Kā katru gadu, arī 2021. gadu iesākam ar lieliem Baznīcas svētkiem. Astoņas dienas pēc Jēzus dzimšanas svinam Marijas – Dieva mātes svētkus. Šie svētki mums nesaka, ka Marija ir dieviete, kas devusi dzīvību citam dievam. Šie svētki mums atgādina, ka Marija mums vienmēr norāda uz Kristu. Atziņa par viņas – Dieva mātes statusu izriet no brīnuma un noslēpuma, kuru apceram Ziemassvētkos – Jēzus ir patiess Dievs un patiess cilvēks vienlaicīgi, līdz ar to Marija, būdama Jēzus māte, ir Dieva māte šeit virs zemes, jo viņa ir dzemdējusi, barojusi, mazgājusi, auklējusi un audzinājusi Dievu, kas ir kļuvis cilvēks. Atziņa, ka Marija ir Dieva māte Baznīcā pastāv kopš Efezas koncila 431. gadā, kur Baznīcas tēvi izteica šo ticības patiesību pēc diskusijām par Jēzus dievišķo un vienlaicīgi cilvēcisko dabu.
Arī Baznīcas liturģijas piedāvātie lasījumi šajos svētkos mūsu uzmanību vairāk vērš uz Kristu. Šodien, kad ir astotā Ziemassvētku oktāvas diena, mēs varam lasīt par notikumiem, kas norisinājās astoņas dienas pēc Jēzus dzimšanas. Lūkasa evaņģēlija fragments saka, ka, ievērojot likumu, bērns tiek apgraizīts un tam tiek dots vārds Jēzus, kā to vēl pirms Viņa dzimšanas bija pavēlējis eņģelis.
Svētajos Rakstos, tāpat kā daudzviet antīkajā kultūrā, vārda došana un vārda nozīme nav tikai funkcionāla, kā tas ir šodien mūsu kultūrā. Lielā mērā mūsu vārdi un uzvārdi mums palīdz atšķirties no citiem (izņemot reizes, kad tā nav) un citiem ļauj mūs uzrunāt personīgi. Bibliskajā tradīcijā vārda došana nozīmē pazīšanu, kā arī misiju, būtību. Jaundzimušajam Ziemassvētku Bērnam tiek dots vārds Ješua – Jēzus, kas nāk no vārda “pestīšana”. Jēzus vārds nozīmē “Dievs glābj”. Viņa vārds arī izsaka Viņa misiju – Jēzus ir Dievs, kurš ir kļuvis cilvēks, lai glābtu cilvēku no grēka un ļaunuma varas un dotu dievišķu cerību iemantot mūžīgo dzīvi kopā ar Dievu.
Vēl vairāk! Apustulis Pāvils vēstulē Galatiešiem, kuru lasām šodien, raksta, ka Dievs sūtīja Savu Dēlu, no sievietes dzimušu, lai mēs iegūtu bērnu tiesības. Dievs mums ir devis Dievbērnības Garu, kas ļauj mums uzrunāt Dievu par “Abba” – Tēti. Līdz ar to mēs vairs neesam kalpi (grieķu vārds ir skarbāks – vergi). Pirmo cilvēku grēka dēļ, cilvēki ir kļuvuši par grēka, ļaunumam, kārdinājumu vergiem. Pateicoties Jēzum, mēs esam Dieva bērni, un ja reiz esam bērni, tad esam Dieva mantinieki! Šodien vari nest Dieva priekšā visas tās jomas, kurās jūties sasaistīts, kur padodies grēka un ļaunuma varai, lai Viņš ar savu spēku Tevi no tā atbrīvo.
Tā ir vēsts, ko šogad Ziemassvētkos īpaši uzsver pāvests Francisks: Dieva pestīšana mums nāk caur to, ka Viņš mūs padara par saviem bērniem, ka varam būt ļoti tuvās attiecībās ar Viņu un saukt Viņu par tēti. Līdz ar to mēs visi kļūstam par Dieva mantiniekiem (mums pieder viss, kas ir Dievam, un Dievam pieder bezgalība), kā arī par brāļiem un māsām.
Šodien, kad svinam Marijas – Dieva mātes svētkus, varam pārdomāt, ko man nozīmē tas, ka šis Betlēmes bērns ir Dievs?
Kā es piedzīvoju to, ka Viņš nāk mani glābt?
Kā Viņš nāk manā dzīvē?
Vai es esmu kā gans, kurš ir nomodā un atpazīst Visvareno Dievu, pasaules Radītāju, mazā nevarīgā zīdainī, vai arī esmu kā Herods un citi, kuri palaiž garām Dieva ienākšanu laikā un telpā?
Kā es piedzīvoju Dievu kā Tēvu?
Kā es jūtos, būdams Dieva bērns, Dieva mantinieks?
Kā es redzu citus cilvēkus, kuri ir Dieva bērni, mani brāļi un māsas?
Lai uz šiem jautājumiem varētu atbildēt, mums ir jāseko Marijas piemēram, kura šīsdienas evaņģēlija fragmentā visu patur prātā, to pārdomā, kontemplē. Klusā lūgšana, kurā uzlūkojam Dievu, ļaujam Viņam raudzīties uz mums, mums ļauj kļūt arvien jutīgākiem pret Dieva klātbūtni savā un citu cilvēku dzīvēs.
Visu rudeni lasījām RML ēterā katehēzēs lasījām pāvesta Franciska apustulisko pamudinājumu “Evaņģēlija prieks”, kura noslēgumā pāvests ļoti uzsvēra tieši kontemplatīvās lūgšanas nozīmi. Lai mēs varētu būt patiesi Kristus liecinieki, lai Baznīca varētu turpināt savu Misiju sludināt Labo Vēsti, tad vispirms mēs, Kristus sekotāji, esam aicināti pavadīt laiku ar Kungu, būt kopā ar Viņu, klausīties Viņā, ļaut sevi pārveidot.
Lai šajā jaunajā gadā Marija mums kalpo kā paraugs apbrīnot Jēzu kā Dievu, sastpat Viņu savā dzīvē, nest Viņu savā sirdī un dāvāt Viņu citiem!
Laimīgu Jauno gadu!
Pr. Pēteris Skudra
