Šogad 13. maijā apritēs 100 gadi kopš pirmās Marija parādīšanās trīs ganiem Fatimā Portugālē 1917. gadā. Bērnus pazīstam kā Francisku (11.06.1908. – 04.04.1919), Jacintu (11.03.1910. – 20.02.1920.) un Lūciju (28.04.1907. – 13.02.2005.).
Laika posmā no 1917. gada maija līdz 1917. gada februārim Marija parādījās bērniem 6 reizes. Vīziju laikā Marija mudināja bērnus uz pastāvīgu atgriešanos, ticību, cerību, grēku nožēlu, lūgšanu un gandarīšanu par saviem un citu grēkiem. Tāpat Marija daudz uzmanības veltīja miera jautājumam.
Gadu pēc vīzijām Jacinta un Francisku saslimst un 1919. Gada 4. Aprīlī mūžībā dodas Francisku. Pēc gada viņam seko māsa Jacinta, kura mirst 1920. Gada 20. Februārī. Lūcija 1946. Gadā iestājās karmelītu klosterī pieņemot vārdu māsa Marija Lūcija no Bezvainīgās Sirds. Māsa Lūcija aizgāja mūžībā 2005. Gadā 97 gadu vecumā. 2008. Gadā pāvests Benedikts XVI iesāka māsas Marijas Lūcijas kanonizācijas lietu.
Piedāvāju īsu notikumu gaitas apskatu.
1917. gada 13. maijs
Bērni gana aitas Fatimā netālu no Kova da Iria. Skaista, jauna kundze, tērpusies baltās drēbēs, parādās bērniem virs ozola. Kundze atklāj, ka ir no debesim un vēlas, lai bērni vienā un tajā pašā laikā atgriežas konkrētā vietā sešas reizes 13. datumā. Bērni saņem aicinājumu lūgties rožukroni katru dienu.
1917. gada 13. jūnijs
Kundze atkārto savu aicinājumu lūgties rožukroni katru dienu, kā arī lūdz Lūcijai mācīties rakstīt un lasīt. Tāpat kundze atklāj, ka Jacinta un Francisku drīz mirs, bet Lūcija dzīvos ilgāk. Viņa arī atklāj, ka Dievs vēlas pasaulē ieviest Marijas bezvainīgās sirds godināšanu; viņas sirds būtu patvērums un ceļš, kas ved cilvēkus pie Dieva.
1917. gada 13. jūlijs
Kundze bērniem atklāj trīs noslēpumus. Tie ietvēra elles un otrā pasaules kara vīziju, kā arī vīziju par bīskapu baltās drēbēs, kurš tiek sašauts pilsētas drupās.
1917. gada 19. augusts
Bērni netiek uz norunāto tikšanos ar kundzi 13. augustā, jo viņus aiztur antikatoliskās civilās autoritātes. No ieslodzījuma bērnus izlaiž 15. augustā. Marija bērniem parādās 19. augustā un aicina bērnus turpināt nākt uz Kova da Iria atlikušos mēnešus 13. datumā un lūgties rožukroni katru dienu. Viņa atklāj, ka pēdējā parādīšanās reizē oktobrī notiks brīnums. Šīs parādīšanās laikā Marija lūdz, lai par svētceļnieku ziedojumiem viņas parādīšanās vietā tiktu uzcelta kapela.
1917. gada 13. septembris
Kundze aicina bērnus turpināt lūgties rožukroni par pirmā pasaules kara drīzu pārtraukšanu. Marija apsola, ka oktobrī parādīsies arī Jēzus un svētais Jāzeps.
1917. gada 13. oktobris
Dažādi avoti saka, ka 55’000 – 100’000 ļaužu ir sapulcējušies, lai redzētu brīnumu. Šī bija ārkārtīgi lietaina diena. Marijas parādīšanās laikā cilvēki piedzīvo Jēzus un svētā Jāzepa parādīšanos, kā arī “saules deju”, kad saule esot kustējusies un trīs reizes pietuvojusies zemei. Parādība ilga 10 minūtes. Pēc dramatiskajiem notikumiem klātesošie konstatēja, ka visiem drēbes ir sausas. Par šo notikumu esot rakstījuši vairāki portugāles laikraksti. Brīnumaino parādību pieredzēja arī cilvēki, kuri atradās aptuveni 40 kilometru attālumā no Fatimas.
Fatimas vests ir joprojām ļoti aktuāla. Lūcija, viena no vizionārēm, aicina mūs lūgties. “Lūdzies katru dienu kaut ko,” tā savai māsas meitai mācīja māsa Lūcija. Ikdienas lūgšana ir viena no centrālajām vēstīm, ko mums sniedz Fatima. Galvenie Fatimas atslēgas vārdi ir ticība, atgriešanās, miers un cerība. Mums arī šodien ir vajadzīga ticība Dievam. Mēs arī šodien bez Dieva nevaram, pat ja izliekamies, ka varam iztikt bez Viņa. Ticība mūs ved tuvāk mūsu Tēvam, līdz ar to arī brālim un māsai, kuri arī ir Viņa bērni. Kad iemācamies saskatīt otrā brāli vai māsu, Dieva bērnu, tad mūsu starpā ienāks miers. Tik daudzās pasaules malās cilvēki piedzīvo kara šausmas. Tikpat būtiska arī cerība. Bez cerības mūsu dzīve ir bezjēdzīga. Mums ir vajadzīga cerība, lai raudzītos nākotnē, ar entuziasmu meklējot Dieva gribu.
Aicinu atsaukties Marijas aicinājumam lūgties! Lūgsimies par mūsu ticību, par pašu un visu cilvēku atgriešanos, par mieru pasaulē un lai nekad nezaudējam cerību!
Caur Mariju pie Jēzus.
Pr. Pēteris Skudra
