Dārgie draugi,
Šīs dienas lasījumus caurvij tēma par mīļoto dēlu. Pirmajā lasījumā no Radīšanas grāmatas lasām par Dieva pārbaudījumu Ābraham, kur mūsu ticības Tēvs ir aicināts upurēt savu vienīgo dēlu, savukārt Pāvils vēstulē Romiešiem atgādina, ka Dievs ir gatavs uz visu mūsu dēļ pat atdot savu vienīgo Dēlu. Tāpat šīs dienas evaņģēlija fragmentā varam lasīt paša Tēva balsi, kas atgādina mācekļiem, ka Jēzus ir Viņa mīļotais Dēls.
Šie lasījumi mums var vienlaicīgi kalpot gan par iedrošinājumu, gan izaicinājumu. Iedrošinājums – jo mēs, kas kristībā esam vienoti ar Kristu, arī saņemam Tēva apstiprinājumu, ka esam Viņa mīļotie bērni. Izaicinājums – jo šīs dienas lasījumi mūs provocē izvērtēt, kam esam pieķērušies un no kā esam gatavi atteikties Dieva dēļ.
Gavēņa laikā Baznīca mūs iedrošina ar apustuļa Pāvila vēstules Romiešiem vārdiem, kur viņš norāda, ka Dievs mūsu dēļ ir atdevis visu, pat savu vienīgo Dēlu. Nekas Dievu nevar kavēt, lai mīlētu Tevi un parādītu savu mīlestību konkrētos veidos. Šis fragments var kalpot kā pamats pateicības lūgšanai. Nostājies Dieva priekšā un pateicies Viņam par to mīlestību, ko Viņš tev dāvā. Kādas Dieva svētības esi saņēmis? Kā Tu novērtē Jēzus upuri par sevi, lai tu varētu būt vienots ar viņu?
Pavadi kādu brīdi, lai pateiktos Dievam.
Šodien varam apcerēt arī Tēva izteikto apstiprinājumu Dēlam: Tu esi mans mīļotais Dēls. Tā ir otrā reize, kad balss no debesīm sniedz šo apstiprinājumu. Pirmo reizi šis apstiprinājums tiek izteikts Jēzus kristībās Jordānā, kas iezīmē Viņa publiskās darbības sākumu. Šodien šos vārdus Tēvs saka īsi pirms Jēzus misijas kulminācijas – ciešanām uz krusta un augšāmcelšanās.
Pateicoties kristības sakramentam mēs esam garīgā veidā vienoti ar Jēzu. Viņa Gars mājo mūsos un ļauj uzrunāt Dievu ar Abba, kas nozīmē – Tēti. Līdz ar to, ja esam vienoti ar Kristu, tad svētības vārdi, ko Tēvs izsaka par Dēlu, ir svētības vārdi arī par tiem, kuri ir vienoti ar Viņu – par mani un tevi! Kā Jēzus ir īpašā veidā ir vienots ar Tēvu, tā arī mēs, pateicoties kristības sakramentam, esam vienoti ar Tēvu, caur Jēzu.
Te mēs katrs varam apzināties kāda cieņa piemīt katram cilvēkam. Bieži katehēzēs, lasot gan pāvesta Franciska Evaņģēlija prieks, gan, šobrīd iepazīstot encikliku Visi Brāļi, mēs dzirdam atgādinājumu, ka Dievs katram cilvēkam ir piešķīris bezgalīgu cieņu un vērtību. Šo cieņu, kuru bauda katrs cilvēks, nenosaka nedz tas, ko cilvēks spēj, vai nespēj, nedz tas, ko cilvēks ir vai nav darījis, ko viņš var vai nevar dot sabiedrībai. Katrs no mums ir apveltīts ar neizmērojamu cieņu vienkārši tāpēc, ka mēs esam! Arī tu esi Dieva bērns, arī tev pienākas Dieva bērna cieņa. Tev nav šī cieņa jānopelna, tev nav kādam kaut kas jāpierāda, vai jābūt noderīgam, tu esi vērtīgs vienkārši tāpēc, ka esi.
Kādu brīdi vari apdomāt, ko tev nozīmē tas, cik tu esi vērtīgs! Un tāpat arī citi. Neatkarīgi no savas izcelsmes, apdāvinātības, vecuma, dzimuma, seksualitātes, uzskatiem, politiskās pārliecības, rases, kultūras, valodas; neatkarīgi no tā, vai tev šis cilvēks patīk vai nē, neatkarīgi no tā, vai tu viņam piekrīti vai nē, šim cilvēkam ir tāda pati cieņa kā tev, šis cilvēks ir tikpat vērtīgs Dieva acīs, cik tu.
Visbeidzot, apcerēsim to, ka Dievs ir devis visu tevis dēļ. Tu vari apdomāt, ko tu esi gatavs darīt Dieva dēļ, kā tu atbildēsi šai beznosacījuma mīlestībai? Gavēņa laikā izvērtējam, kam pieķērušās mūsu sirdis. Vai tas tiešām ir Dievs, kurš vienmēr ir mūsu dzīves centrā? Ja jā – kā tas izpaužas? Nereti mēs priecājamies par Dieva dotajām dāvanām, tās baudām un pieķeramies tām tā, ka aizmirstam par to, kurš mums tās ir dāvājis. Apustulis Pāvils šodien atgādina, ka Dievs mums dod visu, bet mēs nedrīkstam zaudēt fokusu no Dieva. Dievs dod visu, bet ne tāpēc, lai Viņa dāvanas aizstātu Viņu.
Lielisks piemērs šodienas pārdomām ir Ābrahams. Dievs viņam 25 gadus solīja dot dēlu – mantinieku. Bet vēl 20 gadus vēlāk Dievs prasa Ābrahamam upurēt savu mīļoto dēlu. Tādā veidā Ābrahama rīcība parāda, ka Viņš pilnībā paļaujas uz Dievu, nevis Dieva dotajām dāvanām.
Šodien varam novērtēt visu, ko Dievs mums ir devis, vienlaicīgi apdomājot, ko esam gatavi dot Viņam? Kā mēs atbildam Dieva mīlestībai? Vai esam gatavi Dievu likt augstāk par Viņa dotajām dāvanām?
Pr. Pēteris Skudra
