Konstitūcija par svēto Liturģiju (Sacrosanctum Concilium) Vatikāna II koncila dokumentos tika apstiprināta kā pirmais dokuments ar lielu vienprātību. Šis dokuments ir bijis pamatā kontroversijām un pat Baznīcas šķelšanās pamatā, kas iezīmēja konservatīvo un liberāļu konfliktus. Lefevristu kustības izveidošanās ar vecās liturģijas atjaunošanu kā vienu no aspektiem, kas noveda pie šķelšanās.

Taču dokumenta, kā arī visa koncila mērķis un būtība ir ļoti skaidri definēts – kristīgā dzīvesveida stiprināšana, institūciju pielāgošana laikmeta vajadzībām, kristiešu vienotības veicināšana un visu cilvēku aicināšana Baznīcā. Lai šo svarīgo uzdevumu paveiktu, Baznīca apzinās vajadzību pēc liturģijas attīstības un reformas. Reforma nav vārds, kas associējas ar Baznīcu, ņemot vērā to, cik lēni notiek kādas pārmaiņas. Taču apziņa par reformu nepieciešamību nav sveša un to bieži pauž ar izteicienu: “Ecclesia semper reformanda est” , no latīņu valodas – “Baznīcai vienmēr jābūt reformētai” – frāze, kas it kā atvasināta no Svētā Augustīna darbiem, ar šo apgalvojumu uzsverot, ka Baznīcai ir pastāvīgi jāpārbauda sevi no jauna, lai saglabātu savas mācības un prakses tīrību. Tas ir arī Biblisks aicinājums uz nemitīgu atjaunošanos, ko mācīja Jēzus ar savu dzīves piemēru un mācību, ko pauž arī aicinājums uz metanoia jeb garīgu atjaunošanos, sirds pārveidošanu. Neapšaubāmi, šāds aicinājums ir izaicinošs, jo daudz vienkāršāk ir palikt ierastajā, pat ja nepilnīgajā un ievainotā stāvoklī, nekā veikt smagu darbu ar sevi. Un tomēr, Baznīca atkal un nenogurstoši aicina atjaunoties gan perosnīgi garīgā, gan institucionālā veidā.

Lasot dokumentu par liturģiju mēs aplūkosim dažādas tēmas, kas ir saistītas ar liturģijas būtību, kā:

  • Kristus klātbūnes un pestīšanas darba turpinājums;
  • pielāgošanās dažādu tautu kultūrai un tradīcijām;
  • arī daudz plašāk par sakramentiem un stundu liturģijas norisi un atjaunotni;
  • par liturģiskā gada atjaunotni
  • par sakrālo mūziku un to, kāda māksla ir pieļaujama Baznīcā un kā par to parūpēties?
  • Kādas svēto dienas svinam un kāpēc?

Tie ir jautājumi, kas skar ikvienu ticīgo, kas apmeklē Sv. Mises un piedalās citās luturģiskās ceremonijās. Bieži mums ir sava, ļoti stingra izpratne un ieradumi, kas diktē mūsu svētuma un skaistuma apziņu. Tāpat, arī priesteru personīgās stiprās un vājās puses var daļēji parādīties Svētajā Misē. Bet Liturģija nav vis personīga lūgšana un tādēļ ir vērts pārdomāt par liturģijas īpašo nozīmi, mērķi un būtību, lai ļautu Dievam aizvien pilnīgāk atklāties kopīgajā liturģijā. Bet noteikti, ka tas liek apzināties cilvēcības neizbēgamo ietekmi un varbūt skaidrāka tās apziņa var palīdzēt nenovirzīties no būtiskā un apzinātāk ticībā vērsties pie Dieva.

| Klausies raidījumu “Priestera katehēze”, darba dienu rītos plkst. 9:00 un iesaisties arī ar savu jautājumu vai liecību! |

Arhīvā var noklausīties jau izskanējušos raidījumus no katehēžu cikla “Vatikāna II koncila dokuments par liturģiju Sacrosanctum Concilium“:

