Foto: Gintaras Česonis
Ar Viļnas Okupācijas un brīvības cīņu muzeja apmeklējumu noslēdzās pāvesta vizītes Lietuvā publiskā daļa. Ir vērts ielūkoties un iedziļināties tajā, ko pāvests Francisks vēlējās pateikt mūsu brāļiem, lietuviešiem, jo tas var atklāt būtisku kontekstu tam, ko dzirdējām Latvijā. Galu galā – Baltijas valstu vēstures bieži vien bijušas cieši savītas vienā pavedienā, un nereti esam piedzīvojuši līdzīgus pārbaudījumus un līdzīgus priekus.
Oficiālās fotogrāfijas no pāvesta vizītes Lietuvā
1) Svētā Mise Kauņā Santako parkā: “Mēs nedrīkstam būt kā šie garīgie “eksperti”, kuri spriež tikai par ārējām lietām un visu laiku pavada, sarunājoties par to, ko “vajadzētu darīt”.”
2) Tikšanās ar konsekrētajām personām, priesteriem, diakoniem un semināristiem Kauņas katedrālē: “Nedrīkstam atļauties pazaudēt iekšējās nopūtas.” Nopūtas, kuras rodas aiz nenogurstošām ilgām pēc Kunga klātbūtnes, Kurš vienīgais var dāvāt sirdsmieru.
3) Lūgšana un Viļņas Okupācijas un brīvības cīņu muzeja apmeklējums: “Kungs, dari, lai Lietuva būtu cerības bāka. Lai tā ir atmiņas un darbības zeme, pastāvīgi nodevusies cīņai pret jebkāda veida netaisnību. Lai tā veicina radošus centienus aizstāvēt visu personu tiesības, īpaši visneaizsargātāko un ievainojamāko. “
Pēc lūgšanas bija paredzēts, ka pāvests dosies uz savu automobili, skanot dziesmai “Lietuva Brangi” (“Dārgā Lietuva”). Tomēr, apzinoties šīs dziesmas nozīmi – Lietuva, tāpat kā Latvija, savu brīvību ieguva dziedot jeb piedzīvojot dziesmoto revolūciju, šī dziesma tajā laika periodā bija kļuvusi par neoficiālo valsts himnu -, pāvests visu šīs dziesmas laiku pavadīja kopā ar klātesošajiem. Pēc tam pāvests devās uz mašīnu, vēlreiz svētījot visus sanākušos.
