Katra mēneša otrajā un ceturtajā ceturtdienā plkst. 16:10 turpmāk skanēs raidījums “Aicinājuma ceļš – Dievam veltīta dzīve”

„Dzīves aicinājuma atpazīšanas ceļš un lēmumu pieņemšana mēdz saistīties ar izaicinājumiem un pārbaudījumiem! Dažreiz pietiek ar to, ka ieklausamies savās sirds dziļākajās ilgās. Tas ir stāsts par tavu ceļojumu kopā ar Viņu. Katram ir savs aicinājums – to izvēloties, tu kļūsi patiesi laimīgs!”

Raidījums „Aicinājuma ceļš – Dievam veltīta dzīve” ir veltīts priesteru un konsekrēto personu liecībām un stāstiem par to, kā viņi atbildēja Dieva aicinājumam  – pilnībā kalpot Viņam.

Aplūkosim dažādus jautājumus, par to kā notiek Dievam veltītas dzīves aicinājuma atpazīšanas ceļs, ar kādām grūtībā un pārbaudījumiem nākas saskarties, kā šāds lēmums ietekmē attiecības ģimenē, ar draugiem, kā vispār varbūt pārliecināts par aicinājuma autentiskumu un zināt, ka es būšu laimīgs šajā dzīves ceļā?

Raidījumu gaitā pieskarsimies un centīsimies „uzlaust” arī dažādus stereotipus un mītus par priesteriem un konsekrētajiem, runāsim arī par jūtām un emocijām, kā arī par praktiskām un ikdienišķām lietām Dievam veltītu cilvēku dzīvē.

Meklēsim arī atbildes uz jautājumiem – kā sadzirdēt Dieva gribu un kāpēc cilvēki bieži vien tik ļoti baidās no citu cilvēku viedokļa, ka ir gatavi pat atteiksto no sava patiesā aicinājuma?

Pirmā raidījuma viesis  bija bīskaps Andris Kravalis, kurš dalījās ar savu liecību par to, kā notika atbilde uz Dieva aicinājumu.

Bīskaps Andris Kravalis ir dzimis Gulbenē, uzaudzis piecu bērnu ģimenē. Mācījies mūzikas skolā un apguvis tubas spēli, vēlāk arī klavieres un studiju gados spēlējis arī basģitāru.  Rēzeknes Mūzikas koledžā ieguva profesionālās izglītības diplomu muzikālajā pedagoģijā. Pēc atgriešanās no obligātā dienesta Padomju armijā, nevienam neko nesakot, pieņēma lēmumu uzsākt mācības Rīgas Garīgajā seminārā, bet turpināja Teoloģijas studijas “Dzīvības Mātes institūtā” Francijā.
Šogad aprit 24 gadi priesterībā un kopš ordinācijas kalpojis dažādās draudzēs Latvijā un Francijā, bijis atbildīgais par jauniešu darbu, strādājis kā Rīgas Katoļu ģimnāzijas kapelāns, bijis tā sauktā “mazā semināra” prefekts, garīgā semināra garīgais tēvs un kā docētājs darbojas Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā, kā arī Rīgas Teoloģijas institūtā. Jau 13 gadus kā prāvests kalpo Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas draudzē, bet 2019.gadā 4. maijā ordinēts par Rīgas arhidiecēzes palīgbīskapu.

“Mana tante Rozālija rūpējās par mums kā bērniem un tikai tagad es apzinos, ka viņa dzīvoja nemitīgā Dieva klātbūtnē, ar dziesmām un lūgšanām. Viņa bija tā, kas mūs kā bērnus ņēma aiz rokas un nebaidījās aizvest uz  baznīcu, to darīja regulāri un ja kādā svētdienā mēs baznīcā nebijām, tad mājās mums noteikti bija jālūdzas Rožukronis, lūgšanas, mēs neskatījāmies televizoru. Tas nebija vienkārši man kā jaunietim, īpaši tādēļ, ka es saistīju sevi ar mūziku, vēsturi, arheoloģiju, novadpētniecību. Tikai pēc tam es sapratu, cik tas man bija nozīmīgi. Atceros, ka kādas dievbijīgas sievietes teica: ”Nu varbūt tu izaugsi par priesteri.” Es domāju – kas tā par runāšanu, kā vispār kaut ko tādu man var piedāvāt. Man bija gari mati, es staigāju ar diplomātu, man patika motocikli, un es biju tā kā citā pasaulē. Es domāju – varbūt kāds no maniem brāļiem izlems, bet nu man gan šis ceļš nav ejams. Bet Dievs savā veidā mani aptēsa, sagatavoja un ielika mani tādā situācijā, kur es pārdomāju savu dzīvi un redzēju citā gaismā.

Raidījumu skaties un klausies šeit: