Pūpolu svētdiena ir pagrieziena punkts liturģiskajā laikā, kura uzsāk pēdējo nedēļu pirms Lieldienu svētkiem. Šī diena saistās ar pavasari, ar palmām, mūsu platuma grādos cilvēki uz dievnamiem nes pūpolus, kuri tiek svētīti. Liturģija šajā dienā arī sākas ar lielu prieku, ar Jēzus iejāšanu Jeruzalemē uz ēzelīša, ļaudis viņam uzgavilē un klāj drēbes un palmas viņa ceļā. Bet pēc brīža jau lasām par Jēzu, kas tā paša pūļa priekšā ir kails, pazemots, nosodīts, tikai šoreiz pūlis sauc: “Sit viņu krustā!”
Jēzus pazemība no “Hozanna” līdz “Sit viņu krustā”
Šīs dienas liturģija man atgādina tos grāmatu un filmu varoņus, kuri upurē sevi apkārtējo cilvēku labā, kuri izmanto savas spējas, lai kalpotu citiem, bet ļaudis viņus nenovērtē. Varam atcerēties filmu X-men pirmās daļas, kur cilvēki aiz bailēm no mutantiem cenšas viņus iznīcināt, turpretim mutanti profesora Havjēra vadībā aizstāv cilvēkus no ienaidniekiem. Vai, piemēram, epizode filmā Henkoks, kurā galvenais varonis izglābj cilvēku no nāves, bet ļaudis viņam pārmet, ka viņš to nav izdarījis pareizā veidā.
Šajā svētdienā mēs redzam Jēzus pazemību un to, kas vispār ir pazemība. Pazemība nozīmē pieņemt realitāti tādu, kāda tā ir, nenoliegt to, nemēģināt izpušķot vai nicināt. Jēzus, kad iejāj Jeruzālemē, neapklusina pūli, kas viņu sauc par Mesiju, par Dieva dēlu. Pat tad, kad farizeji viņam pavēl, viņš ļauj pūlim gavilēt. Tas nav tāpēc, ka viņš kaut kā izbaudītu triumfālu ienākšanu pilsētā, cilvēku apbrīnas pilnus skatus. Nē. Viņš pieņem realitāti tādu, kāda tā ir, tāpēc neapklusina pūli, jo Viņš tik tiešām ir Dieva Dēls, Viņš patiesi ir Mesija!
Tomēr Jēzus nevēlas palikt tikai šajā triumfa stāvoklī. Cik reālistiski viņš pieņem cilvēku gaviles, tā viņš arī nebēg no ciešanām un iet tām cauri klusi, pacietīgi un ar paļāvību. Tā vietā, lai uzvestos kā superzvaigzne, kas pievērš sev uzmanību, Jēzus iet citu ceļu – sevis iztukšošanas un nomiršanas ceļu.
Pāvests Francisks, komentējot šīs svētdienas notikumus, pirms gada sacīja: “Jēzus gāja citu ceļu, svētuma ceļu, kuru zina tikai viņš un Tēvs; ceļu, kas ved no “Dieva veida” uz “kalpa veidu”, pašpazemošanās ceļu, kas sākas paklausībā līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei (Flp 2: 6 – 8). Viņš zina, ka triumfs paredz dot vietu Dievam, un vienīgais veids, lai to panāktu, ir atteikšanās no sevis, pašiztukšošanās.”
Jēzus ne tikai atsakās no dievišķības un kļūst cilvēks, viņš turpina šo iztukšošanos līdz galam, līdz pat nāvei. Īsi pirms nāves Jēzus pēdējo vakariņu laikā mazgā mācekļiem kājas (rakstu vieta, kuru pieminam Lielajā ceturtdienā, kad priesteri mazgā kājas 12 vīriem), kas parāda ka šī pašiztukšošanās, šī nomiršana sev nozīmē kalpot citiem, nodot sevi citu rīcībā.
Ieskaties sevī
Image by © Elisa Lazo de Valdez/Corbis
Šodien varam pārdomāt vairākas lietas. Vai es spēju reālistiski raudzīties uz sevi? Vai varu uzskaitīt labās lietas, kas ir manī, kas man padodas? Nesteidzies lasīt tālāk. Aizver uz mirkli acis un padomā, par ko Tu vari pateikties Dievam. Kas Tev ir? Ko tu spēj? Kas tev sanāk? Varbūt tev, līdzīgi kā Jēzum iejājot Jeruzalemē, cilvēki saka priekšā, kas tev padodas? Ieklausies šajās balsīs. Pakavējies mazliet domās, kas ir patiesība par tevi? Kas ir tās labās lietas tevī?
