Jaunas ēras sākums kristiešu vienotībā, kad 1964.gada 21. novembrī Vatikāna II koncilā tika pieņemts dokuments, kas uz visiem laikiem mainīja kristiešu ekumenisma ainavu. Šis dokuments, pazīstams kā Dekrēts par ekumenismu “Unitatis Redintegratio“, ko latviskot var kā vienotības atjaunošana. Tiek iezīmēta jauna pieeja Katoliskajā baznīcā – ceļš uz vienotību starp visiem kristiešiem. Iedziļinoties šajā dokumentā Dienas Katehēzēs, mēs atklājam ne tikai vadlīniju kopumu, bet arī dziļu aicinājumu uz vienotību, dialogu un savstarpēju sapratni un cieņu.
Aicinājums uz kristiešu vienotību ir aicinājums atgriezties pie Kristus. Šī vienotība netiek uzlūkota tikai kā organizatorisks vai strukturāls mērķis, bet gan kā garīgs ceļojums atpakaļ pie kristīgās ticības būtības – paša Kristus kurš lūdzās: “lai visi būtu viens“. Dekrētā uzsvērts, ka vienotība kristiešu vidū ir kas vairāk nekā tikai vēlams mērķis; tā ir būtiska, lai efektīvi pildītu Baznīcas misiju pasaulē. Taču šī vienotība nav arī vienādošana tādējādi nolīdzinot jebkādas atšķirības.
Nozīmīgs aspekts ir jaunais skatījums uz katoļu Baznīcas identitāti, savā ziņā veicot Baznīcas būtības pārskatīšanu. Uzsverot Baznīcu kā: “vienu, svētu, katolisku un apustulisku Baznīcu“, tas pavēra jaunus apvāršņus, atzīstot, ka svētuma un patiesības elementi pastāv ārpus tās redzamajām robežām. Šī atzīšana iezīmēja monumentālu pavērsienu, respektējot un novērtējot citu kristīgo kopienu garīgās, liturģiskās un teoloģiskās tradīcijas. Šeit ir svarīgi norādīt uz atšķirībām starp Austrumu Baznīcām un Rietumu šķirtajām Baznīcām un ekleziālajām kopienām pēc Reformācijas, bet katrā ieraugot tos aspektus, kas var būt par pamatu savstarpējai cieņai, sadarbībai un vienotības veicināšanai.
Ceļā uz vienotību, kā norādīts dokumentā par ekumenismu, tiek veidots dialogs un sapratne. Atzīstot, ka vēsturiskie apstākļi, kultūras atšķirības un atšķirīgās teoloģiskās perspektīvas ir veicinājušas kristiešu šķelšanos, dekrēts aicina veidot cieņpilnu un empātisku dialogu. Šis ekumēniskais dialogs pārsniedz teoloģisko diskusiju robežas, lai gan vienlaikus atzīst nopietnu teoloģisku diskusiju vajadzību, aicinot dažādu konfesiju kristiešus iesaistīties lūgšanā, sarunās un kopīgā garīgā pieredzē. Bet vēl būtiskāk, izmantot sociāla darba jeb žēlsirdības darba sadarbību kā ekumenisku pamatu, kas var vienot, kalpojot tiem, kam tas visvairāk ir vajadzīgs.
Vatikāna II koncila ekumeniskās kustības centrā ir atjaunošanās un atgriešanās princips katoļu Baznīcā. Mēs tiekam aicināti uz iekšēju sirds atgriešanos, mudinot katoļus uz lielāku uzticību Kristum un dziļāku savas ticības izpratni. Šī iekšējā transformācija tiek uzskatīta par izšķirošu patiesam ekumenismam.
Taču ekumenisms nav tikai teorētisks. Dokumentā tiek sniegti konkrēti ieteikumi ekumeniskai iesaistei. Tie ietver kopīgas lūgšanu iniciatīvas, sadarbību sociālajos un labdarības pasākumos. Ne mazāk svarīgi veidot savu valodu, runu un rīcību tā, lai patiesi atspoguļotu citu kristiešu kopienu cieņu un ticību.
Manuprāt, šim dokumentam par kristiešu konfesiju vienotību ir dziļa saikne starp ekumenismu un reliģisko brīvību, uzsverot, ka patiesa kristiešu vienotība var attīstīties tikai brīvprātīgas ticības un atgriešanās vidē. Šādā perspektīvā tiek respektēta individuālā reliģiskā pārliecība un veicināta vienotība, kas balstīta uz brīvību un savstarpēju cieņu.
Vatikāna koncils ar dokumentu par ekumenismu ir nozīmīgs pagrieziena punkts Katoļu baznīcas attieksmē pret citām kristīgajām konfesijām. Atkāpjoties no ekskluzivitātes nostājas, Baznīca atsaucās protestantu aicinājumam uz dialogu, cieņas un kopīgu vienotības meklējumu ceļu. Šis dokuments ne tikai pārveidoja Katoļu baznīcas ekumenisko stratēģiju, bet arī izraisīja viļņošanos visā kristīgajā pasaulē, veicinot jaunu starpkonfesionālās sapratnes un sadarbības laikmetu.
Pārdomājot šo pārveidojošo dokumentu, mums tiek atgādināts par pastāvīgo aicinājumu meklēt vienotību mūsu dažādībā, vienotību, kas dziļi sakņojas Kristus mīlestībā un mācībā. Ekumenisms ir cerību bāka un apliecinājums dialoga un savstarpējas sapratnes spēkam, kas palīdz pārvarēt šķelšanos, kas mūsdienu pasaulē kļūst par aiz vien postošāku spēku.
Radio Marija Latvija programmas direktors Jānis Meļņikovs
Dienas katehēzes, kas ir veltītas dekrētam par ekumenismu “Unitatis Redintegratio“, klausies šeit:
