Kristus – Klints un Avots
Gavēņa laika trešā svētdiena runā par cilvēka slāpēm un ūdeni, kas tās spēj remdēt. Pirmajā lasījumā sastopam neapmierinātus izrēliešus, kuri dusmojas uz Mozu, kurš viņus ir ievedis tuksnesī un nav padomājis par ūdeni, kas varētu veldzēt tautiešu slāpes (Sal Izc 17). Savukārt evanģēlija fragmentā mēs lasām par Jēzus slāpēm. Jēzus ilgojas dāvāt samierietei dzīvo ūdeni, kas verd mūžīgai dzīvei (Sal. Jņ 4, 14)
Arī gavēņa laiks pats par sevi ir labs atgādinājums par slāpēm pēc mūžīgām, nepārejošām vērtībām. Piedzīvojot fiziskas slāpes vai ilgas pēc kaut kā laba un derīga, mēs varam saprast mūsu garīgās slāpes pēc mūžīgās dzīves.
Jēzus ilgojas darīt mūs laimīgus. Viņš vēlas remdēt mūsu vissdziļākās ilgas, ilgas pēc patiesas nezūdošas mīlestības (Sal. Amoris Laetita 294). Šīs slāpes nevar remdēt ūdens no akas, ko izracis Jēkabs. Jēzus ir lielāks un varenāks par Jēkabu (Sal. Jņ 4, 12). Jēzus var remdēt mūsu slāpes, kuras skar visu mūsu būtību, visu mūsu eksistenci.
Jēzus arī nešķiro cilvēkus pēc viņu izcelsmes vai statusa. Jēzus slāpst pēc katra no mums, lai arī kāda būtu mana situācija un vide, no kuras nāku.
Samāriešu sieviete ir pārsteigta, ka Jēzus, būdams jūds, uzrunā viņu. Pirmkārt jūdu kultūrā vīrieši publiski neuzrunāja sievietes. Otrkārt, jūdi nicināja samariešus. Samarieši bija izraēlieši, kuri izvairījās no izvešanas gūstā, kad Asīrija iekaroja Izrēlu 800 gadus pirms Kristus (Sal. 2 Ķēn 17). Pēc atgriešānās jūdi nosodīja samariešus un pielīdzināja viņus pagāniem, jo tie bija atļāvušies vienoties laulības saitēs ar ne-jūdiem un pielūdza Dievu Gerazima kalnā, ne Jeruzalemē.
Jēzus atklāj samarietei, ka pienāks stunda, kad īstie Dieva godinātāji pielūgs Dievu garā un patiesībā ne uz kāda konkrēta kalna (Sal. Jņ 4, 23).
Šī Jēzus stunda, ir tas laiks, par kuru otrajā lasījumā raksta apustulis Pāvils, kad Jēzus nomira par bezdievīgajiem (Sal. Rom 5, 6). Tā ir tā stunda, teoloģijas doktora Skota Hāna vārdiem runājot, kad mūsu Pestīšanas Klints tika pārdurta uz krusta. Kad kareivis pārdūra Jēzus sānu, dzīvais ūdens izplūda no mūsu pestīšanas klints (Sal. Jņ 19, 34 – 37). Svētie Raksti Jēzu salīdzina kā stūrakmeni, kā klinti, uz kura mēs varam droši balstīties (Sal. 1. Pēt 2, 6 – 10; Ps 118, 22). Un no šīs klints, kuras pirmtēlu atrodam pirmajā lasījumā, mums izplūst dzīvais ūdens. Šis ūdens ir Svētais Gars (Sal. Jņ 7, 38 – 39) – Dieva dāvana.
Šodien šo ūdeni – Svēto Garu, Dieva dāvanu mēs saņemam svētajos sakramentos, vispirms jau kristībā. Apustulis Pāvils vēstulē korintiešiem raksta, ka kristībā mēs visi tiekam dzirdināti ar šo ūdeni (Sal. 1 Kor 12, 13). Mēs visi no tā varam smelt. Kristība nojauc visus šķēršļus, kas mūs šķir un ļauj visiem vienlīdzīgi baudīt Dieva dāvanu.
Euharistijas sakramentā Jēzus joprojām ir mūsu vidū, līdzīgi kā viņš bija klātesošs Horebā vai pie Jēkaba akas Samārijā.
Mises ievadā mēs lasām pravieša Ezekiēla vārdus, kur Dievs mūs sola šķīstīt ar tīru ūdeni, dodot mums jaunu garu un parādot savu svētumu (Sal. Ez 36, 23 – 26). Savukārt ievada lūgšanā mēs vēršamies pie Dieva – visas žēlsirdības un labuma avota, lai tas atbrīvo mūs no grēka smaguma.
