Dārgais draugs, šodien lasījumos turpinām vīna dārza tematu, par kuru lasījām jau iepriekš. Izraēlā, kur dzeramais ūdens ir deficīts, labs vīns nav kāda luksus prece, bet gan nepieciešamība, tāpēc tas simbolizē uzturu, dzīvību; vīna pārticība nozīmē labklājību. Vīna dārzs ir izredzētās tautas simbols, kuru Dievs rūpīgi kopj un no kura gaida labus augļus. Pagājušajā svētdienā lasījām, ka šajā vīna dārzā – Dieva izredzētajā tautā – vieta ir ikvienam, kā arī to, ka būt par Dieva izredzētās tautas pilsoni ir reizē privilēģija, bet arī pienākums rūpēties par tās izplatību.
Kurš tad ir “izredzētais”?
Šodien evanģēlija fragmentā Jēzus līdzība turpina satracināt sava laika klausītājus. Jūdu rakstu zinātāji un priesteri labāk kā neviens cits zināja, cik svarīgs jūdiem ir vīna dārza simbols. Izredzētā tauta ir Dieva vīna dārzs, kam jānes labi augļi. Šie cilvēki arī uzskatīja, ka tai var piederēt tie, kas ir dzimuši jūdi un kuri prot ievērot visus likumus. Pagāniem un grēciniekiem tur nav vietas.
Jēzus parāda, ka Dieva nodoms par savu Izredzēto tautu ir citādāks. Jā, jūdiem tur ir īpaša vieta. Atklāsme ir nodota tieši caur šīs tautas kultūru un vēsturi, galu galā mūsu Pestītājs pats ir jūds pēc tautības. Tomēr nepietiek ar nacionālu piederību un likumu zināšanu un pareizu ievērošanu! Jēzus atklāj, ka arī pagāni, grēcinieki, tie, kurus jūdi uzskatīja par zemāku rasi, var būt par šīs tautas locekļiem, ar vīna dārza strādniekiem, pateicoties ticībai! Ticība ir tā, kas mūs padara par Dieva tautas locekļiem.
Ticība, kā mums to norāda Baznīcas Maģīstērijs, nav tikai zināšanas par to, ka ir Dievs un mums jāievēro viņa likumi, bet tā ir arī droša paļāvība uz to, kam mēs ticam (Sal. Youcat 21). Tas ir tas, ko šodien Jēzus pārmet jūdu reliģiskajiem līderiem: jums ir zināšanas par Dievu un Likumu, bet jūs neticat kad Dievs nāk pie jums, savukārt tie, kurus jūs nicinat – muitnieki, grēcinieki, prostitūtas, tie ir spējuši pazīt Dieva klātbūtni un tāpēc ir nesuši atgriešanās augļus. Jēzum ir svarīgi, ka mēs ne tikai zinām Dieva tautas likumu un to ievērojam, Viņam ir svarīgi, ka mēs protam atpazīt Dieva klātbūtni savā dzīvē, citos cilvēkos, notikumos. Grēcinieki pazina Dievu Jāņa Kristītāja un Jēzus darbībā, liela daļa garīgo līderu, ne.
Arī šodien mēs, kas esam kristīti, varam lepni sevi saukt par Dieva bērniem, ka piederam Viņa tautai. Mums ir tādas tiesības. Bet tas nenozīmē, ka esam vēl sasnieguši mūžību. Tas, ka esi kristīts, ka esi katolis vēl nenozīmē, ka esi dabūjis automātisko ieejas karti Mūžībā. Arī tas, ka centies rūpīgi ievērot 10 baušļus, 5 baznīcas baušļus, regulāri gavē, apmeklē ikdienas Svētās Mises, vēl negarantē ieeju Mūžībā. Mēs varam to visu ievērot un līdzīgi kā jūdu garīgie līderi palaist garām pašu būtiskāko – pašu Dievu. Ticība izpaužas caur personiskām attiecībām ar Dievu, viss pārējais – sakramenti, baušļi, Tradīcija, mums palīdz šīs attiecības uzturēt. Bez personiskām attiecībām ar Dievu tas viss ir tukšs.
Arī mēs varam būt kā tie otrie dēli, kas saka, jā es iešu strādāt tavā dārzā, bet naiziet, bet nemaz nezinām, ko Dievs no mums grib, nekad neesam Viņu personiski iepazinuši, kaut arī zinām tik daudz par Viņu! Savukārt pirmie dēli var būt tie cilvēki, uz kuriem noraugāmies “no augšas”, kuri savā dzīvē maksā par savu izvēļu sekām un tomēr, kādā dzīves brīdī ir iepazinuši Dievu personiski un uzsākuši atgriešanās ceļu. Tie var būt ieslodzītie, krāpnieki, citu tautību pārstāvji, šķirtie, homoseksuāli, visi tie, kurus nicinām, jo viņi taču ir grēcinieki!
Atceries, ka svētie nav tie, kas negrēko; svētie ir tie grēcinieki, kuri nemitīgi ceļas no kritieniem un iet pie Tēva, kas viņus tik ļoti mīl!
Lūgsim šodien Dievam žēlastību pazīt Viņu personiski un nemitīgi iet atgriešanās un Viņa tuvākas iepazīšanas ceļu. Tāpat lūgsim Dievam žēlastību uzlūkot sevi un citus ar Viņa skatienu, lai nevienu neatmetam no iespējas būt par Dieva Izredzētās tautas pilsoni!
Pr. Pēteris Skudra