Dārgais Radio Marija Latvija draugs!

Ar pelnu trešdienu atkal esam uzsākuši gavēņa laiku. Kā ierasts, šajā dienā mums tiek kaisīti pelni uz galvas un tiek atgādināts, ka esam veidoti no zemes un par tādu arī pārvērtīsimies, kā arī aicinājums nožēlot grēkus un ticēt evaņģēlijam.

Foto: James Coleman/Unsplash

Pelni izsenis ir simbols cilvēku mirstīgumam, žēlabām, grēku nožēlai. Esteres grāmatā lasām piemēru, kā Mordekajs, Esteres tēvocis, ietērpies maisā un sēžot pelnos, pārdzīvo par karaļa Kserksa lēmumu nogalināt visus jūdus (Es 4:1). Ījaba grāmatā lasām, kā šī stāsta galvenais varonis ietērpies maisā un pelnos nododas gandarei (Īj 42:6). Ninives iedzīvotāji jau pirmajā Jonas sludināšanas dienā apsēžas pelnos, lai gandarītu par saviem grēkiem (Jon 3:5).

Arī Baznīca jau pašos pirmsākumos pelnos saskata grēku nožēlas, cilvēka mirstīguma un sēru nozīmi. Visai agri varam saskarties ar liecībām, ka pirmbaznīca izmantoja pelnus uzsākot lielo gavēni, kā arī grēku nožēlas liturģijā.

Pelnu trešdienā priesteris svētī pelnus Mises laikā, kuri ir iegūti sadedzinot iepriekšējā gada Palmu svētdienas zarus. Savā ziņā tas var kalpot kā simbols gavēņa mērķim – Lieldienām. Tāpat arī šie pelni, kas tiek kaisīti uz mūsu pieres, kalpo par atgādinājumu par to cik viss pasaulē ir pārejošs. Viss izņemot Dievu. Gavēnis mums liek uzdot jautājumu: kas ir manas drošības pamats? Vai tas ir Dievs, kas nemainās, vai arī labas lietas, kuras tomēr var arī mūs pievilt un izirt kā pelni starp pirkstiem.

Kā katru gadu, gavēņa gaitām ceļa maizi ir sagatavojis arī pāvests. Liels paldies katolis.lv par operatīvo tulkojumu latviešu valodā, ar kuru ir vērts iepazīties iedvesmai. Savā gavēņa vēstījumā pāvests Francisks atgādina, ka gavēnim nav tikai personisks raksturs. Gavēnis mums palīdz piedzīvot atgriešanos un nofokusēt skatienu uz svarīgāko mērķi – uz Lieldienu augšāmcelšanās prieku, kas nes pārmaiņas mums visapkārt.

Kā jau ierasts, gavēnis sastāv no trim komponentēm: gavēšanas, lūgšanas un žēlsirdības darbiem. Pāvests mums atgādina, ka gavēšana mums palīdz mainīt “attieksmi pret tuvākajiem un pret radību: no kārdinājuma visu “aprīt”, lai apmierinātu mūsu iekāri, uz spēju ciest mīlestības dēļ, jo tikai tā spēj aizpildīt mūsu sirds tukšumu.” Lūgšana mums palīdz “atteikties no elkdievības un savas pašpietiekamības”. Savukārt žēlsirdības darbi palīdz “pārtraukt šo ārprātu – dzīvošanu, krājot tikai sev vienam,” tādējādi atrast “prieku tajā plānā, ko Dievs ir ielicis radībā un mūsu sirdīs, un šis plāns ir: mīlēt Viņu, mūsu brāļus un visu pasauli, kā arī šajā mīlestībā rast patieso prieku”.

Ja mēs patiesi gavējam, lūdzamies un veicam žēlsirdības darbus, tad mūsu sirds piedzīvo atgriešanos un tā pārmaina pasauli mums visapkārt. Pārmaina uz labu.

Arī Radio Marija centīsies palīdzēt Tev šajā gavēņa laikā ar šim laikam raksturīgu noskaņu, lūgšanām, radījumiem, kā arī sadarbībā ar katolis.lv nodrošinās Tev ikdienas pārdomas, kas var iedvesmot labiem darbiem gavēņa laikā, mainot savu sirdi un padarot pasauli sev apkārt labāku.

Ja vēlies saņemt ikdienas gavēņa impulsu, droši raksti mums uz info@rml.lv

Lai Tev labs gavēnis!

Pr. Pēteris Skudra
Radio Marija Latvija direktors