Iespējams, esi redzējis Marvel filmu “Antman” (zināmu iemeslu dēļ šī filma mani uzrunā personiskāk, nekā citas), kurā galvenais varonis var mainīt savu izmēru. Viņš ir instruēts nesamazināt sevi līdz atomu izmēram, jo tad nevarēs atgriezties savā sākotnējā izmērā un paliks atomu pasaulē, no kuras neviens viņu nevarēs glābt. Tomēr filmas noslēgumā, kad viņš glābj savu meitu no ienaidnieka, filmas varonis sevi samazina līdz atomu līmenim, lai iznīcinātu otra varoņa tērpu, tādā veidā upurējot sevi un nolemjot vientulībai mikrodaļiņu pasaulē, no kuras nebūs atgriešanās. Uz brīdi skatītājam var šķist, ka galvenais varonis ir sevi upurējis meitas dēļ un nekad viņu vairs nesatiks. Kamera tiek pavērsta uz meitu, kura vēl nenolaiž acis no punkta, kur pēdējo reizi redzēja tēti iznīcinām ienaidnieku un sarūkam līdz mikroskopiskam izmēram. Tomēr mīlestība uz meitu “Skudru vīram” liek domāt radoši un viņš atrod veidu kā atgriezt sevi normālā izmērā un izlauzties no mikrodaļiņu pasaules atpakaļ pie savas meitas.

Ir daudzi citi piemēri filmu un grāmatu pasaulē, kur galvenais varonis sevi upurē pēdējā cīņā ar ļaunumu, glābjot savus tuvos un mīļos. Kad visiem šķiet, ka viņš jau ir aizgājis un vairs nekad nebūs iespējams viņu atkal ieraudzīt un satikt, notiek negaidīts pagrieziens – galvenais varonis ir atradis veidu kā izdzīvot un atgriezties pie saviem mīļajiem.

Latviešu literatūrā tāds ir Lāčplēsis, kurš upurē sevi cīņā ar melno bruņinieku. Šī cīņa gan vēl turpinās un Laimdota gaida, kad Lāčplēsis pēc uzvaras augšāmcelsies no Daugavas dzīlēm, lai tauta varētu piedzīvot mieru un labklājību. Eposs beidzas ar sekojošiem vārdiem:

Tas ir Lāčplēsis, kas te cīkstas
Vēl ar svešo naidnieku,
Laimdota tur pili skatās,
Gaida, kamēr uzvarēs.
Un ar reizi nāks tas brīdis,
Kad viņš savu naidnieku,
Vienu pašu lejā grūdis,
Noslīcinās atvarā, –
Tad zels tautai jauni laiki,
Tad būs viņa svabada!

Zināmā mērā Lāčplēša uzvaru un tautas svabadību mēs saskatām Latvijas atbrīvošanā no Bermonta armijas pēc Pirmā pasaules kara, kas ļāva mūsu tautai kļūt par brīvu un suverēnu valsti.

Līdzīgas sajūtas raisās, pārdomājot Lieldienu notikumus. Iedomāsimies, kā jutās Jēzus draugi, kuri kopā ar viņu pavada vairākus gadus plecu pie pleca. Jēzus ir īsta zvaigzne – visi viņu pazīst, viņam seko pūļi, viņš veic pārsteidzošus brīnumus un māca jaunu mācību. Cilvēki klāj drēbes un palmas viņa ceļā un gavilē par viņa ierašanos Jeruzalemē. Un te pēkšņi viņu apcietina, ātri notiesā un piesit krustā kā tādu noziedznieku.

Mācekļi ir izklīduši skumju pārņemti. Sievas agri no rīta dodas uz kapu, lai parādītu pēdējo reizi cieņu savam draugam, skolotājam, uzticības personai, apbedījot viņu pēc visām tautas ieražām. Viņas dodas uz kapu bez īpaši lielas cerības spēt to realizēt, jo savā starpā šaubās, vai vispār kāds varēs novelt lielo kapa akmeni, kas aizvelts tam priekšā (sal. Mk 16: 3).

Cik liels ir šo sieviešu pārsteigums, kad akmens ir novelts! Cik vēl lielāks ir izbrīns satiekot eņģeļus, kas saka, lai tās nemeklē dzīvo starp mirušajiem (Sal Lk 24: 5)! Prieks un satraukums reizē piepilda pirmās augšāmcelšanās liecinieces un tās steidzas pie pārējiem paziņot šo šķietami neticamo vēsti.

Arī Tu esi aicināts būt par augšāmcelšanās liecinieku! Jēzus, līdzīgi kā Antman un Lāčplēsis, Tevis dēļ bija gatavs atteikties no visas savas dievišķās varas, pat nokāpt ellē, lai tikai noveltu tos akmeņus, kas nospiež Tevi. Un viņš ne tikai sevi upurē, bet arī patiešām uzveic ļaunumu! Viņš parāda, ka nekas nevar stāties viņam ceļā, lai atbrīvotu Tevi no visa tā, kas Tevi nospiež.

Tāpēc Tu vari Lieldienu laikā pārdomāt, kā Tevi ietekmē augšāmcelšanās fakts. Vai Tu esi augšāmcelšanās liecinieks? Šis ir brīnišķīgs laiks, lai atskatītos uz savas dzīves vēsturi, uz savām nastām un akmeņiem, kas Tevi nospiež un saskatīt kā Jēzus Tevi ir atbrīvojis no to smaguma, kā Tu esi piedzīvojis viņa augšāmcelšanās spēku.

Kā mēs 40 dienas gandarot gatavojāmies šiem svētkiem, tā tagad liturģija mums piedāvā 40 dienu svinību laiku, kurā raudzīties uz Dieva varenību mūsu katra ikdienā. Kā Tu svinēsi Dieva uzvaru?

Šie svētki ir aicinājums mums nezaudēt cerību un vienmēr atcerēties par Kristus uzvaru! Ja viņš varēja uzveikt nāvi, tad arī viņš tiks galā ar Taviem akmeņiem, kas Tevi iesprostojuši nedrošības un grēka alās. Kļūsti par augšāmcelšanās liecinieku! Priecājies un svini augšāmcelšanās spēku, kuru piedzīvo savā dzīvē! Un dalies ar šo prieku un uzvarām ar citiem, tādā veidā ļaujot izplatīties Evaņģēlija labajai vēstij pa visu pasauli!

Priecīgas Lieldienas!

Pr. Pēteris Skudra
Radio Marija Latvija direktors