājs Edgars Mažis

15. marts

Sodoma Bībelē apzīmē visu, kas saistīts ar grēku un bezdievību. Par šo pilsētu lasām jau Radīšanas grāmatā, kur Dievs sūta eņģeļus pie Lota, lai izvestu viņu no pilsētas. Neparasti, ka Lots pirms tam pretojas šiem eņģeļiem. Šīs dienas Sv. Rakstu fragments saka: “Mazgājieties, esiet tīri.” Tas ir aicinājums uz grēksūdzi, kas ir gavēņa svarīgākais uzdevums. Mēs ilgojamies, lai Dievs mūs šķīstī no mūsu netaisnības.

Vienlaicīgi grēku nožēla ir saistīta ar atteikšanos no grēka un apņemšanos laboties. Šeit parādās manas sirds pretestība. Dievs aicina mācīties darīt labu, meklēt taisnību, aizstāvēt apspiesto un palīdzēt visneaizsargātākajiem. Viņš aicina uz šādu rīcību, jo pats tā vienmēr dara. Dievs vienmēr ir cietēju pusē. Viņa žēlsirdībā var patverties ikkatrs, kurš meklē glābšanu. Mums ir svarīgi atzīt, ka nevaram eksistēt bez Viņa. Dievs saka, ka, ja paklausīsim, mēs varēsim baudīt zemes labumus. Šī žēlsirdības avota priekšā man ir jānometas uz ceļiem, jāapguļas, lai varētu dzert no šī avota. Tikai padodoties Dievam, es piedzīvoju to, ka mani asinsarkanie grēki tiek balināti un šķīstīt Jēzus Kristus, Dieva Jēra asinīs.

Jautājumi pārdomām:

– Kura joma manā sirdī šodien ilgojas visvairāk tikt Dieva mazgāta un šķīstīta?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojusi māsa Inese Lietaviete

16. marts

Šodien varam pievērst uzmanību pravieša Jeremija jautājumam vai labais jāatmaksā ar ļaunu? Svētais Pāvils norāda, ka ļaunuma sākums atrodams jau pie Ādama, bet ļaunums nāk arī no mums, jo visi grēkojam. Psalmists saka: “es noziedzībā esmu dzimis un grēkā mani ir ieņēmusi mana māte.”

Mēs daļēji paši esam atbildīgi par ļaunuma pastāvēšanu. Ja vairs nebūtu grēcinieku, nebūtu grēka; ja nebūtu grēka, tad kāds gan ļaunums varētu vēl pastāvēt? Ja nebūtu naida, nekārtības, skaudības, melu, egoisma, tad viss ļaunums vairs nepastāvētu, tā būtu prieka, miera, mīlestības un dzīvības valstība. Tā būtu kā paradīze. Ļaunums daļēji nāk no mums pašiem un ir atkarīgs no tā kā to uztveram. Dažreiz paliek nepanesamu ciešanu un sāpju smagums, taču cerības un tīcības spēks mūs var stiprināt cīņai. Šīs cīņas ieroči nav miesīgi, bet spēj Dieva spekā sagraut mūrus. Dievs vienmēr liek uzvarēt savam spēkam mūsu nespēkā, ja savu nespēku veltām Kristum. Jēzus mūs nepieviļ. Viņš aicina nezaudēt drosmi, jo ir uzvarējis pasauli. Šī cerība stiprina ticību un dod spēku pretoties grēkam.

Jautājumi pārdomām:

– Kā es piedzīvoju savu grēcīgumu?
– Kā esmu piedzīvojis Dieva spēku savā nespēkā?
– Kad pēdējo reizi biju uz grēksūdzi?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Mārtiņš Klušs

17. marts

Pravietis Jeremijs saka, ka nolādēts tas, kurš atkāpjas no Dieva, bet svētīts ir tas, kurš paļaujas un cer uz Kungu. Tas ir kā koks pie ūdens. Kurš tad nosaka, kurš ir svētīts, kurš nolādēts? Par laimi man un tev tas, kurš izpēta sirdis, ir Kungs. Viņš atmaksā katram no mums kā esam pelnījuši. Cik labi, ka Dievs ir tas, kurš atmaksā! Cik labi, ka tas ir Dievs, jo Viņš redz visskaidrāk un vispilnīgāk. Šodien varam dzīvot kā tie, kuri ir svētīti. Vakardiena ir pagājusi, rītdiena vēl nav pienākusi, tāpēc šodien dzīvosim tā, lai patiktu Dievam.

Jautājumi pārdomām:

– Kāds(-a) tu šobrīd esi Dieva priekšā?
– Ko tu vari darīt šodien darīt, lai dzīvotu kā tas, kurš ir svētīts?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojusi māsa Meinarda CSCIJ

18. marts

Šodien lasām par Jāzepu un viņa brāļiem. Viņu attiecībās ir redzama skaudība. Šī īpašība var parādīties mūsu idkienā, mūsu attiecībās, redzot, kad citiem ir kaut kas vairāk, kā mums. Skaudība ir pretēja labvēlības tikumam, kura ved uz mīlestību. Skaudība tuvākmīlestību nokauj. Jāzepa gadījumā brāļiem skauž tēva mīlestība. Tas nozīmē, ka skaudībai ir arī garīgā dimensija. Arī mēs kristieši varam piedzīvot skaudību pret otru par to, ka kādu Dievs ir svētījis vairāk kā mani. Skaudība ir arī sātana grēks, kurš skaudības dēļ nodeva cilvēkus. Jāzepa attiecības ar brāļiem kalpo kā prototips Jēzus attiecībām ar Dieva tautu un visu cilvēci. Dievs vēlas glābt mūs no šī netikuma.

Jautājumi pārdomām:

-Kā Dievs ir svētījis mani?
– Ko esmu no Viņa saņēmis?
– Vai es salīdzinu sevi ar citiem?
– Kas man skauž citos?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Māris Ozoliņš

19. marts

Dievs mums atklāj Dieva apsolījumu un mūsu cerību. Dievs neļauj Dāvidam piepildīt viņa sapni uzcelt Templi, kas paredzēts viņa dēlam. Pēc vilšanās seko apsolījums, kas ir daudz vairāk kā Dāvids ir lūdzis. Dāvids neuzcels Dievam namu, bet Dievs uzcels Dāvidam namu – dzimtu, kas pastāvēs uz mūžiem. Dāvida dēls Salomons uzcēla templi, bet Dāvids deva lielu ieguldījumu sagatavojot visu nepieciešamo. Šodien varam pārdomāt tos mirkļus, kur esam piedzīvojuši Dieva lielo žēlsirdību, kur Dievs pagodinajās daudz lielākā mērā kā bijām cerējuši. Dāvida atbilde ir slavas dziesma. Tieši gavēņa laiks var būt laiks, kad varam būt cerības nesēji citiem, kuri to ir zaudējuši. Šajā laikā varam palūkoties apkārt, lai izdarītu žēlsirdības darbu.

