Lieldienu laiks pamazām tuvojas noslēgumam un pavisam drīz svinēsim Svētā Gara nosūtīšanas svētkus. Tāpēc Baznīcas liturģija mūs mudina arvien vairāk un vairāk pārdomāt tās Svēto Rakstu vietas, kurās Jēzus sola Svētā Gara nākšanu un skaidro tā uzdevumu.

 

Svētais Gars Mīlestības Gars

Lieldienu laikā lasām Jēzus Pēdējo vakariņu sarunu ar mācekļiem, kur Viņš uzsver mīlestības baušļa prioritāti starp visiem pārējiem. Un mīlestības izpaužas konkrētā rīcībā. “Ja jūs mīlat mani, jūs pildīsiet manus baušļus”: saka Jēzus. Caur spēju parādīt mīlestību konkrētos darbos, mēs apliecinām to, ka esam vienoti ar Kristu.

Svēto Garu saucam par Mīlestības Garu, jo tas mums ļauj piedzīvot Dievu. Apsutulis Pāvils vēstulē romiešiem raksta, ka Miletība “ir ielieta mūsu sirdīs ar Svēto Garu, kas mums ir dots” (Rom 5: 5). Pateicoties Svētajam Garam, kuru saņemam kristībā, mēs kļūstam vienoti ar Trīsvienigo Dievu, kurā pastāv bezgalīgas mīlestības apmaiņa starp tās personām.

Tāpēc ir svarīgi, ka mēs kristieši veidojam personiskas attiecības ar Svēto Garu, kurš māca mums pieņemt Dieva dāvāto mīlestību, atbildēt šai mīlestībai un dāvāt tālāk to citiem. Mēs varam ikdienā atkārtot ļoti vienkāršu, bet iedarbīgu lūgšanu: “Nāc, Svētais Gars”. Bet aicinot Svēto Garu savā dzīvē, mums tad arī ir jātur atvērtas savas sirds durvis, lai Viņš var ienākt. Tas nozīmē, ka mums ir jāgrib ar Viņu sastapties, un jābūt gataviem, ka Viņš mūs mudina iziet no savas komforta zonas un praktizēt mīlestību konkrētos veidos, arī reizēs, kad tas ir sāpīgi.

Tuvas attiecības ar Svēto Garu mums palīdz saskatīt Dieva klātbūtni mūsu dzīvē, Dieva rūpes par mums. Viņš mums palīdz atbildēt šai mīlestībai, būt pateicīgiem. Ar Svēto Garu mēs varam sadzirdēt Dieva gribu un uzticīgi tai sekot. Apustulis Pāvils vēstulē Galatiešiem uzskaita augļus, kuri izriet no personiskām attiecībām ar Svēto Garu. Tie ir mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labvēlība, uzticība, lēnprātība, savaldība. Pamēģini uzskaitīt pēdējā laikā situācijas, kurās esi nesis kādu no šiem Gara augļiem, kad ir izdevies praktizēt mīlestību caur konkrētu rīcību un pateicies Svētajam Garam par to.

Svētais Gars Patiesības Gars

Bieži vien runājot par Dievu un to, ka mūsu attiecības ar Viņu izpaužas koknrētos mīlestības darbos, mēs varam sākt domāt, ka būt kristietim, būt attiecībās ar Dievu nozīmē būt vienkārši labam cilvēkam, vai vismaz nebūt kretīnam. Tas noved pie tālākas atziņas, ka man jau nav jābūt obligāti kristietim un nav obligāti jābūt ticīgam, jo arī neticīgi cilvēki var būt gana labi, draudzīgi, dāsni, savaldīgi utt.

Kristietība nav tikai labo darbu darīšana. Protams, attiecības ar Dievu izpaužas konkrētos mīlestības žestos, bet tie ir rezultāts mūsu attiecībām ar Kristu. Cik svarīgi kristietībā ir labie darbi, kas parāda, ka esam vienoti ar Dievu, tikpat svarīga ir rī doktrīna, kas mums palīdz saprast mūsu ticību kāda tā ir. Kristīga ticība ir loģiska.

Bieži vien cilvēki pretstata šīs divas lietas – būt labam vs būt teologam. Daudzi saka, ka viņiem gudri teoloģiski spriedumi nav vajadzīgi, tā ir teorija, kas tāda spriedelēšana vien ir. Galvenais darīt kaut ko praktisku un konkrētu. Tomēr šāds apgalvojums ir maldīgs, jo zināšanas par Dievu un mūsu ticību mums palīdz labāk Viņu iepazīt, labāk izprast Dieva gribu un līdz ar to arī nest bagātīgāku ražu, kad tiek pārbaudīti mūsu augļi. Kristīgās doktrīnas iepazīšana mums ir ārkārtīgi svarīga, lai varētu labāk mīlēt Dievu.

