Radio Marija Latvija sadarbībā ar Katoļu Baznīcas informācijas aģentūru (KABIA) un mākslinieci Gunu Miķelsoni, kā arī ar vairākiem Latvijas garīdzniekiem piedāvā savu palīdzību Tev, gaidot Jēzu Adventa laikā. Katru dienu ēterā plkst 10:00 izskanēs konkrētās dienas evaņģēlija fragments, kuram sekos īsas Latvijas garīdznieku sagatavotas pārdomas par to. Šogad koncentrēsimies uz Jēzu, ko Viņš dara un uz ko izaicina mūs. Ceram, ka šīs pārdomas tev palīdzēs labāk iepazīt Jēzu gan kā cilvēku, gan kā Dievu.
Vēlies saņemt katras dienas impulsu savā e-pastā? Joprojām vari pierakstīties šeit: mlgn.to/8mc2

Katras dienas pārdomas būs apkopotas arī šeit.

29. novembris

Šodien sākam Adventu. Vārds Advents nāk no latīņu valodas vārda “atnākšana”. Mēs gaidam atnākam ļoti svarīgu personu. Adventa laikā Jēzus ierodas pie mums. Mēs varam atļaut Viņam valdīt mūsu dzīvē, mūsu sirdīs.

Jautājumi pārdomām:

  • Kā Tu vari sagatavoties Jēzus atnākšanai?
  • Ko Tu vari darīt, lai sagatavotu Jēzum ērtu vietu savā sirdī, kur Viņš var justies gaidīts?

Piedāvājam Tev ieklausīties dienas evaņģēlija lasījumā, un noklausīties garīgās pārdomas, kuras šai dienai sagatavojis priesteris Modris Lācis.

30. novembris

“Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem” saka Jēzus. Tie ir svarīgi vārdi, kurus varam pārdomāt. Jēzus, aicinot mācekļus, nemudina atteikties no savas pieredzes, bet gan savas prasmes, talantus un līdzšinējo pieredzi izmantot pestīšanas sludināšanai. Arī es varu paraudzīties uz saviem talantiem, spējām, pieredzi un to izmantot kalpošanā savā draudzē Labās vēsts sludināšanas labā.

Jautājumi pārdomām:
– Vai es spēju saskatīt savus talantus?
– Kā mani talanti un pieredze, ko gūstu ikdienā, var kalpot evaņģelizācijai?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Ingmārs Zvirgzdiņš.

1. decembris

Šodien lasām, ka Jēzus gavilē par to, ka Viņa atklāsme nes augļus mācekļos. Jēzus atklāj cilvēkiem Dieva mīlestību, savukārt Viņa sekotāji palīdz atbildēt Jēzus atklātajai Dieva mīlestībai. Jēzus iemiesošanās ir piepildījums daudzu praviešu un karaļu ilgām. Mēs, Jēzus mācekļi esam svētīgi, jo esam saņēmuši šo Pestīšanu nesošo vēsti. Dievs nenāca, lai apmierinātu cilvēku intereses, bet gan lai šī atklāsme par Dieva iemiesošanos kļūtu par sēklu, kas nes ticības augļus.

Jautājumi pārdomām:

– Kādi ir Tavi ticības augļi?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Vitālijs Filipenoks.

2. decembris

Šodien Evaņģēlijā lasām Kristus brīnuma aprakstu, ko Viņš paveica aiz līdzjūtības pret apkārtējiem. Jēzus redz cilvēku vajadzības un ar mācekļu starpniecību parūpējas par tām. Svētais Ignācijs no Lojolas tiem, kas vēlas pieaugt svētumā, ieteica vienmēr censties labāk iepazīt Jēzu. Lai sekotu Kristum, lai Viņu mīlētu, mums Viņu ir jāpazīst. Šodien varam iepazīt Jēzu, kura sirdī ir žēlums pret līdzcilvēkiem. Jēzus pieveršas ikvienam cilvēkam, Viņš redz katra vajadzības. Kristus paveic brīnumu, kaut arī mācekļi ir skeptiski par brīnuma iespējamību. Jēzus nemazina mūsu līdzdarbošanās nopelnus, pat ja mūsu ticība ir maza.

Jautājumi pārdomām:
– Vai es redzu citu izsalkumu?
– Vai es ticu, ka Jēzus šo izsalkumu var remdēt?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Rodions Doļa. 

3. decembris

Šodien Jēzus mums stāsta līdzību par māju un tās pamatiem. Jēzus norāda arī uz vētrām, kas māju bez pamatiem var iznīcināt. Jēzus ar šo līdzību parāda, ka Viņš ir patiess un neko neslēpj. Viņš neslēpj, ka mūs var piemeklēt dzīves vētras. Tāpēc Jēzum rūp, lai mums būt stipri pamati, lai dzīves vētras nespēj mūs iznīcināt. Stiprs pamats mūsu dzīvei, ir vienotība ar Kristu. Savukārt dzives vētras būs pārbaudījums tam, cik ļoti esmu vienots ar Kristu. Tas ietver ne tikai lūgšanu skaitīšanu, bet arī sirdsapziņas izmeklēšanu, vai mana dzīve ir patīkama Jēzum. Šodien varam atskatities uz savu dzīvi, īpaši krīzes brīžus, un izvērtēt ko es darītu ciādāk.
Jautājumi pārdomām:
– Kādas ir bijušas manas dzīves izvēles līdz šim?
– Vai esmu vienots ar Kristu?
– Ko es darītu citādāk?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Pēteris Alusiks. 