Jautājumi pārdomām:

– Kā es šodien varu pateikties Dievam par Viņa žēlsirdību manā dzīvē?
– Kā es varu būt cerības cilvēks, cerības nesējs citiem?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojusi Inese Lūse

20. marts

Dievs Mozum atklāj savu vārdu. Ja Dievs atklāja savu vārdu, kas ierakstīts Izceļošanas grāmatā, kāpēc mēs sakām Dievs, Kungs? Daudz kas pazūd tulkojumā. Mozus Dievam lūdz atklāt savu vārdu, savukārt Dievs reizē atklāj un neatklāj savu vārdu. Mozus laikā katra tauta savus Dievus sauca vārdā. Zināt otra vārdu nozīmē pazīt otra būtību. Svētajos Rakstos daudzu varoņu vārdi nav tikai viņu identifikācija, bet gan atspoguļo viņu būtību un misiju. Vai Mozus būtu spējīgs pilnībā pazīt Dievu? Vai mēs Viņu varam pazīt pilnībā? Šodien mēs nezinām kā pareizi izrunājams Dieva Vārds. Zinām tikai šī vārda līdzskaņus JHVH. Pietāte pret Dieva Vārdu neļāva izrunāt pārāk bieži. Ir saprotama šī pietāte pret Dieva Vārdu, jo izteikt to nozīmē nonākt dialogā ar Viņu, nostāties VIņa klātbūtnē. Izraēla tauta uztvēra Dievu nopietni un tas ir piemērs mums. Svētajos Rakstos šis vārds tika aizstāts ar citiem vārdiem, no kuriem vispopulārtākais ir Adonai – “Kungs”. Šodien ebreji lieto Hašem , kas nozīmē “Šis vārds”. Ko nozīmē JHVH? Šim vārdam nav analogu. Vārda pamatā ir esamības ideja, bet paliek neskaidrs kā to saprast. Dievs pats skaidro: “esmu, kas esmu”, vai arī “esmu, kāds esmu”, vai arī “Esmu, jo esmu” uc.

Redzam, ka, jo tālāk par to domājam, jo mazāk skaidrības. Dievs neatklājas kā viens no Dieviem, kam ir savs vārds. Viņš ir kaut kas pārsniedz mūsu saprašanu, Viņš vienmēr pastāv, VIņš vienmēr ir klāt. Kaut mēs bieži nesaprotam, kāpēc pasaulē notiek lietas, kas mums nav pa prātam, nenozīmē, ka tas nebūtu ārpus Dieva kontroles. Tāpat kā ar Dieva Vārdu mums nav skaidrības, tāpat ir ar daudziem jautājumiem, uz kuriem mums nav atbilžu. Tas nenozīmē, ka Dievam nav atbildes. Dievs ar savu Vārdu deva mājienus, bet laikam piepildotos, deva savu dēlu, kura Vārdā esam pestīti. Šobrīd, kamēr esam ceļā, esam aicināti uzticēties Viņam, jo ne visām atbildēm esam nobrieduši.

Jautājumi pārdomām:

-Vai es pazīstu Dievu?
– Kādā vārdā es uzrunāju Dievu?
– Kādi ir mani šī brīža jautājumi, uz kuriem gribētu saņemt atbildes no Dieva?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis tēvs Dmitrijs Artjomovs

21. marts

Šīs dienas rakstu vieta ir piesātināta ar interesantu notikumu gaitu, ļoti cilvēcīga un saprotama. Varam pārdomāt tādu jautājumu kā rīcība. Redzam vergu meitenes drosmīgo rīcību piedāvāt risinājumu. Redzam Nāmanu, kurš saskata iespēju un dodas pie sava valdnieka saņemt atbalstu. Sastopam Izraēla ķēniņu, kurš Nāmana rīcību uzlūko ar aizdomām. Tāpat ir arī Elijs, kurš uzņemas atbildību atrisināt situāciju. Sastopam arī Nāmana dusmas, ka pravietis nerīkojas tā kā viņš bija sagaidījis. Visbeidzot ir Nāmana kalpi, kuri pārliecina Nāmanu izpildīt uzdoto uzdevumu. Par ko tad ir stāsts? Esam aicināti lūgt un gavēt par nozīmīgām rīcībām. Mūsu atbalsts, vārdi, rīcība var būt izšķiroša citu cilvēku dzīvēs. Pāri visam esam aicināti neļauties šaubām, lai tās nepārņem mūsu sirdis. Lūdzam par katru mūsu rīcību, lai tā ir Dievam par godu un svētību līdzcilvēkiem. Nebaidīsimies pieņemt kādu nozīmīgu lēmumu.

Jautājumi pārdomām:

– Kas motivē Tavu rīcību?
– Kā tu esi piedzīvojis, ka tava izvēle, tava rīcība ir par svētību citiem?
– Kādu nozīmīgu rīcību vari veikt šodien?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojusi Estere Tumoviča

22. marts

Šodienas lasījums mums piedāvā sarežģītu situāciju, kurā tiek saukts uz Dievu. Tas ir raksturīgi – grūtie dzīves brīži rāda mūsu vājumu, nespēku; apņemšanās mainīt dzīvi, kaut izmisuma vadīta, ir pilna cerības un patiesa. Grūtie brīži palīdz atjaunot skatienu uz Dievu, jo, iespējams, ikdienā tas novirzās uz lietām, kas neved pie Dieva. Gavēnis ir laiks, lai attīrītu savu skatienu uz Dievu, atteikties no lietām, kas aizsedz Dievu, vai novērš no Viņa, apzinoties, ka viss ir pārejošs. Viss, ko varam piedāvāt Dievam, ir mūsu sirds, kura nemitīgi tiecas pretī Dieva mīlestības pilnajai sirdij. Tas ir mūsu svētceļojums, sekošana Dievam. Šīs dienas lasījums mums atgādina, ka Dievs dara pilnīgus tos, kas VIņam seko. Lai šis gavēnis atjauno mūsu skatienu uz to, kam sekojam, lai Dievs mūs dara pilnīgus šajā ceļā.

Jautājumi pārdomām:

– Kādās situācijās pievēršos Dievam?
– Kas man šobrīd aizsedz skatienu uz Dievu?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis diakons Gatis Avotiņš

23. marts

Gavēnī varam atskatīties uz savu ikdienu, atteikties no tā, kas ieņem Dieva vietu lai varētu pavadīt apzinātāku laiku ar Dievu. Šīs dienas fragments mums rāda Mozu, kas skaidro jaunajai Izraēla paaudzei likumu un lūgšanu. Mozus skaidro jauniešiem rīcību un ieradumus, kas traucē būt pilnvērtīgās attiecībās ar Dievu, kā arī kā šīs attiecības atjaunot. Ar ko Dieva tauta atšķiras no citām tautām? Šīs dienas fragments mums saka, ka “ar gudrību un saprašanu, kas nāk no Dieva”. Neskatoties uz citu rīcību mēs varam varam sekot Dieva padomam un mainīt savu rīcību, ieradumus. Vislabākais paraugs ir pats Jēzus, Tur, kur citi nosoda, atstumj, Jēzus pieņem un piedod, kur cilvēkiem ir jautājumi, Jēzus skaidro, kur ir lepnība, tur Jēzus atver acis uz grēku. Jēzus katru dienu pavada lūgšanā, kaut pats bija Dievs. Ja Jēzum tas bija nozīmīgs ikdienas ieradums, cik gan nozīmīgam tam jābūt mums.

Jautājumi pārdomām:

 – Kādus ieradumus Tu gribi nodot nākamajām paaudzēm?
– Kādus ieradumus Dievs Tevi aicina mainīt šajā gavēnī?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojusi Elīna Ermansone

24. marts

Pravietis šodien saka: “Es jums devu pavēli, klausiet manai balsij”. Lai mēs varētu dzīvot harmonijā, esam aicināti klausīt Dievu. Ko tad Dievs mums saka gavēņa laikā? Gavēnis ir laiks, kad ieklausāmies Dieva Vārdā, atjaunojam attiecības ar Viņu, varam pārskatīt, kas mums traucē šajās attiecībās. Gavēņa laiks ir atgriešanās laiks, kad apzināmies, ka mums nepieciešama Dieva piedošana. Šo laiku varam izmantot, lai izsūdzētu grēkus, gavēt, lūgties, veikt žēlsirdības arbus, atlīdzināt nodarīto ļaunumu. Gaveņa laiku raksturo Dieva klātbūtnes apziņa un sirsnība pret līdzcilvēkiem. ŠĪ brīža notikumi mums atgādina, ka ļaunuma sakne ir novēršanās no Dieva. Tāpēc esam aicināti uz atgriešanos, pievēršanos Dievam. Atjaunojot attiecības ar Dievu mums jāatceras, ka nevaram ielaisties nekādos kompromisos ar ļaunumu. Sakārtojot attiecības ar Dievu, mēs kļūsim tuvāki arī citiem cilvēkiem. Izmantosim šo laiku, lai klausītos. Klausies, ko Dievs tev saka. Dievs ir pacietīgs un gaida tavu atgriešanos. Viņš vēlas tevi svētīt. Gavēnis ir žēlastības laiks, kurā piedzīvot atgriešanos.

Jautājumi pārdomām:

– Vai tev ir laiks lūgšanai gavēņa laikā?
– Kā tu klausies un atpazīsti Dieva balsi?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis pr. Arturs Mozga

25. marts

Jeruzaleme piedzīvo uzbrukumu, bet Dievs caur pravieti atklāj, ka nekas no uzbrucēju nolūkiem neizdosies. Dievs aicina ķēniņu lūgt zīmi, kas dotu drošību par Dieva aizsardzību. Ķēniņš no šī piedāvājuma atsakās, bet Dievs pats izvēlās dot zīmi: pasaulei tiks dots glābējs, kura vārds būs Emanuels, kas nozīmē Dievs ir ar mums. Tas ir apsolījums par pestīšanu, ko dod Jēzus Kristus tiem, kuri tic Viņam.

Šodien, tāpat kā Isaja laikā, ir cilvēki, kas ir nobijušies un sauc uz Dievu. Tādi ir bijuši visos laikos. Vienmēr ir bijuši kari, slimības un bēdas. Vienmēr cilvēki vairak krīt ceļos bēdu laikā. Un vienmēr bēdu laikā ir bijusi cerība. Cerība uz Glābeju. Kad tu esi uz ceļiem Dieva priekšā, atceries Dieva apsolījumu, kuru vari saņemt šeit un tagad: mums ir glābējs Jēzus Kristus. Lai kas ar mums notiktu, Jēzus mūs nekad neatstāj, mēs varam viņam droši uzticēties. Ja es plānoju savu dzīvi kopār ar Dievu, tad par visu, kas notiek un visu ko daru, varu būt drošs, ka tas notiek pēc Dieva labā un mīlestības pilnā plāna. Ja Dievam uzticu visu, varu būt drošs, ka pat sastopot bēdas un nelaimes, es esmu Dieva mīlošajās rokās.

Šodien svinam Kunga pasludināšanas svētkus. Mēs katrs varam to piedzīvot savā sirdī. Tas ir iespējams, kad apzināmies, ka arī man ir dots šis apsolījums par Glābēju. Glābēju, kurš sargā, vada, piedod, kurš gādā par mani un nekad mani neatstās. Viņš var dot manai sirdij mieru.

Jautājumi pārdomām:

– Kas mani satrauc?
– Par ko ir nemierīga mana sirds?
– No kā es baidos?
– Kur meklēju mierinājumu un drošību?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojusi Munise Lamberte

26. marts

Dieva Vārds šodien liek apdomāt cilvēka personisko atgriešanos pie Dieva. Tas šodien mums atgādina, ka Dievs dziedina cilvēku. Dievs ir tas, kurš dara dzīvu, veldzē cilvēka sirdi, kura ir grēka skarta. Meklējot Dievu cilvēks var tikt dziedināts. Saņemot dziedināšanu, cilvēks katru mirkli spēj atcerēties par Dieva klātbūtni un veikt darbus mīlestībā. Vēl šīs dienas fragments mums norāda upura nozīmi. Svarīgs ir upura došanas motīvs, nodoms. Dievu iepriecina atteikšanās cita labā, atteikšanās no nosodīšanas, atteikšanās no tā, kas attālina no Dieva. Mums ir jāmācās atklāt šos šķēršļus.

Jautājumi pārdomām:

– Kāda ir mana motivācija veicot gandares darbus?
– No kā man būtu jāatsakās, kas mani šķir no Dieva?
– Kā es varu gandarot kalpot citiem cilvēkiem?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Mareks Savickis

27. marts

Izraēla dēli 40 gadus staigāja pa tuksnesi, jo nebija klausījuši Dievam. Ir kāda spēle, kur ar auklu ir norobežota teritorija. Cilvēkiem ar aizsietām acīm ir uzdevums izkļūt no teritorijas. Pašu spēkiem tas nav iespējams, tāpēc, lai spēli pabeigtu, ir jālūdz palīdzība. Visbiežāk dalībnieki padodas un kādā brīdī paceļ roku. Vadītājs tos tūdaļ izved. Nereti gadās, ka cilvēki stūrgalvīgi paši cenšas atrast izeju. Katram ir savs tuksnesis un nebrīve: attiecības, atkarības, egoisms, mantkārība, pornogrāfija, vardarbība, skaudība, nosodīšana. Vienīgā iespēja ir padoties un lūgt palīdzību Dievam. Mums ir jāatzīst, ka esam tuksnesī, ne apsolītajā zemē. Mēs neesam laimīgi, piepildīti. Mūsos ir alkas pēc kaut kā lielāka un varenāka. Tās ir Dieva ieliktas ilgas mūsos. Dievs runā klusi un ir devis brīvo gribu paklausīt. Kad mēs paklausām un lūdzam palīdzību, Viņš mūs ved brīvībā.

Tāpēc mums ir jānoklust, jāsauc pēc palīdzības. Neļausim lepnībai un stūrgalvīgai mums nolaupīt apsolīto zemi. Bez Dieva mēs neko nevaram. Mēs pat nevaram mīlēt otru kā sevi. Viss ir viņa žēlastība. Tāpēc sadzirdēsim, padosimies, paklausīsim. Tad mēs būsi brīvi.

Jautājumi pārdomām:

– Kā es paklausu Dievam?

– Kas ir mans tuksnesis, no kura es gribētu izkļūt?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojusi Anda Aleksandrova

28. marts

“Tā saka Kungs, redzi, es radu jaunas debesis un jaunu zemi”. Mūsu ticības apliecībā sakām, ka ticam uz Dievu – Debesu un zemes radītāju. Dievs nav tāds radītājs, kas vienreiz radījis pasauli, atstāj to novārtā; Viņš to tuprina radīt savā Gara spēkā. Dievs ir vienmēr radošs. Kaut pasaule ir kritusi grēkā, Dievs iziet pretī savai tautai sūtot savu Dēlu, lai atjaunotu savu radību caur krustu un augšāmcelšanos. Grēkā kritusī cilvēce lūdz kopā ar psalmistu: “atjauno manī stipru garu, radi manī šķīstu sirdi”. Tas ir grēku nožēlas psalms, kurā saucam pēc Gara, kas atjauno visu, ko skāris grēks.

