Jau vairāk kā 100 gadu daudzviet pasaulē dažādu konfesiju pārstāvji vienojas kopīgā lūgšanā par kristiešu vienotību. Kopš 1908. gada pēc tēva Paula Vatsona (Fr. Paul Wattson) iniciatīvas šī lūgšanu oktāva (8 dienas) notiek starp Pētera sēdekļa un Pāvila atgriešanās svētkiem 18. un 25. janvārī. Kopš 1916. gada šai iniciatīvai ir pievienojusies arī Romas Katoļu baznīca.

Iniciatīvas mērķis ir atsaukties Kristus lūgšanai pēdējo vakariņu laikā “Lai visi būtu viens” (Jņ 17: 11, 21). Interesanti, ka Jēzus, lūdzoties par savu sekotāju vienotību, lūdzās arī par Baznīcas misijas sekmīgu izdošanos “lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis” (Jņ 17: 21). Tātad Jēzus paredzēja, ka Baznīcas misionārais darbs var būt patiesi auglīgs tad, kad kristieši sludina Kristus Labo Vēsti vienprātībā.

Mēs varam redzēt pirmbaznīcas evaņģelizacijas panākumus Apustuļu darbu grāmatā, kur ir teikts, ka visi ticīgie bija “viena sirds un viena dvēsele” v(Ap. D. 2: 44; 4: 32), mācekļi ar lielu spēku apliecināja Kunga augšāmcelšanos (Ap. D. 4: 33), visi kopā slavēja Dievu, bija tautā ieredzēti un viņiem arvien pievienojās jauni Kristus sekotāji (Ap. D. 2: 46 – 47). Tāpat arī mēs varam lasīt ārpus Svētajiem Rakstiem liecību par to, ka kristiešus apbrīnoja viņu savstarpējās mīlestības dēļ: “Lūk, kā viņi mīl viens otru!”, tā par kristiešiem rakstīja 2. gadsimta filozofs kristietis Aristīds no Atēnām.

Diemžēl varam redzēt, ka ļoti drīz kristiešu starpā izcēlās nesaskaņas, šķelšanās, konflikti, pret ko iestājās apustuļi (1 Jņ 2: 19; 1 Kor 1: 10 – 13; Rom 16: 17; Jēk 1: 19 u.c.). Vēstures laikā esam piedzīvojuši lielas Baznīcas šķelšanās, kas atstāj iespaidu arī uz Jēzus Labās Vēsts pasludināšanu.

Par ekumenisma aizsākumiem uzskata tieši misionāro nepieciešamību 18. gadsimtā, kad misionāri arvien vairāk saskārās ar tautām, kuras vēl nav dzirdējušas Evaņģēliju, bet atsakās šo vēsti pieņemt, jo redzēja, ka pašu Kristus sekotāju starpā ir lielas uzskatu atšķirības, nesaskaņas un pat savastarpēja apkarošana. Kāpēc gan pieņemt vēsti, kas rada tādu šķelšanos?!

Šodien arvien vairāk kristiešu iesaistās vēstures konfliktu pārvarēšanā un vienotības meklējumos. Arvien biežāk kristieši sēžas pie viena galda, lai labāk saprastu viens otru, lai izprastu vēstures notikumus un cilvēku nodomus, kā arī savstarpējā dialogā meklētu ceļus dziedēt pagātnes aizvainojuma rētas, atrisināt teoloģiskus jautājumus, kas mums ļautu baudīt pilnīgu vienotību.

Pāvests Francisks savā dokumentā par Baznīcas misiju “Evaņģēlija prieks”, kuru lasījām priestera katehēzēs šīs sezonas sākumā, arī norāda uz ekumenisko dialogu kā vienu no līdzekļiem, kas padara evaņģelizāciju efektīvu. Arī viņš norāda, ka joprojām daudzu misonāru darbs Āfrikā, Āzijā un citiviet ir ārkārtīgi apgrūtināts kristiešu savstarpējas šķelšanās dēļ. Pāvests raksta: “Ja koncentrēsimies uz pārliecību, kas mūs vieno, un atcerēsimies patiesību hierarhijas principu, varēsim droši iet uz kopīgām sludināšanas, kalpošanas un liecināšanas formām. Mūs nevar atstāt vienaldzīgus mizlīgais to cilvēku skaits, kuri vēl nav saņēmuši Jēzus Kristus vēsti. Tāpēc iesaistīšanās vienotības labā, lai atvieglotu tiem Jēzus Kristus pieņemšanu, pārstāj būt tiki diplomātija vai darbošanās piespiedu kārtā un kļūst par neizbēgamu evaņģelizācijas ceļu” (EG 246).

Šis dialogs nenozīmē sajaukties savā starpā, kur katrs pazaudē savu identitāti, atmetot visus neērtos, grūtos jautājumus, uz kuriem uzreiz nevaram rast atbildes. Dialogs nozīmē atklāt, ka Svētais gars, pieļaujot dažādību, parāda to, cik Viņš ir bagāts un radošs. Mēs dažādībā esam aicināti atklāt kā tā mūs bagātina, nevis apdraud. Tā mēs katrs, saglabājot savu identitāti, pateicoties dialogam, varam būt vienoti ar otru, kurš ir atšķirīgs, bet kuru mēs neuzlūkojam kā apdraudējumu sev.

Tāpēc mums ir jāsauc uz Svēto Garu, kurš šajā lielajā dažādībā var ieviest savu kārtību un atklāt kāds skaistums tajā pastāv. Kopīgi piesaucot Svēto Garu, mēs varam atklāt, ka Viņš kā prasmīgs pianists, spēlējot dažādas notis vienlaicīgi, liek atskanēt skaistam, harmoniskam akordam. Tas, kurš mūs vieno – Jēzus, ir lielāks par to, kas mūs šķir.

Radio Marija Latvijā un visā pasaulē par savu pamatmērķi izvirza evaņģēlizāciju, kas ļauj cilvēkiem, kas nepazīst Kristu, atklāt Viņu, savukārt tiem, kas jau ir pieņēmuši Labo Vēsti, padziļināt savas attiecības ar Kristu un iepazīt Viņu tuvāk. Šī mērķa sasniegšanai katru dienu lielākā daļa ētera tiek atvēlēta lūgšanai un katehēzei – ticības skaidrošanai.

Tāpēc arī šogad Lūgšanu oktāvai par kristiešu vienotību RML ēterā tiks pievērsta īpaša uzmanība. Jau no RML pastāvēšanas pirmssākumiem šajā nedēļā vairāk pievēršam uzmanību sadarbībai ar citām konfesijām, kopīgai lūgšanai. Šajā nedēļā plkst. 10:00 litāniju vietā varēsim lūgties lūgšanu tekstus kopā ar visas pasaules kristiešiem, kurus šogad sagatavoja Grešānas kopienas māsas; varēsim lūgties par kristiešu vienotību dažādu kopienu vadībā katru dienu plkst 20:00, kā arī Rīta cēlienos iepazīt gan Grešānas kopienu, gan Pontifikālo padomi, kura palīdz pāvestam veicināt dialogu kristiešu starpā, kā arī uzzināt kā ekumenisms izpaužās citu valstu Radio Marija radiostacijās.
Kristiešu vienotības nedēļu iesāksim un noslēgsim ar ekumēnisko divkalpojumu tiešraidēm- 18. janvārī pl. 19.00 no Siguldas Jēzus sirds draudzes un 25. janvārī pl. 19.00 no Saldus apustuļu Pētera un Pāvila draudzes.

Ceram, ka ar savu darbu varam pielikt kaut nelielu artavu kristiešu vienotības labā.