Svētā Trīsvienība ir viens no svarīgākajiem mūsu ticības pīlāriem, kuru tajā pašā laikā neatrodam Svētajos Rakstos. Tā ir, no vienas puses, tik tāla un nesaprotama realitāte – noslēpums. No otras puses tomēr tik tuva – tā ir kopā ar mums ik mirkli.
No kurienes mums nāk šī atziņa par Sv. Trīsvienību?
Pirmo reizi 180. gadā, aprakstot Dieva dabu, viens no austrumu Baznīcas tēviem Teofils no Antiohijas lietoja vārdu Trias (gr. Val. τριάς), kas nozīmē trīs. 215. gadā Tertuliāns lieto vārdu Trinitas, kas latīņu valodā nozīmē trīsvienība. Svinīgi ticības patiesība par Trīsvienību tika pasludināta Nīkajas koncilā 325. gadā. Šis un Konstantinapoles koncils 381. gadā ir bijuši ārkārtīgi ražīgi koncili, jo lūgšana ‘Es ticu’,kuru tu lūdzies katrā svētajā Misē, nāk tieši no šiem konciliem.
Kā lai to saprot, ka Dievs ir viens, bet reizē trīs?
Vecajā Derībā mēs lasām vienu no galvenajām Jūdu lūgšanām – Šema Izrael, tas ir ‘Klausies, Izraēl’: “Klausies, Israēl, Kungs, mūsu Dievs, ir vienīgs Kungs…” (At 6:4) Dievs ir viens. Citu Dievu nav. Tomēr, evaņģēlists un viens no pirmajiem Kristus mācekļiem Jānis, mums atklāj: “Dievs ir mīlestība.” (1 Jņ 4:8).
Pievērs uzmanību, ka Jānis saka nevis: Dievs mīl, vai Dievam ir mīlestība, bet Dievs IR mīlestība. Tas nozīmē, ka par Dievu varam runāt kā par perfektu kopienu. Viņš nav vientuļš Dievs. Viņš ir personu savstarpēja un nepārtraukta mīlestības apmaiņa.
Katrās attiecībās ir nepieciešams kāds, kurš mīl, kāds, kuru mīl un mīlestība, ar kuru abi dalās. Te nu arī mums atklājas Tēvs, Dēls un Svētais Gars.
Šo Dieva noslepumu varam īpaši labi redzēt ģimenē. Pāvests Francisks savā apustuliskajā pamudinājumā Amoris Laetita raksta, ka tieši ģimene, pāris, kuri mīl viens otru un dāvā dzīvību ir patiesa un dzīva Trīsvienības ikona (Sal AL 11, 121).
Pāvests Francisks šajā brīnišķīgajā dokumentā par mīlestību ģimenē norāda uz interesantu lietu. Radīšanas grāmatas pirmās nodaļas divdesmit septītajā pantā lasām, ka “Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja.” (Rad 1: 27). Pēc sava tēla vīrieti un sievieti viņš tos radīja. Tātad jau kopš radīšanas brīža ģimene ir tā, kas atklāj mums patieso Dieva būtību, to kas ir Dievs.
Šī atziņa, protams, uzliek lielu atbildību laulātajiem un tiem, kuri gatavojas laulāties. Jūsu savstarpējām attiecībām ir jābūt par zīmi pārējiem cilvēkiem. Lai, raugoties uz laulātu pāri, citi varētu ieraudzīt Trīsvienīgā Dieva iekšējās attiecības, laulātajiem ir jāatceras par mīlestības pilnību, kas ir pilnīga sevis dāvāšana otram bez kādiem nosacījumiem. Tādā veidā varam piedzīvot dinamisku mīlestības apmaiņu, kurā abas puses sevi dāvā kā dāvanu otram, un abas puses saņem otru kā dāvanu.
Bet šī mīlestība nav ieslēgta starp diviem. Tā ir auglīga mīlestība. Tā tiecas dalīties. Līdzīgi, kā Dievs rada cilvēku aiz mīlestības, tā arī pāris turpina Dieva radīšanas darbu, ļaujot savstarpējai mīlestībai nest augļus.
Pārdomājot Sv. Trīsvienības noslēpumu aicinu tevi šoreiz pakavēties ne tik daudz pie neizdibināmajiem Dieva dziļumiem, bet gan par attiecībām. Katra kristieša dzīvei vajadzētu būt balstītai uz Trīsvienīgā Dieva iekšējās dzīves atdarināšanu. Es varu sev uzdot jautājumu, kādas ir manas attiecības? Vispirms jau attiecības ar Trīsvienību. Tad ar Baznīcu, manu draudzi, kura ir Dieva ģimene. Kādas ir manas attiecības ar cilvēkiem, kurus Dievs ir sūtījis manas dzīves ceļā? Kā mana dzīve atspoguļo Dievu, kurš ir mīlestība? Vai es mīlu Dievu? Vai esmu gatavs atdot savu dzīvību par tiem, kurus Dievs man ir uzticējis?
Atceries, ka pie sevis nosaucot visas trīs dievišķās personas, tu sevi apzīmē ar krusta zīmi, kas ir visdramatiskākais Dieva mīlestības apliecinājums pret tevi. Cik bieži tu piedomā pie tā, ko šī krusta zīme un Trīsvienības piesaukšana nozīmē tieši tev?
Ļoti daudz jautājumu rodas saskaroties ar Trīsvienības noslēpumu. Bet visi ir ārkārtīgi svarīgi mūsu dzīves jautājumi. Līdzīgi kā Trīsvienība ir viena no mūsu ticības pamatpatiesībām, tā šie jautājumi ir vieni no visfundamentālākajiem.
Un neaizmirsti arī lūgties par ģimenēm. Trīsvienības svētki mums atgādina par šo brīnišķīgo aicinājumu. Lūdzies, lai Dievs sargā mūsu ģimenes, tavu ģimeni, tavu draugu ģimeni, visus, kuri vēlas dibināt ģimeni, lai visi pāri vienmēr atcerētos par šo dievišķo aicinājumu, ko viņi ir saņēmuši – būt par redzamu zīmi Trīsvienības noslēpumam šeit virs zemes.
Priecīgus svētkus!
Pr. Pēteris Skudra