Filmā Kristus ciešanas ir epizode, kurā Jēzus sastop savu māti. Tur Viņš mātei saka: “lūk es visu radu jaunu”. Tā mums atgādina, ka Kristus ciešanas un krusts veic cilvēces atjaunošanas darbu. Dievs ne vien atjauno Viņš rada jaunu. Tā ir augšāmcelšanās perspektīva. Tas, kurš tic uz Dievu Radītāju, tiks atjaunots, piedzīvos dzīvības pilnību.

Šodien lūgsim: es salikšu Dieva Radītāja rokās visu pasauli, kura joprojām cieš no ļaunuma un grēka. Kristus brucēs paslēpšu ukraiņu brāļus un māsas, arī manas ciešanas un pārdzīvojumus. Es visu ļaušu pārveidot Dievam Radītājam.

Jautājumi pārdomām:

– Kā es piedzīvoju Dieva spēku savā dzīvē?
– Kā izpaužas mana ticība Dievam Radītājam?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis pr. Rodions Doļa

29. marts

Gavēnis ir iespēja apzinātā veidā atjaunot attiecības ar Dievu. Šīs dienas lasījums ir pilns prieka un cerības. Vai es pamanu ikdienā Dieva providenci un pateicos par to? Vai esmu pateicīgs par iespēju sākt no jauna? Udeņi kļūst par lielu upi, jo Dieva žēlsirdība ir bezgalīga. Dievs neprasa uzreiz peldēt dziļos ūdeņos, bet gan iebrist un smelt, nevis palikt upes krastā. Jo vairāk atveros attiecībām ar Dievu, jo vairāk saņemu Viņa žēlastības. Mums ir tendence meklēt lielus brīnumus, bet nepamanām Dieva delikātos pieskārienus mūs ikdienā. Viņš zina vislabāk, kas mums nepieciešams. Brīnumi notiek, bet bieži vien tos nepamanām. No Kristus sāna izplūda asinis un ūdens. Mēs saņemam vislielāko dāvanu – Svēto Garu, kurš mūs aizstāv, iedvesmo un dod padomu. Sakramentos jau viss ir pieejams. Atvērsimies šai dziedinošajai žēlastībai. Mums ir tikai jasper mazi soļi – iesākt dienu ar lūgšanu, svētdienā aiziet uz Misi. Dievam ir svarīga mūsu sirds nostāja.

Jautājumi pārdomām:

– Vai es pamanu ikdienā Dieva providenci un pateicos par to?
– Vai esmu pateicīgs par iespēju sākt no jauna?
– Kāda ir mana sirds nostāja dotajā brīdī?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojusi māsa Marika

30. marts

Dievs ir blakus, pat tad, kad mēs par to šaubāmies.
Kad dzīvē parādās grūtības, mēs katrs uzvedamies citādāk. Daži cilvēki
paļaujas tikai uz saviem spēkiem, bet citi meklē palīdzību. Vienam ir
svarīgi just tuvumu un atbalstu, bet citam tas nav nepieciešams. Izraēlieši
daudzkārt ir bijuši sarežģītās situācijās, bet Dievs vienmēr ir bijis ar viņiem
un viņus izglābis.

Domājot par mierinājumu, tu vari atcerēties notikumus no bērnības, kad
mamma atrada pareizos vārdus un mierinot tevi apskāva. Viņa uzmanīgi
klausījās, kad tu stāstīji viņai par savām nepatikšanām. Viņas klātbūtne un
mīlestība deva tev pārliecību, ka problēma tiks atrisināta. Bet pat, ja tev
nav bijusi šāda pieredze, tu vari atrast mierinājumu pie Dieva. Tieši
par to runā šodienas Dieva Vārds. Dievs tevi pazīst. Viņš pārzina tavas vēlmes, vajadzības, bailes un rūpes. Viņš ne uz mirkli neaizmirst par tevi. Jo Svētie Raksti saka: “Vai var māte aizmirst savu zīdaini un neapžēloties par savu miesīgu bērnu? Un, ja pat māte to aizmirstu, Es tevi neaizmirsīšu” saka Kungs (sal. Is. 49:15). Dieva mierinājums ir lielāks par cilvēku sniegto mierinājumu. Tas vienmēr ir ar tevi, pat ja tava rīcība atgrūž tavus tuvākos. Par to mēs lasām Svētajos Rakstos, kur Kungs tiek saukts par uzticīgo un patieso Dievu. Jēzus apsolīja saviem mācekļiem būt vienmēr līdzās (sal. Mat.ev. 28:20) un nekad nav lauzis savu solījumu.

Varbūt tu arī to zini, taču dzīves grūtības atkal un atkal pārbauda tavu ticību. Pat tad, kad tu šaubies par Dieva tuvumu, Viņš cenšas tev palīdzēt. Tāpēc nebaidies pastāstīt Jēzum par saviem priekiem un bēdām! Nebaidies atklāt Viņam savas visslēptākās domas, pat ja tās atspoguļo bailes, kaunu, trauksmi, rūgtumu vai dusmas. Tu nekādā gadījumā Viņu nepārsteigsi un neatbaidīsi. Gluži otrādi, tieši tādos brīžos tu sajutīsi Viņa tuvumu un mierinājumu.
“Kungs Jēzu Kristu, Tu zini manas bēdas un problēmas. Esi mans
mierinājums šodien! Stiprini manu ticību tam, ka Tu vienmēr esi tuvumā!
Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā, āmen, tagad un mūžīgi mūžos..”

Jautājumi pārdomām:

– Kur tu parasti meklē mierinājumu kad esi satraukts?
– Kur meklē palīdzību, ja piedzīvo bēdas?
– Vai Tu mēdz Jēzum stāstīt savus priekus un bēdas?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis t. Romāns Sapužaks

31. marts

Mozus ir ciešā tuvībā ar Kungu. Viņš nezin par tautas nodevību. Tauta ir nogurusi gaidot Mozu, tāpēc ir radījusi un pielūdz zelta teļu. Dievs liek Mozum doties pie tautas, kura ir sagrēkojusi. Dievs saka, ka tauta ir ar cietu skaustu. Šis apzīmējums liek domāt par stūrgalvīgu cilvēku, kurš par spīti visam turas pie sava. Viņš nespēj ieraudzīt Dieva brīnumus un klātbūtni savā dzīvē. Šī rakstura iezīme iet roku rokā ar muļķību. Tā ir būtne, kas nespēj domāt un izmantot Dieva doto spēju atklāt patiesību, realitāti. Būtne ar cietu skaustu nespēj ticēt tam, kas nav redzams. Tā jūtas drošāk, kad redz savā priekšā kādu elku – cilvēka paša radīts Dieva tēls, ar kuru ir droši un komfortabli.
Otra lieta, ko Dievs pavēl Mozum, ir likt Viņu mierā, lai dusmās var iznīcināt tautu. Mozus šeit saskata iespēju atklāt Kunga žēlsirdību un lūgt piedošanu par tautas ļaunumu. Gavēņa laikā esam aicinati atklāt Dieva vaigu, būt ar Viņu. Mēs ilgojamies lai mūsu cietās sirdis tiek pārveidotas mīlestībā. Lūgsim pēc sirds gudrības, kas ļauj pazīt patieso Dieva balsi, Viņa vaigu. Neļausim manipulēt ar Dieva Vārdu, aizstāvot savu komfortablo skatījumu uz Dievu un Baznīcu.
Tēvs Smelters mēdza atgādināt: “Neveido Baznīcu pēc sava tēla un līdzības, bet ļauj, lai Kristus Tevi vada mīlestībā un patiesībā.”

