Vecrīgā Kaļķu un Skārņu ielas krustojumā atrodas restorāns ar nosaukumu TGI Fridays, kur pilnais nosaukums ir “Thank God It’s Friday”, jeb latviski “Paldies Dievam, ka ir piektdiena.” Kaut kā mūsu kultūrā ir iegājies, ka piektdiena ir “glābšanas” diena, kurā nereti cenšamies ātrāk pabeigt darbus, lai steigtos pretī “vīkendam”, kurā atpūsties no nedēļas laikā uzkrātā noguruma, satiktu ģimeni un draugus, apdarītu kādas mājas darbus, sportotu vai kā citādi pavadītu laiku.
Krustā mēs redzam kāds ir Dievs
Mēs tik tiešām varam pateikties Dievam par to, ka ir piektdienas! Jo īpaši mēs varam pateikties Dievam par vienu īpašu piektdienu, par piektdienu, kurā Jēzus nomira. Šķiet paradoksāli, ka mēs pateicamies Dievam par kāda nāvi, vēl jo vairāk par Viņa paša nāvi. Tomēr tieši to mēs esam aicināti darīt: pateikties par to radikālo mīlestību, kuru Dievs ir parādījis pret katru no mums. Dievs cilvēka dēļ ir bijis gatavs atdot visu, pat savu dzīvību!
Pāvests Francisks trešdienas audiencē, 8. aprīlī sacīja, ka, raugoties uz Krustāsisto, mēs varam atbrīvot sevi no aizspriedumiem par Dievu. “Dievs sevi pilnībā atklāj uz krusta” sacīja pāvests. Tātad, mēs varam nojaust, ka Dievs nav tāds, kurš atriebjas ļaundariem, kuram patīk izrādīt savu spēku, bet gan tāds, kurš neskatoties uz savu visvarenību, kļūst kalps, atsakās no visa, pat savas dzīvības, lai dāvātu to mums. Un tieši šajā savā “nespēkā” atklājas Dieva patiesais spēks un viņa daba – ne apspiest un pazudināt, bet dāvāt sevi un kalpot.
Došanas paradokss
Pūpolu svētdienā mums pāvests Francisks atgādināja, ka “dzīve ir dāvana, kas tiek saņemta, to dāvājot”. Tas ir Dieva paradokss, kas atklājas uz krusta. Cilvēka pašsaglabāšanās instinkti liek domāt par sevi, savu drošību, savu dzīvību. Bet cik gan bieži mums nākas atklāt, ka, domājot par sevi vien, esam kļuvuši vientuļi un zaudējuši tik daudz! Te varam atcerēties tādus varoņus, kā Goblins no “Gredzenu pavēlnieka”, vai arī Ebenīzeru Skrūdžu no “Ziemassvetku dziesmas” un citus. Goblina gadījumā varonis zaudē pat savu cilvēcisko izskatu. Savukārt Dieva loģika darbojas pretēji: jo vairāk Tu dod, jo vairāk ir. Jo vairāk mēs mācamies kalpot cits citam, jo labāka un sirsnīgāka pasaule kļūst. Dievs neuzveic ļaunumu ar vēl lielāku ļaunumu, viņš to aptur, absorbējot ļaunumu sevī un neļauj tam izplatīties tālāk.
Pārsteidzoši, bet tieši tad, kad mēs varētu runāt par sakāvi, par Mesijas nāvi, par zaudētām cerībām un sapņiem, seko augšāmcelšanās, seko uzvara. Ļoti laba Lieldienu lasāmviela varētu būt “Nārnijas Hroniku” grāmata “Lauva, Ragana un Drēbju skapis”, kur Nārnijas radītājs Aslans tiek upurets Edmunda vietā. Nākamajā rītā Aslans pamostas no nāves, jo akmens altāra maģija paredz, ka “ja brīvprātīgais upuris, kurš nav paveicis nekādu noziegumu, tiek nogalināts nodevēja vietā, tad akmens altāris salūzīs un pat nāve atkāpsies”.
