Katoļu baznīcā vēstures gaitā ir izveidojusies dažāda veidā tematiskās dienas, mēneši vai svētdienas kas veltītas konkrētai garīgai tēmai vai lūgšanai. Piemēram, maija mēnesis veltīts Dievmātei, oktobris Rožukroņa lūgšanai, jūnijs Jēzus Sirds godināšanai. Katra nedēļas diena veltīta arī konkrētai lūgšanai vai svētajam. Piemēram, otrdien piesauc sv. Antonija no Padujas aizbildniecību, trešdien sv. Jāzepa aizbildniecību. Ceturtdien godina Euharistiju un lūdzas par priesteriem un aicinājumiem uz garīgo kārtu, īpaša veidā tas tiek darīts mēneša pirmā ceturtdienā.
Lielā ceturtdiena, dienā kurā Jēzus Kristus iedibināja Euharistijas sakramentu un kalpojošu priesterību kā sakramentu un kas savā starpā ir cieši saistīti. Loģiski ka šī diena – ceturtdiena ir sākums abiem šiem sakramentiem un turpmāk kristieši uztver šo nedēļas dienu kā atgādinājumu par Priesterību un Euharistiju. Ar lielu dievbijību ikgadus kristieši Lielajā ceturtdienā pateicas Dievam par šo Priesterības un Euharistijas sakramentu dāvanu Katoliskajai Baznīcai, kad paši priesteri vienotībā ar savu bīskapu, tradicionāli katedrālēss, Hrizmas Misē atjauno savus priesteriskos solījumus un lūdzas viens par otru.
Apzinoties priesteriskās sūtības uzdevumus un misiju, visi ticīgie ka arī paši priesteri saprot, ka ar cilvēciskiem spēkiem vien nepietiek un tāpēc ir nepieciešams atbalsts, kas vispirms izpaužas lūgšanas spēkā. Pat ikdienā celebrējot sv. Misi, priesteris vienmēr aicina draudzi lūgties par viņu, lai Kungs pieņem šo viņa upuri. Paraugs visiem priesteriem ir pats Jēzus Kristus, kurš atnāca nevis lai Viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu un atdotu savu dzīvi daudzu atpestīšanai.
Emeritētais pāvests Benedikts XVI savulaik, noslēdzot priesteriem veltīto gadu, aicināja svinēt Mūsu Kunga Jēzus Kristus augstā un mūžīgā Priestera svētkus ceturtdienā pēc Vasarsvētkiem, lai tādā veidā pasvītrotu jebkura priestera kalpošanas avotu – Kristu. Sv. māsas Faustīnas dienasgrāmatā vairākkārt varam lasīt kā mistiskā veidā pats Jēzus aicina māsu Faustīnu lūgties par priesteriem un konsekrētajiem, upurējot par viņiem personīgas ciešanas, adorācijas, ka arī gavēt par tiem.
Vēl ir skaista tradīcija novembra mēnesī, kad ticīgie lūdzās par mirušiem, lūgties par mirušo priesteru dvēselēm. Par tiem kas mūs kristīja, laulāja, gatavoja pirmajai Komūnijai, par mirušiem bīskapiem, kas iestiprināja. Jāsaka, ka piepildot dienas un mēnešus ar konkrētu garīgu tematiku ticīga cilvēka ikdiena kļūst interesantāka un piepildītāka ar aicinājumu iekļauties lielā ticīgo kopienā, kas vienota konkrētā lūgšanā vai garīgā darbā.
Pr. Vitālijs Filipenoks, Zilupes draudzes prāvests
P.S. Atsaucoties uz RML klausītāju ieteikumiem vairāk lūgties par priesteriem Latvijā un pasaulē, ceturtdienu vakaros, pl. 19.00 Rožukroņa lūgšanu veltīsim šajā nodomā. Aicinām arī Tevi pievienoties lūgšanai par priesteriem!
