Šīs dienas lasījumi mums vēlreiz liek pārdomāt Dieva labestību. Viņš ir taisnīgs Dievs, kurš netolerē ļaunumu, tai pat laikā Viņš ir žēlsirdīgs un vēlas glābt ikvienu cilvēku, dāvājot tam mūžīgu laimi attiecībās ar Viņu. Dieva plāns nav visus sodīt, bet gan dāvāt iespēju saņemt pestīšanu.

 

Kas ir vīna dārzs?

Evaņģēlija fragmentā aprakstītā līdzība ir atsauce uz jūdu izpratni par Dieva izrezēto tautu. Pravieši Izraēla tautu salīdzināja ar vīna dārzu, kam jānes taisnības augļi (skat Is 5:7, 27: 2 – 5). Tā kā izraēlieši nebija uzticīgi savam aicinājumam un nenesa augļus, ko Dievs no tiem sagaidīja, Viņš ļāva tautai piedzīvot, ko nozīmē atkāpšanās no Viņa un baudīt rūgtos okupācijas augļus. Tai pat laikā caur praviešiem Dievs atklāj, ka Viņš neļaus mūžīgi izbradāt Viņa vīna dārzu un tas atkal plauks un nesīs labus augļus (skat Amos 9:15, Hozeja 14: 5 – 10).

Ar šo biblisko fonu varam saprast, ka līdzībā aprakstītais vīna dārza saimnieks ir Dievs un pirmie aicinātie ir Izraēla tauta. Pārējie strādnieki, kas pievienojas vēlāk ir pagānu tautas, kuras arī Dievs vēlas piepulcināt savai izredzētajai tautai. Jūdiem Jēzus laikā tas bija ieļaunojoši, ka nejūdi varētu būt starp Dieva izredzētajiem. Pagāni tika pielīdzināti lopiem. Varam atcerēties Sirofeniķiešu sievieti, kura vēršas pie Jēzus ar savu lūgumu, un kurai Jēzus norāda, ka sunīšiem nav labi dot edienu, kas paredzēts bērniem.

Tas mums parāda, ka Dievs nešķiro nevienu cilvēku un Viņš meklē iespēju dot pestīšanu ikvienam. Mums cilvēkiem ir svarīgi saprast, ka mēs nevaram privatizēt ticību, padarīt to par dažu izredzēto īpašumu,  ko var saprast tikai nedaudzi. Arī mums, kas jau esam Dieva ģimenes locekļi – tie, kas saņēmuši pestīšanu caur kristības sakramentu, jāatceras, ka tā mums ir dota nepelnīta dāvana, kuru Dievs piedāvā ikvienam. Tāpēc mums ir jābūt gataviem, ka Dievs mūsu draudzēm piepulcina tādus cilvēkus, kurus negribam tajās redzēt: noziedziniekus, citas tautas un rases, homoseksuālus, liberālus, tos, kuri pārstāv politisko spēku, kas mums nav pieņemams utt. Caur to izpaužas Baznīcas katoliskums: tā ir atvērta visiem un gatava uzņemt ikvienu. Katolisks to arī nozīmē: visaptverošs, universāls. Tas ir tas, ko sakām katrā Svētajā Misē, kad aliecinām ticību vienai, svētai, katoliskai un apustuliskai Baznicai.

 

Dārzā darbs ir katram

Katrs no mums, vienalga vai kristīti bērnībā un aktīvi Baznīcā gājēji jau kopš mazotnes, vai pieņēmuši ticību apzinātā vecumā, mums tiek dots uzdevums. Mēs Baznīcā neesam tikai pakalpojomu saņēmēji, kuri ar regulāru dievkalpojumu apmeklējumu nodrošina sev ieeju Debesu Valstībā. Mēs kristībā tiekam apvienoti vienā miesā ar Kristu. Un, ja reiz esam vienoti ar Jēzu, tad esam vienoti arī ar Viņa misiju. Jēzus rūpēm glābt visus cilvēkus, ir jākļūst ar mūsu rūpēm; Jēzus misija sludināt Evanģēliju, ir arī mūsu misja. Līdz ar to stāsts par vīna dārzu nav tikai stāsts par to, kurš nonāks Debesīs, kurš ne, tas ir arī stāsts par to, ka katram, Tev un man, līdzās privilēģijai būt par Dieva bērnu, tiek dots arī uzdevums – nest augļus, dalīties ar savu ticību un rūpēties par to, lai Evanģēlija priecīgā vēsts aizsniedz visus cilvēkus.

Tāpēc šodien, lasot piedāvātos Svēto Rakstu fragmentus, varam uzdot sev jautājumu, vai esmu priecīgs un lepns piederēt Dieva tautai? Vai priecājos par to, ka arī citus Dievs vēlas piepulcināt šai ģimenei? Vai varbūt kā vecākais brālis stāstā par pazudošo dēlu, griežu zobus uz tiem, kuri pēc garas grēcīgas dzīves, dzīves norietā saņem to pašu pestīšanu, ko es, kas uzticīgi pilījis visus baušļus kopš zīdaiņa vecuma? Visbeidzot, vai es esmu gatavs iet strādāt Dieva vīna dārzā un Baznīcas misiju padarīt par savējo? Vai mana dzīve ir liecība citiem, ka Evaņģēlijs, Augšāmceltais Kristus piešķir dzīvei jēgu un prieku?

Lieliska lasāmviela par līdzdalību Dieva vīna dārzā ir pāvesta Jāņa Pāvila II enciklika Kristumticīgie laji (Christifideles laici), pāvesta Franciska apustuliskais pamudinājums Evanģēlija prieks (Evangelii gaudium), kā arī nesen priestera katehēzē apskatītā Klēra kongregācijas instrukcija par draudžu pastorālo atgriešanos. Pēdējā laikā Baznīca mums visai daudz liek pārdomāt jautājumu par katra kristiešu līdzdalību Dieva vīna dārzā. Kā mēs šim aicinājumam atsaucamies?

Pr. Pēteris Skudra