Pārdomājuši šīs svētdienas lasījumus, mēs varam uzdot sev jautājumu pēc kā es slāpstu? Ar ko es cenšos šīs slāpes remdēt? Šie lasījumi un Mises ievada teksti mūs mudina atcerēties, ka visu labo mēs saņemam no Dieva. Tāpēc centīsimies ikdienā vispirms vērsties pie Viņa, lūdzot savu slāpju remdēšanu. Tikai Dievs var patiesi remdēt visas mūsu slāpes, īpaši jau pēc mīlestības un prieka.
Šie divi tēli – klints un avots mums var palīdēt labāk izprast Jēzus vietu mūsu dzīvē. Viņš ir klints, kura ir kā drošs pamats, uz kuru mēs varam paļauties un, kurš nekad nepievils. Bet viņš reizē ir arī avots, kas ar savu tīro, vēso ūdeni var mūs stiprināt un remdēt slāpes.
Klints šodien
Mēs varam palikt šajās pārdomās par Jēzu kā mūsu dzīves pamatu un spēka avotu. Bet vēlos tevi mudināt padomāt kā šīs Jēzus rūpes par mums izpaužas ikdienā. Kā Viņš mūs vada ar Svētā Gara palīdzību un rāda ceļu, pa kuru iet? Viens veids ir tāds, ko apspriedām, lasot iepriekšējās svētdienas lasījumus, kur Dievs mūs vada caur sirdsapziņas iedvesmām. Otrs veids ir ar apustuļu palīdzību.
Kad Jēzus vairākkārt tikās ar mācekļiem pēc savas augšamcelšanās, viņš tiem uzticēja savu Misiju (Sal. Mt 28, 18 – 20; Mk 16, 15 – 18; Lk 24, 47), īpaši izceļot apustuli Pēteri, kuram Jēzus deva pavēli vadīt Viņa tautu (Jņ 21, 15 – 17). Pirms savām ciešanām Jēzus Pēteri īpaši izceļ mācekļu vidū (Sal. Mt 16, 18 – 19). Pētera īstais vārds ir Sīmanis, bet Jēzus viņu sāk saukt par Kēfu, kas aramiešu valodā nozīmē klints, bet grieķiski Petros.
Šī ir vēl viena klints, kura man nāk prātā, kad lasām šīs svētdienas pirmo lasījumu un psalmu. Klints, no kuras izverd dzīvības ūdens, no kuras Dievs dod mums savas svētības un uz kuras mēs varam droši balstīties. Klints, uz kuras Jēzus būvē savu Baznīcu un kuru pat elles spēki nespēs uzveikt, ir apustulis Pēteris un viņa pēcteči – pāvesti.
Pāvests ir Kristus vietnieks šeit virs zemes, kurš kopā ar bīskapiem turpina Jēzus misiju (Sal. Lumen Gentium 8). Jēzus ir uzticējis Pēterim un viņa pēctečiem lielu autoritāti: “Es tev došu Debesu valstības atslēgas. Tas, ko tu siesi virs zemes, būs sasiets arī debesīs, un tas, ko tu atraisīsi virs zemes, būs atraisīts arī debesīs.” (Mt 16, 19) Tāpat arī Jēzus apsola būt kopā ar mācekļiem viņu misijā līdz pat pasaules galam (Sal Mt 28, 20).
Tātad pāvests ir klints, Baznīcas vienotības garants, kurš turpina Jēzus darbu un caur kuru mūs vada Svētais Gars. Tāpēc ir svarīgi, īpaši mums katoļiem, ka mēs sekotu pāvestam, viņa gaitām un viņa mācībai. Viņš ir tas, kuru Jēzus izvēlās par sava darba turpinātāju. Ja tu gribi zināt, ko Jēzus vēlas no Baznīcas, no katra kristieša, klausies, ko saka pāvests. Caur pāvestu mēs varam dzirdēt kā Svētais Gars vada Baznīcu, tātad arī tevi, šodien.
Ejot vienā ritmā ar pāvestu, mēs būsim ieguvēji vairākās jomās: 1) Baznīca joprojām būs vienota, jo tā turēsies kopā ap savu ganu; 2) mēs zināsim Dieva plānu konkrētam laikmetam, jo pāvestam Dievs ir devis autoritāti vest Baznīcu pretī mūžībai; 3) mums nav jānomokās mēģinot pašiem izzināt Dieva gribu globālos jautājumos, jo to jau Dievs atklājis pāvestam un bīskapiem.
Protams, ka pāvestam nav atbildes uz visiem tavas personīgās dzīves jautājumiem. Daudz ko tev ir jāpārrunā ar Dievu pašam un jāmācās to realizēt savā ikdienas dzīvē. Bet reizē arī mums jāmācās saskatīt Dieva vadību mūsu dzīvē caur pāvesta kalpojumu.
