Jauno sezonu Radio Marija Latvija ēterā priestera katehēzēs iesākām ar Klēra kongregācijas instrukciju par draudžu pastorālo atgriešanos, kas vērsta uz kalpošanu Baznīcas misijai. Divu nedēļu garumā mēs lasījām šo dokumentu, kuru, cerams, drīzumā varēsim lasīt arī latviski (bīskapi sola to publicēt); šis dokuments mums norādīja uz vairākām fundamentālām lietām: draudzes institūcija nav zaudējusi savu aktualitāti mūsdienās un to nevar aizvietot ar kopienām, draudze ir komunija, kas ir par Augšamceltā klātbūtnes zīmi pārējai sabiedrībai, draudze ir misionāra komunija, kurā ikviens sniedz savu artavu Evaņģēlija pasludināšanā.

Šī instrukcija neievieš jaunus likumus vai principus, tikai atgādina atgriezties pie saknēm: mēs, kas esam Kristus mācekļi, esam sūtīti Kristus misijā – darīt par mācekļiem visas tautas. Tā ir vēsts, kuru mums katram vajadzētu pārdomāt: ja es esmu Kristus sekotājs, ja esmu ar Viņu vienots kristības un euharistijas sakramentā, tad es esmu ar Viņu vienots arī Viņa misijā – sludināt Evaņģēliju. Būt par kristieti, tas nenozīmē tikai privilēģiju būt par atpestītu Dieva bērnu, kurš ir priviliģēts saņemt sakramentus; būt par kristieti noīmē arī uzņemties pienākumu būt par aktīvu līdzdalībnieku Baznīcas misijā.

Kāds varētu padomāt, ka tā ir kārtējā nasta, ko nest, bet, ko vajag, to vajag – sakožam zobus un ejam evaņģelizēt. Tam tā nevajadzētu būt. Vārds “Evaņģēlijs” grieķu valodā nozīmē “svarīga vēsts, laba vēsts, ziņa par uzvaru”. Tātad tas, ko Jēzus mums ir atstājis, un ko mums vajadzētu nest tālāk, ir priecīga vēsts par svarīgu uzvaru! Pirmkārt mums ir jāpadomā vai mana ticība Jēzus Kristus augšāmcelšanai ir kaut kas iedvesmojošs, vai arī es dzīvoju tā, itkā būtu Lielā piektdiena, pēc kuras neseko Augšāmcelšanās svētdiena (tas ir salīdzinājums, ko izmanto pāvests Francisks).

Tāpēc esmu nolēmis uzsākt jaunu katehēžu ciklu par it kā to pašu temtu, tikai no citas perspektīvas. Klēra kongregācijas instrukcija mums atgādināja par Baznīcas misijas neatliekamību, kurā katrs esam iesaistīti. Arī pāvests Francisks uzsākot savu pontifikātu pirms septiņiem gadiem kā vienu no pirmajām lietām atgādināja par misiju. Tas nav viens no Baznīcas aspektiem. Baznīcas misija ir tās pirmā prioritāte, kuru noliekot priekšgalā viss pārējais ieņem pareizu vietu. Ja misija nav mūsu pirmā priritāte, tad Baznīcai ir lieli draudi kļūt par muzeju (ja tā uzsvaru liek uz tradīciju saglabāšanu), par intelektuālu diskusiju klubiņu (ja pirmajā vietā izvirzās doktrīna), vai arī par puritānisku pirksta kratītāju (ja tā pirmajā vietā izvirza morāli). Plašu izklāstu par misijas neatliekamo raksturu pāvests Francisks aprakstīja dokumentā Evaņģēlija prieks (Evangelii gaudium).

Jaunajā katehēžu ciklā pievērsīšos tieši šim dokumentam. To apskatot pārrunāsim, kas ir evaņģelizācija un kādu to redz pāvests Francisks. Kas tad ir tā cita perspektīva, jūs jautāsiet. Tā ir prieks! Evaņģēlijs nozīmē Labā vēsts. Labas lietas tiecas dalīties pašas no sevis. Ja esam nospēlējuši labu spēli, vai redzējuši aizraujošu maču, mēs par to stāstam citiem, ja esam bijuši uz interesantu filmu vai izrādi, tad steizamies par to pastāstīt citiem, ja mums ir bijusi vērtīga tikšanās ar kādu cilvēku, tad gluži spontāni mēs gribam par to stāstīt citiem. Cik gan vēl vairāk mums vajadzētu vēlēties dalīties ar Evaņģēliju par Kristus augšāmcelšanos, kas ir visbrīnišķīgākā vēsts?!

Tad nu tā būs tā cita perspektīva: vai Evaņģēlijs ir prieka avots manā dzīvē un vai es dabiski tiecos ar šo vēsti dalīties ar citiem? Pāvests Benedikts XVI savā laikā norādīja, ka kristietība nav doktrīna, bet gan sastapšanās. Vai es esmu sastapis Kristu un steidzos viņu nest citiem kā Marija pēs pasludināšanas, vai arī es esmu ieslēdzies ar savu ticību savā istabā un baidos iziet ārā, kā mācekļi pēc Jēzus nāves?

Patīkamu klausīšanos! Ceru, ka Tu ne tikai klausies katehēzes, bet arī aktīvi tajās iesaisties ar savu viedokli, komentāriem un jautājumiem. Nekautrējies izmantot iespēju zvanīt vai rakstīt uz ēteru un palīdzēt katehēžu saturu padarīt interesantāku un saturīgāku, tādu, kas atbilst Tavai šodienas situācijai. Tiekamies ēterā!

Pr. Pēteris Skudra