Foto: Katedrale.lv
Vakar saņēmām skumju ziņu, ka no šīs pasaules šķīries emeritētais Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs. Kaut arī daudziem no mums šī šķiršanās ir skumjš brīdis, tomēr mūsos pastāv stipra ticība un cerība uz atkalredzēšanās prieku Debesu Tēva mājās.
Reizē ar kristīgo cerību uz mūžīgo dzīvi, daudziem no mums ar Jelgavas bīskapu raisās gaišas atmiņas. Bīskaps A.Justs bija ļoti sabiedrisks cilvēks, kuru zināja daudzi. Daudzus no mums, kuri bijām sastapuši bīskapu, uzrunāja viņa sirsnība un spēja ieklausīties katrā, ko viņš sastapa. To īpaši pierāda fakts, ka viņš pat vairākus gadus vēlāk atcerējās cilvēku vārdus, viņu ģimenes stāvokli un nodarbošanos.
Bīskaps A.Justs bija apveltīts arī ar izcilām prāta spējām. Kaut arī trimdas gaitas pamatīgi izmainīja pusaudža gadus, tomēr viņš atrada iespēju pabeigt mācības pamatskolā. Vēlāk bīskaps turpināja skoloties ģimnāzijā, kuru viņš absolvēja ar teicamām sekmēm. Vēlāk sekoja studijas augstskolā, kur ar teicamām sekmēm tika iegūts licenciāta grāds teoloģijā un filosofijā.
Pēc atgriešanās Latvijā 1992. gadā bīskaps Antons vairākus gadus dalījās ar savām zināšanām kā pasniedzējs gan Rīgas Garīgajā Seminārā, gan Rīgas Augstākajā Reliģijas Zinātņu institūtā. Viņš ne tikai lasīja lekcijas dogmatiskajā teoloģijā un filosofijas vēsturē, bet arī kādu laiku bija semināra rektors. Savu pasniedzēja darbu viņš turpināja arī pēc tam, kad tika konsekrēts par bīskapu 1996. gadā.
Pildot pasniedzēja pienākumus, bīskaps A.Justs arvien saglabāja pazemīgu vienkāršību, kas cilvēku atmiņās paliks visilgāk. Bīskapam Justam rūpēja cilvēki. Viņam bija svarīgas attiecības. To apliecina neskaitāmas “Eglītes” Jelgavas kūrijas darbiniekiem, draudzei, bērniem, nabagiem, pašvaldībai un citiem. Bīskaps labprāt atsaucās dažādiem ielūgumiem gan pavadīt grupas svētceļojumos, vadīt rekolekcijas, uzrunāt jauniešus.
Bīskaps A.Justs bija apveltīts ar fenomenālu spēju atcerēties cilvēkus. Pavisam nesen runāju ar paziņu, kura stāstīja par to, ka bija mācījusies RARZI 90. gadu sākumā. Viņas pasniedzējs bija tieši A.Justs. Apmēram pēc desmit gadiem, kad viņa ar ģimeni pārcēlās uz Jelgavu un pirmo reizi apmeklēja Jelgavas katedrāli, viņai pretī nāca bīskaps ar platu smaidu, kurš viņu atcerējās kā savu studenti. Un šādu stāstu ir ļoti daudz!
Bīskaps īpašu uzmanību pievērsa jauniešiem. Viņš iedrošināja jauniešus nebaidīties pieņemt lēmumus, izšķirties par dzīves aicinājumu, izvēlēties studiju programmu. Viņš nevarēja samierināties, ja kāds izlaida kādu gadu skolā vai pēc tās nedevās iegūt zināšanas augstskolā. Vairākus gadus pēc kārtas bīskaps pats personīgi ielūdza tīņa vecuma puišus no visas Latvijas uz nometni Subatē, kur tika meklēts aicinājums. Lielu daļu nometnes laika bīskaps pavadīja kopā ar puišiem, no kuriem šodien lielākā daļa ir vai nu precēti, vai ordinēti.
Ļoti zīmīgi, ka bīskaps A.Justs aiziet mūžībā laikā, kad Baznīca īpaši pievērš uzmanību jauniešiem. Salīdzinoši nesen ir noslēgusies bīskapu sinode veltīta šim jautājumam, kā arī nupat nupat svētceļnieki ir atgriezušies mājās no Pasaules Jauniešu dienām Panamā. Noteikti daudzi no mums atceras kā bīskaps A.Justs Jauniešu dienās Aizkrauklē iedrošināja ikvienu doties uz gaidāmajām jauniešu dienām Krakovā un pat pamācīja kā sakrāt nepieciešamos līdzekļus.
Šodien mums, kas pieminam bīskapa Antona Justa gaitas, ir aicinājums turpināt viņa rūpes par Latvijas jauniešu izglītību un garīgo izaugsmi. Viņš mums rāda lielisku piemēru, ka cilvēks ir pirmajā vietā un tad seko viss pārējais. Īpaši jau vismazākais un atstumtākais. Neaizmirsīsim, ka bīskaps regulāri apmeklēja nabagus un ieslodzītos.
Lai Dievs ļauj skatīt savu vaigu mūžībā aizgājušajam bīskapam un palīdz mums uzlūkot otru kā dārgumu. Gluži kā to darīja bīskaps Justs.
Pr. Pēteris Skudra
Pārskatījām mūsu Radio Marija Latvija bagātīgo ierakstu arhīvu un aicinām arī jūs, godinot bīskapa Antona Justa piemiņu, noklausīties interviju ar viņu, kā arī komentāru par to, ko kultūrai dod kristietība.