Jautājumi pārdomām:
Kāds ir mans Dieva tēls?
– Kā es redzu Baznīcu?
– Vai ļauju Dievam pārveidot manu skatienu, kas ne vienmēr sakrīt ar manām interesēm?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojusi Žanete Narkeviča

1. aprīlis

Kā lai dzīvo saskaņā ar Dieva vārdu?
Gudrības grāmatas vārdi vēlreiz apstiprina to pieredzi, kas gūta kopš laika sākuma un turpinās arī šodien: dzīve saskaņā ar patiesību, taisnību, žēlsirdību un mieru negarantē dzīvi mierā, kas ir visu mīlēta un cienīta. Gluži pretēji. Ikdienā šķiet, ka pārsvaru ņem ļaunie, viltīgie, negodīgie, kas tiecas pēc tā, lai mēs nerēķinātos ar vērtībām, kas ļauj nodrošināt taisnīgumu. Dzīvot godīgi, kas ir saskaņā ar Dieva nodomu, ir drosmīga izvēle: vienīgā, kas ļauj mums nodrošināt Dieva klātbūtni un kopā ar viņu būvēt Viņa Valstību. Taču tā ir izvēle, kas var novest līdz nāvei: ļaunums, diktatūra, fanātisms un reliģiskais fundamentālisms mēdz iznīcināt tos, kas mīl taisnīgumu. Pat Jēzus, runājot skaidri, patiesībā varenajos rosina nodomu viņu ieslodzīt un iznīcināt.

Varam droši apgalvot, ka Dievs pieļauj Viņu turpināt nogalināt visos laikos. Daudzi Viņu nogalina savā dvēselē. Līdz ar to viņi vēlas Viņu nogalināt arī citu dvēselēs, īpaši to dvēselēs, kas ir vājāki par pašiem. Viņi izmet Kristu no publiskās telpas, kuru viņi vēlētos padarīt par uzvaras vietu tiem, kas ir bezdievīgi un pretojas Dievam.

No kurienes šis naids pret Dievu? Daži, bet tikai daži, tā reaģē savas nožēlojamās kalpības ļaunumam pret cilvēkiem dēļ, kas nav īpaši lielāki par sevi. Citi, būdami naidīgi pret Dievu, cenšas apslāpēt sirdsapziņas balsi, kas atgādina par to grēkiem. Vēl citi pauž savu patiesi velnišķo nostāju tā dēļ, ka viņi paši nav Dievs.

Un Dievs? Ja viņš tiek nogalināts vairāk nekā vienu reizi, tad tikai tāpēc, ka viņš pats to pieļauj. Atcerēsimies, ka cilvēki daudzkārt gribēja nogalināt Jēzu. Bet viņi to nogalināja tikai tad, kad Dievs tam piekrita.
Lielais gavēnis ir laiks, kad mācāmies ļaut Kristum dzīvot, ļaut dzīvībai uzvarēt nāvi.

Jautājumi pārdomām:

– Kā tu tuvojies Dievam?
– Ar kādiem lēmumiem tu esi vairojis Dieva klātbūtni?
– Vai esi gatavs Dievā ieguldīt savu cerību?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis pr. Bernards Vagalis

2. aprīlis

Pravietis Jeremijs lūdz Dievu. Dievs viņam bija atklājis skumju patiesību. Pravieša uzdevums bija brīdināt tautu. Viņam bija jāatgādina, ka ienaidnieku draudi var novest pie Izraēla iznīcināšanas. Pravietis bija kļuvis tik nepopulārs, ka pat radinieki mēģināja viņu nogalināt. Pravietis piedzīvo, ka pat viņa personiskā pasaules drošība tiek sagrauta. Viņš ir apjucis un dusmīgs. Vispirms jau uz sevi. Jeremijs tomēr spēj uzticēt sevi Dievam un lūdz Viņam nodrošināt taisnīgumu. Jeremijs mums ir paraugs kā atpazīt Dieva mīlestību pat nepatīkamās patiesībās un vilšanās brīžos. Šīs dienas Raksti mūs aicina būt pacietīgiem un nebaidīties nākt pie Dieva ar visām savām emocijām, ļaut Dievam sakārtot mūsu dusmas, lai mēs tās nevērstu ret sevi. Centīsimies šodien vairāk vietas dāvāt patiesībai, lai cik tā neērta nebūtu.

Jautājumi pārdomām:

– Kas tavā dzīvē šobrīd ir neērta patiesība, ko grūti pieņemt vai atzīt?
– Kas tevi šobrīd sadusmo?
– Vai esi runājis ar Dievu par to kā tu jūties?
– Kā Viņš tev atbildēja?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojusi Māsa Hanna OP

3. aprīlis

Dzīve ir kā ceļojums uz apsolīto zemi. Mums šajā ceļojumā nereti patīk skatīties atpakaļ. Īpaši situācijās, kad nākotne biedē. Lai justos drošāk, mēs atskatāmies atpakaļ uz to, kas ir zināms. Izredzētā tauta arī ceļa grūtībās sāk kurnēt pret Dievu un atceras, cik “labi” bija Ēģiptē. Mēs arī bieži nepamanām Dieva darītos brīnumus mūsu dzīvē, īpaši ciešanās, šaubās, ticības krīzēs.

Svētie Raksti saka, ka tauta bieži padevās izmisumam, šaubām, skumjām. Tāpēc Dievs tautai sūta praviešus, lai tie atgādinātu par Dieva paveiktajiem brīnumiem, viņa klātbūtni. Pravieši bieži sacīja: “Atceries!” Šodien Isajs mums saka: nepieminiet pagājušo. Vai tad šeit nav pretruna? Jo Dievs visu darīs jaunu. Dievs nesaka, ka atjaunos visu. Viņš saka, ka dara visu jaunu. Dievs ir visvarens, tāpēc viņš var tuksnesī sataisīt ceļu, tuksnesī dot ūdeni; visu, kas šķiet neiespējams, Dievs paveic. Dievs to vēlas arī tavā dzīvē. Tāpēc ir svarīgi, lai tu neskatītos uz to, kas ir bijis, esi gatavs piedzīvot kaut ko jaunu. Kas ir nepieciešams, lai tas notiktu? Sv. Pāvils liek visu pagājušo atstāt uzskatot to par mēsliem, aizmirst to, kas pagājis un raudzīties uz to, kas priekšā, skriet uz mērķi, lai iegūtu balvu – Kristu Jēzu. Skriet, ne stāvēt, atksatoties uz to, kas pagājis.

Jautājumi pārdomām:

– Uz ko man patīk atskatīties pagātnē?
– Kas man dod drošības sajūtu?
– Kā es varu šodien vairāk tuvoties Jēzum un ļaut viņa mani pārsteigt?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojusi māsa Diāna OP

4. aprīlis

Šodien Svētie Raksti mums stāsta par Suzannu un netaisnīgiem tiesnešiem. Šis arī ir stāsts par uzticību Dievam un par patiesību. Suzannas vecāki bija taisnīgi un audzināja meitu saskaņā ar Mozus likumu. Viņi mācīja, ka Zuzanna ir ne tikai vecāku, bet arī Dieva meita. Abi vecāki rūpējās par Zuzannas audzināšanu un stāstīja viņai, kas viņa ir. Tas ir visu vecāku aicinājums – audzināt bērnus saskaņā ar Dieva likumu un stastīt, kas viņi ir.

