Pavasarī mūs visus iepriecināja ziņa, ka septembrī Latviju apmeklēs pāvests Francisks. Iespējams, daudzām valstīm ir krietni ilgāks laiks, lai sagatavotos, tomēr šie daži intensīvie mēneši noteikti ienesa mūsu sirdī ilgas sveikt Svēto tēvu mūsu zemē. Nu šī diena ir pienākusi, un, šķiet, arī paskrējusi garām kā viens zibsnis.

Ko esam piedzīvojuši? To droši vien aptversim, tikai paejot nedēļām, mēnešiem… Varbūt pēc daudziem, daudziem gadiem ar pateicību atskatīsimies uz šo dienu un citiem stāstīsim – tas viss sākās tajā dienā, kad pāvests Francisks bija Latvijā.

Lai gan tik daudz vēl jāaptver, jau šobrīd varam atskatīties uz to, ko šodien pāvests Francisks ir uzticējis mūsu valstij.

Zemāk varēsi lasīt galvenās domas no pāvesta uzrunām Latvijā, kā arī ir pieejamas saites uz runu pilnajiem tekstiem. Piedāvājam noklausīties arī divus Radio Marija Latvija ēterā izskanējušos raidījumus, kas tapuši kā atskats uz pāvesta vizīti Latvijā.

Saruna ar pāvesta vizītes Latvijā organizēšanā iesaistītajiem – gan no valsts, gan Baznīcas puses. Studijā viesojās Gundega Pumpure, Latvijas vēstnieces pie Svētā Krēsla padomniece, Arnis Salnājs, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, Jānis Meļņikovs, jezuītu priesteris, Rihards Rasnacis, Siguldas Vissvētās Jēzus Sirds draudzes prāvests, kā arī Elvijs Krevics, students un bērnu nama audzinātājs. Sarunā, kuru vadīja Pēteris Skudra un Velta Skolmeistere, tika apspriestas tēmas par pāvesta vizītes nozīmi valsts un Baznīcas mērogā, par vizītes ietekmi uz valsts ārējo tēlu, kā arī citas ar organizēšanu saistītas tēmas.

Raidījuma “Pētera pēdās” noslēdzošā – sešpadsmitā – epizode (pārējās epizodes vari noklausīties šeit). Šoreiz studijā bija sapulcējušies liela daļa raidījumu vadītāju, kas bija strādājuši pie raidījuma producēšanas, jau sākot no jūnija. Šajā reizē izskanēja saruna ar tēvu Benediktu, vienu no pāvesta vizītes Aglonā organizatoriem, Kārļa Miksona stāsts par to, kādas sajūtas pārņēma, strādājot pie vizītes atspoguļojuma LTV. Tāpat dzirdamas sarunas ar uz ielas sastaptiem cilvēkiem, vaicājot par to, vai un kā viņi sekojuši līdzi pāvesta gaitām. Protams, raidījumu vadītāji dalās arī ar notikumiem un idejām, kas Svētā tēva vizītes laikā uzrunājušas viņus pašus.

KĀ IZSKATĪJĀS PĀVESTA DIENA LATVIJĀ?

 

Oficiālā ceremonija Rīgas pilī1) Tikšanās Rīgas pilī ar valdības pārstāvjiem, kā arī augstākajām amatpersonām, diplomātiskā korpusa un sabiedrības pārstāvjiem.

Šajā uzrunā pāvests Francisks izteica atzinību Latvijas māksliniekiem, īpaši mūziķiem, kuri “guvuši lielu ievērību ārvalstīs”. Šī latviešu mīlestība pret dziedāšanu mudināja pāvestu uz mūsu zemi attiecināt 30. psalma vārdus: «Manas žēlabas Tu esi pārvērtis līksmē.”

Uzmanība šajā uzrunā tika pievērsta savas pagātnes un sakņu novērtēšanai, kas kalpo par pamatu tagadnei un nākotnei, kas mums dota. “Simtgades svinības atgādina, ka ir svarīgi turpināt koncentrēties uz Latvijas brīvību un neatkarību, kas noteikti ir dāvana, bet kas vienlaikus ir arī uzdevums, kas iesaista visus. Strādāt brīvības labā nozīmē iesaistīties cilvēku un sabiedrības pilnīgā un visaptverošā attīstībā. Ja šodien var svinēt svētkus, tad tas ir pateicoties tiem daudzajiem cilvēkiem, kas ir atvēruši ceļu, durvis, nākotni, un kas jums mantojumā ir atstājuši tādu pašu atbildību: atvērt nākotni, koncentrējoties uz mērķi, lai viss kalpotu dzīvei un radītu dzīvību.”

Dievkalpojums Doma baznīcā2) Ekumeniskais dievkalpojums Rīgas Domā.

