Šo nedēļu sākam ar svētdienas Svēto Rakstu lasījumiem, kuri mums atgādina to, kas ir vissvarīgākais. Mēs varam lasīt 27. psalmu, kurā ķēniņš Dāvids ilgojas būt kopā ar Dievu Viņa namā. Arī apustulis Pāvils vēstulē Korintas draudzei mūs mudina raudzīties uz būtisko, ne otršķirīgām lietām.
Dažreiz mēs mēdzam pievērst uzmanību svarīgām lietām vairāk nekā visbūtiskākajam mūsu dzīvē – Dievam. Nereti mums var gadīties tā kā korintiešiem, ka tā vietā, lai pievērstu uzmanību Jēzus galvenajai vēstij un censtos to realizēt dzīvē, mēs sākam pievērst uzmanību tiem, kuri mums šo vēsti ir nodevuši vai kā to ir nodevuši. Un tad rodas šķelšanās. Viena lūgšanu grupa mēģina apkarot otru, viena evaņģelizācijas metode tiek absolutizēta, lai nicinātu citu, beigu beigās mums ieradumi, forma un personas kļūst būtiskākas par to, ko tās sludina. Dažreiz šķelšanās ir tik sāpīga, ka tās sekas izjūtam pat vairākus gadsimtus pēc tām.
Šodien mēs cenšamies šīs sekas novērst, piedot aizvainojumus, spēt saprast vienam otru un būvēt tiltus uz vienotību. Tāpēc arī RML ēterā līdz trešdienai turpinām kopā ar visu Baznīcu lūgties par kristiešu vienotību, turpinām iepazīt citas konfesijas un meklēt ceļu uz pilnīgu vienotību, kādu ir vēlējies Kristus (sal. Jņ 17: 21).
Tāpat arī priestera katehēzēs pārrunājam pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma Amoris Laetita 4. nodaļu, kura runā par mīlestību ģimenē. Pāvests mums palīdz labāk izprast mīlestības īpašības un kā tās pielietot dzīvē attiecībās ar citiem. Lasot šo nodaļu, atklājam, ka tie ir labi ieteikumi, kas skar ne tikai ģimenes un laulātos, bet arī visu pārējo sabiedrību. Galu galā mēs visi esam viena liela ģimene – Dieva bērni.
Centīsimies kopīgiem spēkiem raudzīties uz būtiskāko mūsu dzīvē. Nevis uz metodēm, formām, personām, bet pašu svarīgāko – Dievu, kurš ir Mīlestība!
Svētīgu tev šo jauno nedēļu!