Zināt, kas mēs esam, nozīmē kādas ir mūs saites ar Dievu un zināt kā respektēt šo patiesību par sevi un Dievu. Tas ir visas cilvēces dzīves pamats. Tikai zinot kas mēs esam, mēs varam zināt, kurp doties. Savukārt zinot galamērķi, mēs zinām ceļu, pa kuru iet. Cilvēks ir Dieva radīta būtne, līdzīga Viņam. Tā ir patiesība. Respektēt patiesību par sevi un Dievu, nenozīmē, ka būsim pasargāti no netaisnībām. Suzanna mums rāda piemēru: “labāk krist jūsu rokās, nekā sagrēkot Kunga priekšā.” Tas atgādina Jēzus vārdus, kas saka, ka mums nav jābaidās no tā, kas var nokaut miesu, bet nepazudina dvēseli, drīzāk mums ir jābaidās no tā, kas var pazudināt mūsu dvēseli. Nebīsimies no Dieva, kas ir Dzīvība.

Jautājumi pārdomām:

– Kādās situācijas tev ir izdevies būt uzticīgam Dieva likumiem?
– Kā tu apzinies to, ka esi Dieva bērns?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis pr. Hosē Korals (Jose Corral)

5. aprīlis

Šīs dienas lasījuma fons ir vilšanās. Izredzētā tauta ir ceļā uz jaunu zemi, jaunu sākumu, taču ceļš ir daudz izaicinošāks un ilgāks, nekā gribētos. Nupat ir saņemts aizliegums iet pa taisnāko ceļu un dota pavēle iet ar līkumu. Nav brīnums, ka ceļš sāk apnikt un kļūst smagāks. Arī maize vairs negaršo tik labi. Līdz ar to parādās nepateicība, kurnēšana un pārmetumi Mozum un Dievam. Tas mums norāda, ka nepateicībai un kurnēšanai ir sekas. Tās var būt tik pat bīstamas kā čūskas kodiens. Šeit Izraēls kalpo kā ticīga cilvēka prototips. Arī mūsu dzīve ved pa dažādiem līkločiem, tā nav viegla. Arī mēs kļustam nepacietīgi, neapateicīgi, kurnam. Paldies Dievam par ugunīgām čūskām, kuras mūs atmodina un norāda uz mūsu grēku. Tās nav beigas, jo Dievs ir žēlsirdīgs. Tādu Viņš sevi atklāj šajā notikumā. Sakostajam ir tikai jāuzlūko Mozus pagatavoto čūsku un viņš kļuva vesels. Tas bija tik vienkārši, jo tas bija paša Dieva risinājums. Arī pie mums Dievs nāk ar savu risinājumu, tur, kur pašiem nav risinājuma un cerības. Viņš pats uzkāpa uz krusta, lai dāvātu mums pestīšanu.

Jautājumi pārdomām:

– Kad es varu ieplānot dažas minūtes uzlūkot mūsu Pestītāju uz krusta?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis mācītājs Rinalds Grants

6. aprīlis

Šodien varam pārdomāt pirmo bausli: “Tev nebūs citus dievus turēt līdzās man.” To varam saprast tikai ar ievadu, ko Dievs sacīja: “Es esmu Kungs, Tavs Dievs”.

Youcat saka: “Tā kā visvarenais Dievs atklājis, ka ir mūsu Dievs un Kungs, tad mēs nedrīkstam neko citu vērtēt augstāk par Viņu, uzskatīt par svarīgāku nekā Viņš un dot priekšroku nevis Viņam, bet kādai lietai vai cilvēkam.” (Youcat 352).

Šodienas stāstā redzam, cik svarīgi visiem trim jaunekļiem ir godināt vienīgo Dievu un Viņam vienam klanīties. Viņu paļāvība uz Dievu ir tik liela, ka viņi pat nebaidās mirt. Svētais Pāvils saka, ka esam tā vergi, kam paklausām – vai nu grēkam, vai Dievam. Lai šis atlikušais gaveņa laiks mums palīdz mums atrast sevi Jēzus skatienā no krusta, kurš izgāja cauri ciešanām pilnīgā paļāvībā uz Tēvu.

Jautājumi pārdomām:
– Kas ir mans Kungs?
– Kam es atdodu godu?
– Kādi ir citi dievi manā dzīvē?
– Vai draudi man neliek klanīties citiem Dieviem?
– Kāda ir mana paļāvība uz Dievu?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojusi māsa Agnese OP

7. aprīlis

Dievs- debesu un zemes radītājs dod apsolījumu Ābrahamam un slēdz ar viņu derību. Tas nav nejaušas izvēles rezultāts. Dievs pazina Ābrahumu, Viņš zināja, ka šis vīrs ir uzticams. Tas nav viss. Brīdī, kad Dievs dod solījumu, ka viņš būs tēvs daudzām tautām, Abrahamam ir 99 gadi. Skaidrs, ka pats saviem spēkiem Abrahams nevar šos apsolījumus piepildīt. Abrahams var paļauties vienīgi uz Dievu. Abrahams šaubās pats par sevi, bet nešaubās par Dieva apsolījumu patiesumu un spēju tos istenot.

Apustulis Pāvils par Ābrahamu saka, ka viņš pretēji cerībai cerēdams, ir ticējis, ka kļūs daudzu tautu tēvs. Viņš nešaubījās par Dieva apsolījumiem un būdams stiprs ticībā atdeva Dievam godu. Abrahama nešaubīgā ticība un paļāvība pagodināja Dievu un tādēļ Dievs pagodināja Abrahamu. Ja baiļu un nedrošības brīžos mēs saglabājam cerību un paļāvību uz Dievu, par spīti savām vājībām mēs nepārstājam ticēt Dieva spēkam un mīlestībai, mēs esam Abrahama garīgie pēcnācēji, kurš nepaļāvās uz sevi, bet gan Dieva doto vārdu.

Jautājumi pārdomām:

– Kas ir tavs izaicinājums šodien, kur Dievs tev pieprasa Abrahama paļāvību un ticību?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis pr. Edijs Silevičs

8. aprīlis

Šodien esam aicināti ieklausīties Jeremija saucienos uz Kungu. Ieklausīsimies viņa vārdos, kā Jeremija runā ar Kungu. Varam iztēloties šo pravieti, kas Dievam izteic savas raizes, sirds domas. Tu vari iedomāties, kur viņš atradās, šo vietu, kurā Jeremija runā.

Jeremija dzird savu vajātāju runas, nodomus, pat atriebības vēlmi. 10 pantā dzirdam: “Visapkārt briesmas! Uzrādiet viņu! Apsūdzēsim viņu! Tālāk viņš pat saka: ‘’Visi mani draugi sagaida no manas puses kādu nepareizu rīcību.” Vai šodien arī Tu esi kādas situācijas priekšā, kurā tu vari justies tāpat kā Jeremija? Kādas iekšējas sajūtas Tevī raisa šī Jeremija pieredze ar vajātājiem? Kā Tu par to jūties? Ar saviem vārdiem arī Tu vari vērsties pie Dieva, lai ar Viņu runātu un gaidītu palīdzību no Viņa.