Pēc ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa, pāvests Francisks devās uz Rīgas Domu, lai tur kopā ar dažādu konfesiju pārstāvjiem un vadītājiem svinētu kopīgu dievkalpojumu, lūdzoties par mūsu valsti. Pāvests Francisks savā uzrunā, tāpat kā arī vēlāk atskatoties uz vizīti Baltijas valstīs, uzsvēra prieku par Latviju kā dzīvu ekumenisma zīmi. “Esmu priecīgs par iespēju satikties ar jums šajā zemē, kas ir pazīstama ar savu cieņas, sadarbības un draudzības ceļu starp dažādām kristīgajām Baznīcām, kuras ir spējušas radīt vienotību, saglabājot katras bagātību un vienreizīgumu. Atļaušos teikt, ka tas ir «dzīvs ekumenisms», kas ir viena no Latvijas īpašajām pazīmēm.”

Otra lieta, ko pāvests norādīja savā uzrunā, ir tas, katicību un Evaņģēliju nedrīkstam paturēt slepenībā, pie sevis, nedz arī uzskatīt, ka tie attiecas uz pagātni. “Tomēr, kā to apstiprina nupat dzirdētais Evaņģēlijs, mūsu ticība nav paredzēta slēpšanai, bet gan tai jātiek pazītai un jābūt klātesošai dažādās sabiedrības jomās, lai visi varētu raudzīties tās skaistumā un tikt tās gaismas apgaismoti (sal. Lk 11,33). Ja Evaņģēlija mūzika vairs netiek atskaņota mūsu dzīvē un tiek pārveidota par skaistu pagātnes partitūru, tā vairs nespēs izjaukt žņaudzošo vienmuļību, kas liedz dzīvot cerībai, tādējādi padarot neauglīgus visus mūsu pūliņus. Ja Evaņģēlija mūzika vairs nevibrē mūsos, tad būsim zaudējuši no līdzcietības izrietošo prieku, no paļāvības dzimstošo maigumu, spēju izlīgt, kuras avots ir apziņā, ka mums ir piedots un tiekam sūtīti.”

Tikšanās Sv.Jēkaba katedrālē3) Tikšanās ar senioriem Rīgas sv. Jēkaba katedrālē

Saruna ar senioriem kalpoja kā iedrošinājums un pamudinājums neatmest cerību. “Apustulis Jēkabs aicina būt izturīgiem, nepadoties. «Šajā ceļā rūpes par visu labo, garīgā nobriešana un izaugsme mīlestībā ir labākais pretsvars pret ļaunumu» (Apust. pamudinājums Gaudete et exultate, 163). Nepadodieties mazdūšībai un skumjām, nezaudējiet lēnprātību un vēl jo mazāk — cerību!”

Tāpat kā iepriekšējās uzrunās, arī šeit pāvests Francisks uzsvēra pagātnes nozīmi, veidojot zemi, kas mums tagad pieder. ” Es iedrošinu arī jūs jūsu ģimenēs un jūsu tēvzemē būt par šo divu attieksmju — pacietībā piesātinātu izturības un cerības — priekšzīmi. Šādi jūs turpināsiet veidot savu tautu. Jūs, kam aiz muguras jau daudzas vasaras, esat dzīva liecība izturībai nelaimēs, kā arī pravietojuma dāvanai, kas jaunajām paaudzēm atgādina, ka aizsardzība un rūpes par iepriekšējām paaudzēm ir Dievam tīkamas un vērtīgas, un sauc uz Dievu, ja paliek neievērotas. Jums, kam aiz muguras jau daudzas vasaras, nav jāaizmirst, ka esat tautas saknes, ka esat saknes jauniem dzinumiem, kuriem vēl jāuzzied un jānes augļi; aizstāviet šīs saknes, uzturiet tās dzīvas, lai bērni un jaunieši varētu tajās nostiprināties un saprast, ka «viss, kas kokā ir uzziedējis, dzīvo no tā, kas dus zem zemes».”

Svētā Mise Aglonā4) Svētā Mise Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā

Uzrunājot cilvēkus, kas uz Svētās Mises svinībām bija sapulcējušies bazilikas laukumā, pāvests pievērsās viņa vizītes Latvijā moto (Monstre te esse Matrem! / Rādi, ka esi Māte!) un Svētajā Misē lasītajam evaņģēlija fragmentam (Jāņa evaņģēlija 19. nodaļas 25. – 27. pants). Viņš uzsvēra vairākas īpašības, ko Evaņģēlijs mums atklāj par Mariju un kurās esam aicināti viņai līdzināties: “Marija mums rāda arī to, kādu nostāju ieņemt šo realitāšu priekšā. Tas nelīdzinās pastaigai vai īsam apmeklējumam, un tāpat tas nav kāds “solidaritātes tūrisms”. Nepieciešams, lai tie, kas izcieš sāpīgas situācijas, justu, ka mēs esam viņiem blakus un viņu pusē, turklāt stabili, pastāvīgi. Visi sabiedrības atraidītie var pieredzēt šīs mūsu Mātes maigo tuvumu, jo ikvienā, kas cieš, joprojām ir klātesošas viņas Dēla Jēzus atvērtās brūces. Viņa to iemācījās, stāvot pie krusta. Arī mēs esam aicināti “pieskarties” citu ciešanām. Iesim pretī cilvēkiem, lai mierinātu un būtu viņiem līdzās! Nebaidīsimies pieredzēt maiguma spēku un būt iesaistītiem, nebaidīsimies, palīdzot citiem, sarežģīt savu dzīvi!”