Nekas nevar atturēt Dievu mīlēt tevi
Paldies Dievam, ka ir piektdiena! Dievs cilvēku radīja labu un skaistu un ielika labā un skaistā pasaulē, kur viss bija absolūtā harmonijā. Cilvēka neuzticība Dievam izjauca šo harmoniju, ienāca ciešanas, ļaunums, ar ko cilvēks pats netiek gala, tas tikai vairojas. Dievs tā vietā, lai atmestu visam ar roku un teiktu “paši vainīgi”, kas būtu normāla, loģiska reakcija, pats ienāk pasaulē, lai visu vērstu par labu, jo redz, ka tikai viņš var labot to, ko izjaucis grēks.
Tā ir brņišķīga vests, ka mans grēks nekad nav par lielu, lai Dievs mani no tā varētu izglābt! Es nekad neesmu par tālu no viņa! Mēs visi esam grēcinieki, bet mēs visi varam saņemt piedošanu. Un tas pateicoties šai piektdienai, kurā Jēzus visus mūsu grēkus paņem uz sevis.
Kontemplē krustu
Seko pāvesta Franciska aicinājumam un kontemplē krustu! Uzlūko šo Dieva mīlestības un piedošanas zīmi. Ļauj Dievam runāt uz tevi caur to. Šodien liturģijā pagodinām krustu. Turi mājās sev acu priekšā krustu, kuru vari uzlūkot un atcerēties, ka nekas nevar stāties Dieva ceļā, lai tuvotos tev! Arī tagad Corona vīruss un aizliegums apmeklēt publiskas vietas, tajā skaitā dievnamus, nav šķērslis Dievam, lai atrastu tevi, lai dāvātu tev savu piedošanu savu mīlestību. Tas, ko mums jādara, mums jāļauj Dievam sevi mīlēt, jāļauj viņam kalpot sev.
Pāvests Francisks aicina uzlūkot Kristus krustu ar pateicību. Kā tu pateicies Dievam par visu, ko viņš dara tavā dzīvē? Baznīca kopš seniem laikiem mums iesaka katru piektdienu veltīt gandarei un upuriem, kas būtu mūsu pateicības žests. Latvijā bīskapi ir lēmuši, ka mūsu kopīgais pateicības upuris ir gaļas neēšana visas dienas garumā. Tu droši vari meklēt arī citus veidus kā parādīt Dievam, ka tu novērtē viņa upuri un esi gatavs pats nest upurus viņa dēļ.
Kristus krusts ir atgādinājums mums, ka mīlestība ir sāpīga, mīlestība vienmēr izpaužās konkrētos žestos. Tā nozīmē kalpot otram, no kaut kā atteikties, jo, lai kaut ko dāvātu otram, man no tā ir jāatsakās. Var likties, ka “mīlestība ir krusta ceļš, bet tas ir uzvaras ceļš”, tā mums atgādināja pāvests Francisks Pūpolu svētdienā. Ar krustu nekas nebeidzas. Ciešanas ir ierobežotas, bet mīlestība ir bezgalīga!
Šodien, pagodinot Kristus krustu, paturēsim prātā, ka ar to mūsu Lieldienu svinības nebeidzas! Pēc Krusta nāves seko augšāmcelšānās! Tieši tai mēs gatavojamies! Mēs svinam augšāmcelšanos! Mēs svinam to, ka mīlestība uzvar nāvi. Arī šodien tavas ciešanas nav bezgalīgas! Tās ir tava iespēja parādīt mīlestību un piedzīvot augšāmcelšanos!
Lai Svētās Avilas Terēzes vārdi palīdz šodienas liturģijā: “viss pāriet, bet mīlestība ir mūžīga”.
Pr. Pēteris Skudra
Radio Marija Latvija direktors