Tālāk mēs redzam Jeremija lielo ticību, neskatoties uz to, ko viņš redz vai dzird. Jeremija paļāvība uz Dievu ir lielāka, kā vajātāju nodomi. Ieklausies Jeremija ticības apliecinājumā, viņš saka: “Bet Tas Kungs ir pie manis, stiprs un varens.” Kādas pārdomas Tevī raisa Jeremija ticība? Kā tā Tevi ved tālāk par to ko redzi vai dzirdi?

Visbeidzot Jeremija Tevi šodien iedrošina ieiet Dieva slavēšanā: “Dziediet Tam Kungam, slavējiet To Kungu! Jo Viņš izglāba nabaga cilvēka dzīvību no ļaundaru rokas!”

Jautājumi pārdomām:

– Kāda šodien ir Tava slavas dziesma Dievam?
– Par ko Tu vēlies Viņam pateikties?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojusi Arnita Buldure

9. aprīlis

Dievs caur pravieti dod apsolījumu, ka tauta piedzīvos mieru. Tas būs miers starp Dievu un cilvēku. Šīm miera sarunām iniciators ir pats Dievs. Kaut tauta pēc taisnīguma to nav pelnījusi, Dievs parāda, ka vienīgais ceļš, ko iet, lai neiznīcinātu viens otru, ir piedošana un žēlastība.

Dievs nāk pretī cilvēkam. Šie pravieša vārdi ir apsolījums un cerība arī mums. Lai kādi mēs būtu, Dievs vienmēr uzņemas iniciatīvu, Viņš vēlas piedalīties mūsu dzīvē, jo Viņš ilgojas, lai mēs būtu Viņa ļaudis. Tas nozīmē dzīvot pēc Dieva paredzētā nodoma. Tikai ar šādu attieksmi mēs varam apturēt karus, iznīcību, naidu, ciešanas, sāpes. Apstiprinājums Dieva ilgām būt attiecībās ar mums ir Jēzus Kristus, kurš atdeva sevi visu, lai ļautu mums ieraduzīt mūsu grēku un tajā pašā laikā piedzīovt to, ka esam mīlēti.

Jautājumi pārdomām:

– Kādas ir tavas attiecības ar Dievu?
– Kā esi piedzīvojis, ka Dievs uzņemas iniciatīvu veidot attiecības ar tevi?
– Ko tev nozīmē būt par Dieva bērnu?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis bīskaps Kaspars Šterns

10. aprīlis

Šis fragments ir pravietojums par Jēzu Kristu. Viņš bija tas, kurš nāca stiprināt visus bēdu piemenklētos, Viņš bija ļoti uzmanīgs uz katru Svētā Gara ievesmu, Viņa ausis bija vienmēr bija atvērtas uz Debesu Tēva sacīto. Šis pravietojums ir arī par Jēzus ciešanām. Ar šo tekstu varam identificēties katrs kristietis. Esam aicināti katru dienu atvērt savas ausis Kungam un jautāt Viņam: “Kungs, ko Tu vēlies, lai es daru?” Esam arī aicināti, lai ar savu runu stiprinatu ikvienu līdzcilvēku šajā trauksmainajā laikā.

Svarīgi ir atvērties uz Dieva doto gudrību, nodot tālāk Dieva Vārdus citiem, padarīt tos pieejamus pasaulē. Pēdējie panti šajā pravietojumā parāda, ka Jēzus nenovērsās no sava ceļa grūtību priekšā. Par Jēzu evaņģēlijā ir teikts, ka uzsākot ceļu uz Jeruzalemi, Jēzus nocietina savu seju. Arī mēs esam acināti iet līdz galam, būt uzticīgiem Dieva Vārda klausītājiem un izpildītājiem, neskatoties uz pretestību, kuru sastapsim ceļā.

Jautājumi pārdomām:

– Kā es klausos Dieva Vārdu savā dzīvē?
– Kā es izpildu Dieva Vārdu savā dzīvē?
– Ar kādu pretestību esmu saskāries ticības dēļ?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs

11. aprīlis

Pravietis Isajs runā par mieru, taisnību un žēlsirdību. Dieva žēlsirdība izpaužas tajā, ka Viņa kalps nes upuri mūsu vietā. Dievs runā par savu kalpu, kuru ir izredzējis, kurš Viņam patīk un kuram dod savu Garu, lai nestu tautām taisnību. Kad Jānis Kristītājs negribēja kristīt Jēzu, Jēzus sacīja, ka tam tā jānotiek, lai izpildītu visu taisnību. Kad Dieva Gars nolaidās pār Jēzu, piepildījās Isaja vārdi. Jānis Kristītājs sacīja par Jēzu: “Lūk, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus”, kas nozīmē, ka Jēzus nes mūsu, ne savus grēkus. Viņš upurē sevi, lai attaisnotu mūs.

Pravietis arī apraksta Jēzus raksturu. Viņš nebrēks, netrokšņos, kvēlojošu dakti nenodzēsīs, nepagurs un nekritīs. Šo vārdu piepildījumu redzam Jēzus krusta ceļā. Jēzus arī nenodzēš tikko kvēlojošu dakti – Viņš piedod laupītājam uz krusta, kurš lūdz, lai Jēzus par Viņu neaizmirst. Šis teksts ir arī par mums. Kristus ir īstais Jērs, kurš upurēja sevi, izlēja savas asinis un dibināja jaunu derību. Mēs, kas esam vienoti ar Viņu kristībā, dzīvojam ticībā, esam šajā derībā. Mēs esam Kristus miesa pasaulē ar uzdevumu būt par gaismu pasaulei. Lai Dievs piepilda mūs ar savu Garu, ka mēs varētu turpināt Baznīcas misiju.

Jautājumi pārdomām:

– Kādas sajūtas manī raisa Kristus ciešanu laiks?

– Kā es varu turpināt Baznīcas misiju būt par gaismu pasaulei?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis bīskaps Hans Martins Jensons

12. aprīlis

Pēdējās gavēņa dienās Baznīca mūs aicina ieklausīties pravieša Isaja vēstījumā, kurš mūs brīdina, bet reizē dod cerību un prieku. Dievs deva šim pravietim īpašu harizmu uzrunāt tautu. Cilvēkus pravieša vārdi uzrunāja, bet uz īsu laiku. Redzot tautas uzvedību, pravietim nolaižas rokas. Viņš neredz sava darba augļus. Vienīgā cerība ir Kungā. Pravietis saprot, ka ne paša spēks vai gudrība ir tā, kas var atgriet Izraēli, bet gan pats Dievs, kurš vienmēr ir galvenais darītājs.

Mēs visi esam Dieva Vārda sludinātāji. Viņš katru no mums ir izredzējis jau pirms nākšanas pasaulē. Mēs katrs esam instruments Dieva rokās. Nezaudēsim cerību, kad neredzam tūlītējus rezultātus savam darbam. Jo vairāk saņems gaismu no Kunga, jo vairāk spēsim to dāvāt citiem. Īstā gaisma, kas apgaismo katru no mums, Dieva Dēls.

Jautājumi pārdomām:

– Kad es esmu zaudējis cerību, neredzot sava darba augļus?

– Vai man izdodas saglabāt skatienu uz Dievu brīžos, kad piedzīvoju vilšanos?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis bīskaps Edvards Pavlovskis

13. aprīlis

Katrs rīts, jaunas dienas sākums, atnāk citādāks. Katrai dienai ir savs uzdevums, savs saturs. Kāpēc mums dota jauna diena? Tāpēc, ka Dievs mūs uzmodina mani ik rītu. Tas, kas mani no rīta pamodina, nevēlas mani dienas gājumā pazaudēt. Viņš negrib mani atstāt vienu, bet gan iedrošināt. Iedrošināt saklausīt Dieva balsi, iedrošināt, lai es varētu stiprināt nogurušos, lai stiprinātu bailīgos.