Piemēram, februāra Katoļu Baznīcas Vēstneša numurā galvenais temats bija par to kādai mūsuprāt jābūt draudzei. Mēs protams, esam aicināti iedziļināties pārdomās par druadzes misiju mūsu konkrētā vidē, kultūrā, kas var būt atšķirīga no citām draudzēm. Tomēr, diezgan daudz kas par draudzes misiju un ko no tām sagaida Dievs, ir sakāms arī pāvestam. Vari palasīt pāvesta Franciska apustulisko pamudinājumu Evangelii Gaudium, kurā viņš dod ļoti daudz vērā ņemamus ieteikumus katras draudzes dzīves organizēšanā.
Vai vēl aktuālāks piemērs! Šis gavēnis. Katru gadu no jauna mūs nodarbina doma kā gavēt? No kā atteikties? Ko darīt? Izlasi pāvesta Franciska gavēņa vēstījumu! Tur tu atradīsi uz ko Dievs vēlas, lai mēs šajā gavēnī koncentrējam savas pārdomas. Šī gavēņa izaicinājums ir otra cilvēka pieņemšana, atzīt, ka otrs ir dāvana manā dzīvē. Katru gadu pāvesti mums piedāvā lieliskas vadlīnijas uz ko koncentrēt savu uzmanību gavēņa laikā.
Varbūt atlikušajā gavēņa laikā vari mēģināt iegūt jaunu ieradumu smelt no Jēzus dzīvā ūdens avota, kas plūst no pāvesta kalpojuma. Kā būtu, ja tu censtos sekot līdzi pāvesta dokumentiem, kas norāda, kā šodien realizēt kristieša aicinājumu mūsdienu izaicinājumu priekšā? Vai arī reizi nedēļā ieskatīties interneta dzīlēs, ko pāvests ir teicis trešdienas katehēzē (pāvesti kopš Jāņa Pāvila II laikiem katru trešdienu uzrunā ticīgos ar kādu katehēzi). Vai varbūt tu katru dienu palūgsies kādu tēvreizi pāvesta nodomā, kuru tu vari atrast katrā Mieram tuvu ikmēneša izdevuma ievadā ar pr. Edgara Cakula komentāru.
Radio Marija cenšas būt uzticīga pāvestam un Kristus mācībai, kas nāk caur viņu. Tāpēc katru dienu mūsu ēterā 15:20 skan Vatikāna radio latviešu redakcija sagatavotās ziņas par pāvesta gaitām (mūsu ēterā gan tās pagaidām skan ar vienas dienas nokavēšanos), bet 21:30 tu vari dzirdēt pāvesta jaunumus krievu valodā. Tāpat RML ēterā cenšamies sekot līdzi pāvesta iniciatīvām, tādām kā 24h Jēzum (Misericordia et misera 11), un lasīt aktuālos pāvesta mācības dokumentus. Pirms gada rīta katehēzēs plkst 9:00 iedziļinājāmies, ko Svētais Gars caur pāvestu mums atklāj vides jautājumos, lasot encikliku Laudato si, bet šo gadu iesākām lasot pāvesta Franciska apustulisko pamudinājumu Amoris Laetita, kurā varam atklāt kā katrs no mums var kalpot ģimenēm, palīdzot tām būt uzticīgām savam aicinājumam.
Šodien, pārlasot un pārdomājot svētās Mises lasījumus un lūgšanas, ieklausīsimies savāsr sirdīs, lai atklātu, pēc kā es slāpstu un ark o es šīs slāpes cenšos remdēt. Šīs pārdomas varam pārvērst par pateicību Dievam, ka Viņš tik ļoti slāpst pēc mums un tā, lai mēs būtu lamīgi, ka dara visu iespējamo, lai remdētu mūsu slāpes. Aicinu pateikties Dievam par to, ka Viņš mums dāvā Svēto Garu, kas mūs vada un palīdz pazīt Dieva gribu ikdienas gaitās. Īpašā veidā varam pateikties Dievam par Svētā Gara vadību, kuru Viņš mums nodrošina ar pāvestu kalpojumu. Pateiksimies Dievam par pāvesta Franciska četriem pontifikāta gadiem un lūgsim viņam spēku un gudrību pazīt Dieva gribu un vadīt visu svēto Dieva Baznīcu pretī svētumam. Lūgsim arī paši par sevi, lai spējam atrast laiku ieklausīties Svētā Gara pamudinājumos, kurus viņš mums atklāj caur pāvestu Francisku un dod gudrību arī to realizēt savā ikdienā.
Lai tev izdevies šis gavēnis.
Priesteris Pēteris Skudra