14. februāra raidījums. Vatikāna II koncila konstitūcija par svēto liturģiju Sacrosanctum Concilium. Šis dokuments risina liturģijas atjaunotnes un reformas jautājumu piedāvājot principus kā veikt šo vajadzīgo atjaunotni. Šis dokuments tika apstiprinās pirmais un norāda uz Dieva centrālo vietu un lomu Baznīcā:

15. februāra raidījums. Liturģija kā noslēpums. Luturģijā un īpaši Sv. Misē Jēzus turpina īstenot atpestīšanas noslēpumu. Tas liek aizdomāties par dievišķā un cilvēciskā mijiedarbību kur viss cilvēciskais un šīszemes tiek pakārtots pārdabiskajam un virzīts uz debesu pilsētu. Liturģija ir kā karogs, kas plīvo pāri tautām un aicina pulcēties vienā tautā.

16. februāra raidījums. Liturģija būtība un mērķis. Vispirms, Baznīca atdzīst un respektē ikvienu likumīgi atdzītu ritu un cenšas tos izkopt. Vienlaikus aicina apdomīgi pārskatīt un piešķirt jaunu spēku atbilstoši mūsu laikmeta apstākļiem un vajadzībām. Būtiski, ka Baznīca aicina atpazīt pašu būtiskāko, ka Kristus sūtīts pasaulē turpina savu iesākto pestīšanas darbu dievišķajā kultā jeb liturģijā.

17. februāra raidījums. Liturģija un cilvēks. Kristus ir vienmēr klātesošs savā Baznīcā un īpaši liturģiskajās darbībās. Lai varētu tuvoties liturģijai Baznīca ir aicināta sagatavot cilvēkus ar grēku nožēlu un ticības izkopšanu. Bet vienlaikus atpazīst, ka liturģija ir virsotne uz kuru visi tiecas, bet arī avots no kura smeļas spēku. Caur liturģiju cilvēkā plūst dievišķā žēlastība un norit svētdarīšana. Tā mudina cilvēku uz rīcību, īstenot dzīvē to, ko saņem ticībā. Bet lai liturģijas žēlastība būtu īpaši iedarbīga ir nepieciešama cilvēka nostāja kur viņu domas un vārdi saskanētu un līdz ar to būtu spējīgi sadarboties ar Dieva žēlastību.

20. februāra raidījums. Liturģiskā audzināšana. Dalībai liturģijā ir nepieciešama personiskā nostāja, kas ir atvērta uz Dieva darbību, bet lai to varētu panākt vajag veikt arī liturģisko audzināšanu. Šis audzināšanas un izglītošanas process ir vajadzīgs lai sagatavotu topošos priesterus un vienlaikus arī sagatavotu ticīgo tautu labākai, apzinātākai un aktīvākai līdzdalībai svētajā Misē. Bet vienlaikus vajag nodrošināt atbalstu arī priesteriem lai viņi varētu veikt savu kalpojumu un ar piemēru liecināt par liturģijas dievišķo vērtību.

21. februāra raidījums. Liturģijas atjaunotne. Baznīca apzinās nepieceišamību pēc liturģijas atjaunotnes lai ticīgie cilvēki varētu saņem žēlastību pārpilnību. Taču šādai liturģiskajai atjaunotnei ir jānotiek atbilstoši Baznīcas normām un ievērojot, ka ir nemainīgās un mainīgās daļas. Ka vajag veikt padziļinātu teoloģisko, vēsturisko un pastorālo izpēti, bet pāri visam arī Sēto Rakstu pamatojumu.

22. februāra raidījums. Liturģijas atjaunotnes principi. Baznīcas bīskapi kopā ar pāvestu ir atbildīgi par liturģijas atjaunotni un to dara saskaņā ar normām, kas ir vērstas uz to lai saglabātu liturģijas būtību un vienlaikus parādītu iespēju attīstībai un izmaiņām. Ir jāņem vērā, ka liturģija nav privāta darbība, bet publiska, ko organizē bīskaps. Katrs liturģijas kalpotājs, tai skaitā koristi, ministranti, lektori utt., pilda noteiktu funkciju dievbijīgā veidā. Un lai veicinātu cilvēku aktīvu līdzdalību ir jārūpējas par dziedājumiem, liturģiskajām atbildēm, ķermeņa stāju un visu, kas palīdz būt apzināti klātesošam liturģijā.