Kungs mūs iedrošina, lai vērojam Viņu, kurš pagriež savu muguru sitieniem, pagriež vaigu spļāvieniem un pazemojumiem; Viņš mūs mudina būt drosmīgiem. Viņš vēlas palīdzēt mums tā, ka neviens nespēj mums stāties pretī, tā, ka neviens nevar mūs apsūdzēt, lai mums nebūtu jāpaliek kaunā. Mums jāieklausās Kunga Vārdā, Kunga darbā un Viņa pestīšanas ceļā, jo tā Dievs mūs izglābj mūžībai.

Jautājumi pārdomām:

– Kā es sāku savu dienu?

– Kā es saglabāju savu skatienu uz Dievu dienas garumā?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis bīskaps Einārs Alpe

14. aprīlis

Izceļošanas grāmatā mēs lasām par pirmajām Liledienām. Dievs pavēlēja pirms iziešanas no Ēģiptes verdzības izraēliešiem sagatvot Lieldienu maltīti, kurā bija cepts jērs, neraudzēta maize, rūgtas zāles un kuru vajadzēja ēst lielā steigā. Dievs tādā veidās velājās parādīt, ka viņi, kas bija noilgojušies pēc brīvības, nedrīkstēja vairs kavēties pie tā, pie kā jau bija pieraduši, bet bija jāiet tajā nezināmajā, kur Dievs viņus vedīs, bet kas viņiem dāvās brīvību. Tā bija zīme tam, kas velāk notiks – nākošajā dienā.

Lieldienu maltīte ir euharistijas pirmtēls. Kristus dod tai jaunu nozīmi, ka tā ir atbrīvošana no grēka verdzības, pestīšanas zīme. Viņš parāda, ka mēs esam aicināti brīvībai, patiesai brīvībai Dievā ka tā nāk no Viņa.

Jautājumi pārdomām:

– Cik lielā mērā mēs esam iesaistīti šajā pestīšanas plānā?
– Kas ir tās jomas manā dzīvē, kur es joprojām esmu kādā verdzībā?
– Kur Dievs mani aicina iziet brīvībā?
– Vai es ilgojos pēc brīvības, vai tomēr esmu kaut kam vairāk pieķēries, nekā Dievam?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis bīskaps Viktors Stulpins

15. aprīlis

Mēs parasti spriežam par ārējo. Īstā gudrība ir saskatīt kopsakarības, to, kas daudzkārt svarīgāks par ārējo. Šodien esam aicināti pamanīt to, ka kāds par mums ir atdevis dzīvību, lai mēs varētu dzīvot. Mēs saņemam dziedināšanu Kristus brūcēs, pie Viņa varam atrast dzieidnāšanu. Pie Viņa esam aicināti nākt savās bēdās un grūtībās.

Mēs parasti skatāmies uz savām personiskajām interesēm, bet Viņš mums rāda svarīgāko. Jēzus mums parāda, ka tu vari izdarīt daudz citu labā. Jēzus pats nes mūsu vainu. Kā Viņš izturas netaisnības priekšā? Viņš pacietīgi panes un ir laimīgs, jo šādā veidā mūs izglābj. Jēzus mūs šodien māca pacietīgi pildīt savu pienākumu – nest savu krustu.

Jautājumi pārdomām:

– Kas ir mans krusts?

– Kā es rīkojos netisnības priekšā?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis pr. Modris Lācis

16. aprīlis

Pravietis redzēja Jeruzalemes bojāeju un savas sāpes izteica Raudu dziesmās. Šie panti nav tikai vaimanāšana, tas ir arī aicinājums ieskatīties sevī. Šie panti mūs aicina mainīt attieksmi pret Dievu, mainīt dzīves ceļus, atgriezties pie Dieva.

Šodien gatavojamies Kristus augšāmcelšanās svētkiem. Šodien pieminam Jēzus nokāpšanu mirušo valstībā. Jēzus pazina nāvi tāpat kā visi cilvēki un nonāca mirušo valstībā kā Pestītājs, lai pasludinātu labo vēsti. Vietu, kur uzturās mirušie, Raksti sauc par elli, jo tiem, kas tur atradās, bija liegts skatīt Dievu. Baznīcas Tevi saka, ka Jezus gāja pie Ādama, mūsu pirmtēva, kā pie pazudušās avs. Viņš grib apmeklēt un atbrīvot Ādamu un Ievu, kuri sēž tumsā un nāves ēnā.

Jautājumi pārdomām:

– Kā es gaidu Jēzus augšāmcelšanās svētkus?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis bīskaps Andris Kravalis 

17. aprīlis

Mēs visi kaut reizi savā dzīvē esam piedzīvojuši notikumus, kuri mūsu sirdi piepildījuši ar tādu prieku, ka mūsos rodas liela vēlme dalīties tajā ar citiem. Šajās Lieldienu svinībās mēs, kā ticīgie, kā katoļi dalāmies kopīgajā Baznīcas priekā, kas ir brīnišķā vēsts par Kunga Jēzus augšāmcelšanos no mirušajiem.

Pēc ciešanām un šausmīgās nāves pie krusta Jēzus pēc trim dienām uzcēlās no mirušajiem un pēc tam parādījās Pēterim un dažiem izvēlētajiem mācekļiem. Viņiem bija jākļūst par lieciniekiem tam, ka Viņš ir atkal dzīvs, un Kungs viņus ir sūtījis sludināt labo vēsti par visu cilvēku pestīšanu. Šī labā vēsts ir grēku piedošana, atbrīvošana no ļaunā, miers un jaunas attiecības ar Dievu, kas kļuvis iespējams Kunga Kristus dēļ. Pēteris pauda šo svarīgo vēsti vīram vārdā Kornēlijs, kurš bija pagāns. Mācekļa vārdi atstāja uz šo cilvēku tik lielu iespaidu, ka tie pievērsa Kornēliju ticībai. Lūk, kāds spēks ir labajai vēstij par glābšanu Kristū. Arī mēs esam apžēloti grēcinieki, kuri, pateicoties Jēzus nāvei un augšāmcelšanai, esam kļuvuši par Dieva dēliem un meitām, un līdz ar to par Dieva Valstības mantiniekiem.

Tādēļ mēs varam svinēt Lieldienas ne tikai kā Kristus uzvaras dienu pār nāvi, bet arī kā mūsu pašu augšāmcelšanās dienu jaunai ticības dzīvei vienotībā ar Dievu. Arī mēs esam aicināti būt tādi kā Pēteris un viņa apustuļi, kā Kunga liecinieki šai pasaulē, kuri zina un tic, ka Viņš ir patiesi dzīvs, ka Viņš vienmēr ir ar mums, mūsu pasaules ceļos uz Viņa valstību. Mēs nekad nedrīkstam novērtēt par zemu, cik ļoti kāda cilvēka dalīšanās ar ticības pieredzi var ietekmēt kāda cita nākotni.

Jautājumi pārdomām:

– Vai mani Lieldienu vēsts piepilda ar prieku?

– Kā es ar šo prieku dalos ar citiem?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis pāvesta nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Petars Rajičs