Ja esi izvērtējis, kas tevī ir labs, pieraksti to. Vari uzņemties to kā ikdienas ieradumu izvērtēt patiesību par sevi un būt pateicīgam par tām lietām, kas sanāk, svinēt panākumus. Tomēr mums ir jāiet tālāk. Tai pat laikā mēs varam padomāt kā mēs protam pieņemt kritiku un kādreiz arī nepamatotus aizrādījumus. Cik naski mēs esam sevi aizstāvēt? Cik bieži metamies pretuzbrukumā vai noveļam vainu uz citiem, lai tikai aizstāvētu savu godu? Cik bieži ar skaudību noraugāmies, ka citiem tiek uzslavas, bet mums ne, kaut varbūt arī tās esam pelnījuši? Vai esam gatavi pieņemt krustu un nest to kopā ar Jēzu?
Ciešanas Jēzus un tavā dzīvē
Mēs negribam ciest. Mums nepatīk kalpot. Mēs labprāt aizmestu savu krustu tālu prom. Tomēr… bez krusta nav pestīšanas. Mēs nevaram būt kristieši bez krusta. Jēzus mums rāda, ka pazemīgi panestas grūtības un nepieķeršanās uzslavām, statusam, mums ļauj iemantot patiesu prieku. Pāvests Francisks nesen mūs mudināja raudzīties uz krustu, kontemplēt to. “Kristiešiem ir jāpieradina sevi raudzīties uz krustu pestīšanas gaismā,” sacīja pāvests. “Mēs nekad līdz galam nesapratīsim to; viss, ko mēs varam darīt ir kontemplēt, lūgties un pateikties.”
Ir vērts pārlasīt šodien, kādām ciešanām Jēzus iet cauri: nodevība, atstātība, apvainojumi, apmelošana, izsmiešana, nepatiesas liecības, pazemojumi, sitieni, spīdzināšana, izģērbšana, publiska pazemošana, vientulība, slāpes, bezmiegs, izsalkums, sāpes… tam visam Jēzus iet cauri, klusējot, atstājot sevi Tēva rokās. Arī Tu vari tagad kādu brīdi pakavēties pārdomās, kas ir Tavs krusts… aizver acis un uzskaiti visas tās tumšās lietas, kas Tevi nospiež pie zemes, zem kurām Tu krīti, jūties viens un salauzts. Nesteidzies!
Varbūt Tu ej cauri grūtam neziņas periodam par to, kas notiks? Varbūt Tevi ir pametis tuvs cilvēks, nodevis Tevi, atklājis citiem Tavus noslēpumus? Varbūt Tu esi vīlies savās spējās un pieļāvis kļūdas? Varbūt Tevī ir dusmas, kas neatlaiž un grauž Tevi iekšēji? Varbūt Tev ir bail par sevi un saviem mīļajiem šajā pandēmijas laikā? Varbūt Tu izjūti bezspēcību? Varbūt kāds apzināti Tevi cenšas iznīcināt? Varbūt Tu piedzīvo vientulību, kas Tevi ved atkarībās? Pastāsti Dievam par savu krustu, kuru nes.
Kad mēs zinām, kas ir mūsu krusts, mēs esam aicināti to apskaut un nest uz priekšu. Kaut Jēzus ciešanu apraksts ir traģisks un sāpīgs, tas nav bezcerīgs. Jēzus rāda, ka pazemīgai krusta nešanai ir jēga, tā nes pestīšanu, pēc tās seko augšāmcelšanās! Jēzus saka: “Ja kāds grib būt mans māceklis, lai ņem savu krustu un seko man!” Nebaidies no sava krusta! Pieņem to! Nes to! Celies, kad krīti! Atceries, Tu to nenes viens. Jēzus ir ar Tevi. Viņš Tevi neatstāj. Paļaujies kopā ar Jēzu uz Tēvu, kura rokās Viņš sevi ielika un pacietīgi aiznes krustu līdz galam!
Šodien mēs esam pateicīgi Jēzum, ka viņš aiznesa savu krustu līdz galam. Martins Skorsēze filmā Last temptation of Christ ir mēģinājis attēlot, kas notiktu, ja Jēzus neizturētu līdz galam. Viņš būtu varējis nodzīvot ērtu dzīvi, kā visi pārējie, bet tad kristietiešu sludināšana būtu tukša, nebūtu Labās vēsts par Dieva lielo žēlsirdību, kas atbrīvo mūs no mūsu grēkiem un dāvā cerību. Šī diena izaicina tevi aiznest savu krustu līdz galam! Kopā ar Jēzu! Viņa ciešanu apraksts ir stiprinājums Tev, ka Tavas ciešanas nav bezgalīgas, tās nav bezjēdzīgas, pēc tām seko augšāmcelšanās un pestīšana. Ja tu gribi būt Jēzus sekotājs, tad ņem savu krustu un seko Viņam!
Lūdz Dievam pazemības dāvanu, uzlūko viņa krustu un pacietīgi nes savu krustu līdz galam! Lai Dievs mums visiem palīdz!
Pr. Pēteris Skudra
Radio Marija Latvija direktors