Tāpēc šodien evaņģēlija fragments runā, ka Svētais Gars ir Patiesības Gars, kas mums atklāj Dievu un Viņa likumus. Dieva Gars, kurš mums tiek dāvāts kristības sakramentā ir Patiesības Gars, kurš apgaismo mūsu prātu, lai mēs varētu ieazīt un izprast realitāti tādu, kāda tā ir un kādu Dievs to ir gribējis. Mīlestība bez patiesības nevar pastāvēt. Tāpēc arī mūsu labie darbi izriet no pareizas ticības doktrīnas izpratnes. Pretējā gadījumā labie darbi var izrietēt no labas gribas, bet izpausties sliktā veidā. Par mīlestības un patiesības attiecībām pāvests Benedikts XVI ir uzrakstījis lielisku encikliku Caritas in Veritate – Mīlestība patiesībā. To var izlasīt arī latviešu valodā. Ir vērts tajā iedziļināties. Es minēšu vienu piemēru, kur nepietiek ar labu gribu vien. Visi sekojam šobrīd līdzi pasaules zinātniekiem, kuri meklē zāles pret Covid 19 slimību, kas sagriezusi mūsu ikdienu kājām gaisā. Kāds varētu domāt: ir labi, ka ir zinātnieki, kuri meklē zāles un ir labi viņus atbalstīt, tāpēc, ja es atbalstu kādu uzņēmumu, kas meklē zāles pret Covid 19, es daru labu darbu. Tik tālu itkā viss labi. Bet kā lai izvēlās uzņēmumu vai zinātnieku, kurš meklē zāles? Principā taču ir vienalga kuru, jo visi dara labu – meklē zāles! Nav gan. Ir zinātnieki, kuri, meklējot zāles pret Covid 19, izmanto embrijus. Ja mēs nezinām kristīgo doktrīnu par cilvēka dzīvības cieņu no ieņemšanas brīža līdz dabiskai viņa nāvei, kuru viņam dāvā Dievs, tad mēs labu motīvu vadīti varam atbalstīt visai briesmīgu industriju, kura cilvēvka embriju neuzskata par reālu cilvēku – vien “augli”, kuru līdz zināmam vecumam var izgriezt no mātes miesām, kuru var taisīt mēģenē, sasaldēt, eksperimentēt utt. Baznīca Svētā Gara vadībā balstoties uz Svēto Rakstu atklāsmi māca, ka šāda rīcība ir necilvēcīga, līdz ar to pret Dievu vērsta. Te nu mēs redzam, ka bez zināšanām mūsu mīlestības darbs pārēršas par traģēdiju.

Iepriekš minētais piemērs var likties skarbs, bet šodien tas ir ļoti aktuāls. Ir daudzas jomas, kurās nepietiek ar to, ka mēs esam jauki un ar labo gribu apveltīti. Mums ir jāzin, ko Svētais Gars atklāj, kādi ir Dieva nodomi konkrētos jautājumos, lai tik tiešām varētu nest labus augļus.

Esiet vienmēr gatavi atbildēt ikvienam

Par mūsu ticības loģiskumu aicina aizdomāties apustulis Pēteris šīs dienas otrajā lasījumā. Viņš saka: “esiet gatavi atbildēt ikvienam, kurš jums prasa paskaidrojumu par cerību, kas mīt jūsos.” Attiecības ar Dievu prasa no mums iepazīt Dievu, būt vienotiem ar Viņu un izpaust tās mīlestības darbos. Bet ne tikai. Apustulis Pēteris norāda, ka mums ne tikai jāpraktizē savu ticību (darbos, ar intelektu), bet arī jaliecina par to, jāprot to pamatot citiem. Apustuļu darbu grāmatā mēs redzam, cik neatlaidīgi pirmā kristiešu kopiena par spīti vajāšanām skaidroja savu ticību Jēzum apkārtējiem.

Tas ir liels izaicinājums. Mēs varētu teikt, es lūdzos, es veidoju personiskas attiecības ar Dievu, es daru labus darbus, man nav laika studēt katehismu, mēģināt atbildēt uz neērtiem cilvēku jautājumiem par ticību, jo es jau neesmu nekāds teologs. Lai ar to nodarbojas viņi. Man galvenais, ka mana ticība man palīdz labi justies. Ticība nav tikai sajūta, vai kāds placebo, kas palīdz pārvarēt grūtības. Iepriekš pārrunājām, ka mūsu ticība ir loģiska, līdz ar to mēs varam par to diskutēt ar citiem, aizstāvēt savu ticību.

Bīskaps Barons, kura youtube kanālam iesaku piesekot, lai redzētu labu piemēru ticības skaidrošanā mūsdienu kontekstā, norāda, ka šodienas ateisti parāda cik kristieši šodien ir nespējīgi aistāvēt savu ticību. Diemžēl mūsdienu ateistiem ir pamats pasmieties par kristiešiem, kuri nezin paši, kam tic un sastopoties ar intelektuāliem pārmetumiem kristietībai, nonāk šaubās par savu ticību un pat pamet to. Daudzi izvairās no neērtiem jautājumiem un paliek pie savas ticības emocionālu vai kultūras ieradumu dēļ. Mūsu ticība ir loģiska, to var izprast un par to var un pat vajag diskutēt.

