Sv. Jāzepa dienā, 19. martā, Romā sākās presinodālā tikšanās jauniešiem no visas pasaules, ko organizē bīskapu sinode.

Kas tie par nosaukumiem un kas tas par pasākumu?!

Kopš Vatikāna II koncila pāvests Pāvils VI (kurš šoruden tiks pasludināts par svēto) ieviesa jaunu tradīciju bīskapiem satikties ik pēc 3 – 4 gadiem, lai kopīgi pārrunātu dažādus Baznīcai svarīgus jautājumus un kopīgi meklētu risinājumus.

Ik pēc 3 vai 4 gadiem notiek tā saucamās kārtējās sinodes, bet var būt arī ārkārtējās sinodes, kuras pāvests sasauc arī tad, ja nav pagājuši trīs gadi līdz kārtējai sinodei. Tā, piemēram, 2014. gadā notika ārkārtejā sinode veltīta ģimenēm, kaut arī iepriekšējā par evanģelizāciju notika 2013. gadā.

Kas ir sinode?

Vārds sinode nāk no grieķu vārda sinodos, kas nozīmē kopīgs (sin) ceļš (hodos), tātad burtiski tulkojot varētu teikt, kopīga iešana vienā virzienā. Šodien katoļu Baznīcā ar vārdu sinode saprot bīskapu tikšanos ar kādu vienotu mērķi, kas notiek pāvesta vadībā.

Šogad visa Baznīca gatavojas kārtējai bīskapu sinodei, kuras nosaukums ir Jaunieši, ticība un aicinājuma izšķiršana, kas notiks no 2. – 28. oktobrim.

Kas ir presinode?

Latviski to varētu arī saukt par pirmssinodi. Tā ir jauniešu tikšanās no visas pasaules, kura notiek pirms bīskapu sinodes. Pāvests un visa Baznīca vēlas ne tikai gudri spriest par jauniešu vietu Baznīcā un par viņu izaicinājumiem, bet arī uzmanīgi ieklausīties pašos jauniešos, kas ir tas, ko viņi vēlas teikt Baznīcai, kas ir tas, ko viņi sagaida no Baznīcas un kā viņi paši redz pasauli, savas vajadzības, izaicinājumus, stiprās puses, jautājumus, kas viņus nodarbina.

Ja jau reiz tas skar jauniešus, pāvestu un bīskapus, tad kāda mums pārējiem gar to daļa?

Ja reiz kaut kas skar visu svēto Baznīcu, tas skar katru no mums, jo Baznīca esam mēs visi, kā tāds liels organisms (1 Kor 12). Un viena locekļa labklājība ietekmē visu ķermeni (1 Kor 12, 26).

Pāvests Francisks kā vienu no vissvarīgākajiem Baznīcas uzdevumiem uzsver kalpošanu vājākajiem un mazākajiem.

Kā viena no šīm neaizsargātajām grupām sabiedrībā noteikti ir jaunieši. Ir gadījies dzirdēt, ka draudzēs visi pasākumi notiek jauniešiem, nekas nenotiek pieaugušajiem, vai arī jauniešu darbs ir neizdevīgs, tas prasa lielus tēriņus, bet ārkārtīgi mazu pienesumu.

Un tā arī ir. Jaunietis, kurš mācās, vai studē, nepelna, pavada lielāko daļu sava laika iepazīstot pasauli, tās robežas, ir nepastāvīgs, ko gan viņš var dot?

Un tomēr jaunieši Baznīcā ir tik svarīgi. To mēs varam redzēt viscauri Baznīcas vēsturei, piemēram, varam redzēt cik daudz enerģijas kalpošanai jauniešiem iguldīja svētais Filips Neri, svētais Jānis Bosko, svētais pāvests Jānis Pāvils II, kurš aizsāka Pasaules jauniešu dienu tradīciju Baznīcā, un daudzi citi.

Arī šodien pāvests Francisks un visa Baznīca vēlas ieklausīties jauniešos, sadzirdēt viņu vajadzības, vēlas sniegt adekvātu atbalstu katram jaunietim, lai palīdzētu viņam/ai iepazīt Jēzu, stiprināt viņu ticību un atklāt, ka ticība Augšāmceltajam Jēzum arī šodien sniedz atbildi viņu vajadzībām, kā arī palīdzēt jauniešiem iepazīt viņu aicinājumu, iedrošināt viņus nebaidīties šodien pieņemt lēmumus, kas ietekmē viņu dzīvi, nebaidīties atrast savu vietu pasaulē un Baznīcā un piepildīt to misiju, kuras dēļ Dievs katru no viņiem ir radījis.

Aicinu katru sekot līdzi sinodes aktualitātem šeit un šeit, kā arī pārdomat jautājumus, ko uzdod šī sinode. Katrs no mums, katra draudze un kopiena Latvijas Baznīcā var uzdot sev jautājumu, vai mēs sniedzam pietiekamu atbalstu savas draudzes jauniešiem, vai liecinām par ticību viņiem saprotamā veidā un atbilstoši šodienas izaicinājumiem, vai mūsu draudzes ir vide, kur jaunieši var sastapties ar sapratni, atbalstu un pieņemšanu, vai mēs viņus gaidām, vai draudzes ir pietiekami labi sagatavotas, lai palīdzētu jauniešiem atrast savu aicinājumu, un iedrošinātu viņus uzņemties atbildību atsaukties tai misijai, kuras dēļ Dievs viņus ir radījis šajā pasaulē?

Arī Radio Marija uzdod sev šos jautājumus un meklē atbildes, lai arī šeit jaunieši zina, ka patvērums Dievā 24 h diennaktī ir domāts arī viņiem, un ka šeit viņos ieklausās un sniedz aktuālas atbildes uz jautājumiem, kuri nodarbina viņu prātus šodien.

Galu galā, ja mūsu jauniešos mēs neieguldīsim enerģiju šodien, pēc kāda laika tas var izrādīties par vēlu, jo viņus būs vadījis kāds cits.