Katru gadu novembris mums izraisa patriotiskas jūtas un lepnumu par savu valsti. Tāpat novembra prieks par mūsu zemi, par valsti asociējas ar tādām vērtībām kā upurgatavība, brīvība, neatkarība, pašnoteikšanās un daudzām citām.
Viennozīmīgi man pašam viena no pirmajām spontānajām asociācijām par patriotismu un brīvību ir Mela Gibsona mākslas filma Breaveheart jeb Drošsirdis. Bieži viens vārds “freedom” (brīvība) atsauc atmiņā zilā krāsā nosmērētu Mela Gibsona seju, kas skaļi izsauc šo vārdu.
https://www.youtube.com/watch?v=lEOOZDbMrgE
Kas tad ir patriotisms? Kā uz to raudzīties kristietim?
Vārds “patriotisms” ir atvasināts no latīņu vārda “Patria”, kurš, savukārt, nāk no vārda “Pater” – tēvs. Tātad patriotisma izcelsme ir atrodama 4. bauslī: “Godā savu tēvu un māti.”
Patriotisms ir tikums. Sv. Akvīnas Toms šo tikumu ierindo zem dievbijības tikuma. Mums var likties savādi, ka patriotisms tiek sasaistīts ar dievbijību, jo tā it kā skar tikai Dievu. Tomēr mums ir jāatceras, ka attiecības ar Dievu izpaužas konkrētos mīlestības darbos pret citiem cilvēkiem, tāpēc mēs rūpes par līdzpilsoņiem varam uzskatīt par dievbijības formu.
Teoloģija visus tikumus iedala septiņos galvenajos tikumos – 3 teologālajos (ticība, cerība, mīlestība) un 4 kardinālajos (taisnīgums, apdomība, stiprums, mērenība). Patriotismu kā dievbijības formu ietver taisnīguma tikums, kurš mums liek otram atdot to, kas tam pienākas pēc taisnības. Savukārt taisnīguma tikums tiek iekļauts mīlestības tikumā, jo mēs aiz mīlestības pret otru dāvājam viņam to, ko pieprasa viņa cieņa.
Nācija un mūsu identitāte
Patriotisms mums aicina raudzīties uz cilvēkiem mums apkārt. Vispirms jau uz mūsu vecākiem, kuri mūs ir laiduši pasaulē un dāvājuši mums identitāti. Bet neviena ģimene nav atrauta no plašāka cilvēku loka. Arī nācijai, kuru pārstāvam, ir liela loma mūsu identitātes veidošanā. Interesanti, ka vārds nācija ir atvasināts no latīņu vārda “natus”, ko var tulkot ar vārdu dzimšana. Nācija, tauta var teikt ir tā, kas mūs laiž pasaulē tādus, kādi mēs esam.
Protams, katrs ir unikāls un neatkārtojams, bet mēs redzam, ka katrā ģimenē ir savas līdzīgas iezīmes, kas raksturo konkrēto ģimeni. Katru nāciju atšķir citādāka kultūra, valoda, pasaules skatījums utt. Nāciju un mūsu identitāti, kā to norādīja pāvests Francisks savas vizītes Latvijā laikā, veido mūsu senči, kuru mums nodotās vērtības mums jāsargā.
Patriotisms kā iziešana ārpus individuālisma
Tātad patriotisms Baznīcas izpratnē ir saistīts ar cilvēkiem – gan tiem, kuri mums ir līdzās, gan tiem, kuri ir bijuši pirms mums. Tāpēc arī patriotismu varam uzskatīt par tikumu, kuru attīstīt un veicināt. Tas mūs māca distancēties no individuālisma un egoisma radītās vientulības, raugoties uz otru kā kaut ko vērtīgu, un dalīties ar to, ko mums dāvā Dievs.
Šajā laikā mēs varam pārdomāt, ko mums nozīmē patriotisms un vai mēs esam gatavi raudzīties uz saviem līdzcilvēkiem. Vai esam gatavi apkārtējiem dāvāt sevi, būt ieinteresētiem viņu dzīvēs, izprast viņu situāciju un, kā pāvests sacīja sprediķī Aglonā, nebaidīties sarežģīt savu dzīvi, palīdzot citiem?
Šogad 18. novembra svinības sakrīt arī ar vispasaules trūkumcietēju dienu, kurai pāvests ir uzrakstījis vēstījumu. Mūsu valsts svētku kontekstā tas palīdz atcerēties svarīgu patiesību, ko mums atklāj Kristus – sabiedrība tik ilgi spēj būt stipra, cik tā pievērš uzmanību cilvēkam, it īpaši nabagam, vājajam, atstumtajam.
Lai valsts simtgade mūs iedvesmo sekot Kristus piemēram mīlēt vienam otru bez robežām!
Dievs, svētī Latviju!
Ceru, ka Radio Marija Latvija Tev palīdz augt arī patriotisma tikumā.
Ja Tev ir idejas kā vēl RML var palīdzēt tavās ikdienas gaitās mīlēt Dievu un tuvāko, droši dod ziņu un palīdzi ēteru darīt vēl labāku!
Pr. Pēteris Skudra,
Radio Marija Latvija direktors