Ļoti labi atceros Pasaules jauniešu dienas Madridē 2011. gadā, kur pāvests Benedikts XVI uzdāvināja visiem dalībniekiem Youcat grāmatas. Viņš aicināja jauniešus studēt šo grāmatu un būt gataviem aizstāvēt savu ticību, spēt to pamatot. Katram no mums ir jāvar atbildēt uz jautājumu “Kāpēc tu tici?”, un darīt to loģiski, ne tikai balstoties uz emocionāliem apsvērumiem, vai aiz ieraduma. Pāvests Benedikts Youcat ievadā raksta: “Iedziļinieties šajā katehismā! To es no sirds vēlos. Katehisms nav rakstīts tā, lai jums izpatiktu. Tas neatvieglos jums dzīvi, jo tas prasa, lai jūs sāktu jaunu dzīvi. Tas iepazīstina jūs ar Evaņģēliju, kā ar dārgu pērli, par kuru jums jāatdod viss… Jums jāzina, kam jūs ticat. Jums jāpārzina sava ticība tikpat pilnīgi, kā datorspeciālists pārzina datora iekšējo darbību.” Šis aicinājums attiecas uz mums visiem.

Jā, mēs visi nevaram būt teologi. Teologu pienākums ir pētīt, atklāt dievišķās patiesības, mans pienākums ir tās skaidrot katehēzēs RML ēterā 9 no rīta. Bet katra ticīgā pienākums ir sekot līdzi šiem pētījumiem, izprast savu ticību, to aizstāvēt. Šodien ir tik daudz līdzekļu, kas mums palīdz iepazīt mūsu ticību un to skaidrot. Ļoti efektīvs līdzeklis ir katoļu laju kustība Catholic Voices, kur laji vairākās pasaules valstīs seko līdzi kultūras izaicinājumiem, Baznīcas iekšējiem notikumiem un efektīvi skaidro sabiedrībai Baznīcas nostāju. Ir neskaitāmi blogi, podkāsti, kas mums palīdz skaidrot mūsu ticību. Radio Marija Latvija ēterā dažādos raidījumos vari iepazīt Baznīcas nostāju dažādos jautājumos. Lielisks palīgs ir RARZI, kur vari stiprināt savu ticību. Pats šobrīd studēju maģistra programmā, kurā varam iepazīt ticības un psiholoģijas attiecības. Tik tiešām ir vērts 2 gadus ziedot vīkendus tam, lai labāk iepazītu cilvēku Dieva acīm un prastu palīdzēt viņam, kad tas nepieciešams. Un, protams, varam lasīt paši katehismu, Mieram Tuvu un Vox ecclesia izdotās grāmats, kas var palīdzēt skaidrot un izparst ticību.

Tomēr arī intelekts bez mīlestības neko nespēj. Apsutulis Pēteris raksta, ka mēs ticību esam aicināti skaidrot ar lēnprātību paturot labu sirdsapziņu. Tas nozīmē, ka mēs diskutējot par savu ticību, daram to ar cieņu pret otru, nevis tāpēc, lai parādītu, ka esam gudrāki un atjautīgāki, bet gan, lai iepazīstinātu ar to cerību, ko Dievs vēlas dāvāt ikvienam! Mūsu ticība nav tikai mums domāta. Dievs caur ticību vēlas dāvāt pestīšanu ikvienam! Šodien tu vari būt tas, kurš ļauj Dievam caur sevi uzrunāt citus.

Diemžēl esmu sastapies ar kristiešiem, kuri pieaugot savās zināšanās par savu ticību, izturas nicinoši pret citiem. Viens no skandalozākajiem ateistiem Ričards Davkins (Richard Dawkins) savā youtbe kanālā lasa kristiešu atsūtītās vēstules viņam, kuras ir pilnas ar naidu, nosodījumu un necieņu. Šāda argumentācija mums nav vajadzīga. Mēs skaidrojam savu ticību, lai citi to varētu izparast un iepazīt Dieva mīlestību pret sevi.

Dārgais draugs, šodien, kad Jēzus mums atgādina par Patiesības Garu, kas mums ir dots un lasot Pētera aicinājumu būt vienmēr gataviem aizstāvēt un skaidrot savu ticību, varam mēģināt izdarīt apņemšanos iepazīt savu ticību: ik pa laikam lasīt katehismu (vai sākt ar tā iegādi), atrast kādu blogu vai podkāstu, kas palīdz padziļināt zināšanas par Dievu un ticību, kā arī pārdomāt, kuri ir tie jautājumi, kuri man ir neērti. Lūgsim Svēto Garu, lai Viņš mums palīdz izprast savu ticību un skaidrot to citiem mīlestībā.

 

Pr. Pēteris Skudra