4. decembris

Šodien lasām par Jēzus brīnumu, ar kuru Viņš dziedina aklus cilvēkus. Jēzus brīnumi atklāj to, ka Viņš ir Mesija. Izdziedinātie Jēzus priekšā apliecina savu ticību, tomēr tā vēl nav Lieldienu ticība. Ticība savu pilnību iegūst caur sastapšanos ar Augšāmcelto Jēzu. Pēc Lieldienām Jēzus mācekļi atklāj Viņa patieso būtību. Abi izdziedinātie, kaut Viņu ticība vēl nav pilnīga, nespēj par to klusēt. Arī tu esi aicināts dalīties ar savu ticību ar saviem brāļiem un māsām.
Jautājumi pārdomām:
– Vai es klusēju par Dieva darbiem manā dzīvē?
– Vai meklēju iespēju, lai dalītos ar savu ticības ieredzi ar citiem?
– Vai cenšos dalīties ar to, kas man ir svarīgs?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Ilmārs Pēteris Tolstovs

 

5. decembris

Jēzus ar savu publisko darbību norāda, ka Viņam rūp cilvēki; Viņš dziedina, māca, izdzen ļaunos garus. Jēzus izjūt dziļu līdzjūtību pret visiem, kuri cieš. Jēzus ir kā labais gans, kurš palīdz savām avīm nonākt drošībā. Šodien Jēzus uztic savu dabru mācekļiem. Viņš norāda, ka pļaujas lauks ir liels, bet strānieku maz. Jēzus arī uztic saviem apustuļiem varu izdzīt ļaunos garus un dziedināt slimos. Pļaujas lauks ir liels. Jēzus aicina savus sekotājus doties pļaujas laukā kopā ar viņu. Šis aicinājums attiecas uz ikvienu no mums. Runā ar Jēzu par to, kāda ir tava loma šajā laukā, kā tu vari palīdzēt Jēzum sasniegt apkārtējos cilvēkus. Mūsu uzdevums ir atklāt Dievu cilvēkiem, bet to varam darīt tad, ja paši esam Viņu sastapuši.
Jautājumi pārdomām:
– Kāda ir mana loma Kunga pļaujas laukā?
– Kuriem cilvēkiem es varu nest Jēzu?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Lauris Kārklis

6. decembris

Šodien Evaņģēlijs mūs iepazīstina ar Jāni Kristitaju – skarbu vīru, kurš aicina uz grēku nožēlu un atgriešanos. Jānis, kaut ir populārs savas vēsts dēļ, neizmanto to savā labā. Jānis norāda uz Kristu, kura priekšā Jānis jūtas kā viszemākais kalps. Jānis norāda uz Jēzu, kurš’kristī Svētajā Garā. Jēzus katram dos Svēto Garu, lai tos pārveidotu un dotu tiem spēku jaunai dzīvei. Jēzus uzņemas iniciatīvu katru no mums glābt un, kaut arī nav fiziski mūsu vidū, Viņš katru no mums iegremdē Svētajā Garā. Ar Svēto Garu varam kļūt par Kristus lieciniekiem.
Jautājumi pārdomām:
– Cik bieži es lūdzu pēc Svētā Gara?

– Kas izmainās, kad tieku iegremdēts Svētajā Garā?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis mācītājs Edgars Mažis:

7. decembris

Jēzus dzieidna paralizētā miesu, šadi dodot iespeju ar apbrīnu slavēt Dievu. Pirms fiziskās dziedināšanas Jēzus veic garīga un morāla veida dziedināšanu. Jēzus piedod. Šodien Jēzus piedošanu varam pieredzēt Grēksūdzes sakramentā. Jēzus vārdi un klātbūtne palīdz pārvarēt nenovēršamos konfliktus, kuri rodas starp dažādām interesēm. Jēzum dzieidnāšana ietver cilvēka fizisko un garīgo vienotību. Jēzus ar savu piedošanu rāda piemēru mums un caur piedošanu gūt dziedināšanas pieredzi. Jēzus katram no mums palīdz attīstīt tos tikumus, kuri veicina izlīgšanu, solidaritāti un mieru.

Jautājumi pārdomām:
– Ko Jēzus dara ar savu piedošanu manā dzīvē, manās attiecībās?
– Kādus tikumus izkopšu un par kādām vērtībām iestāšos?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Pauls Kļaviņš:

8. decembris

Šodien katoliskā Baznīca svin Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētkus. Mēs ticam, ka Dievs izvēlējās viņu un apveltīja ar savām dāvanām ne tikai Kristus, bet arī mūsu dēļ, lai ar šo dāvanu piešķiršanu un pateicoties Marijas līdzdarbībai, dotu mums cerību. Marija ir drošas cerības zīme. Viņa visa ir svēta un skaista, lai arī mēs varētu kļūt svēti un skaisti Dievā.Šajos svētkos varam pievērst uzmanību trim ticības patiesībām. Pirmā ticības patiesība – Debesu Tēva izvēle.Dievs kopš mūžības izvēlējās Mariju, lai viņa kļūtu par Dieva Dēla Māti. Tas nozīmē, ka Dievs noslēpumainā veidā vada cilvēces vēsturi un pēc sava lēmuma izredzēja Mariju. Otrā patiesība attiecas uz Kristus žēlastību. Lai Marija varētu izpildīt savu sūtību, viņa tika bezvainīgi ieņemta un apveltīta ar īpašām dāvanām. Šajā noslēpumā mēs varam apbrīnot Kristus pestīšanas spēku, kas darbojas tagadnē, nākotnē un arī pagātnē. Trešā ticības patiesība – Marijā mēs varam atklāt jaunā cilvēka skaistumu – cilvēka, kurš sevi ir pilnībā veltījis Kristum un Baznīcai.

Jautājumi pārdomām:
– Kad svētajam Maksimiliānam Kolbe (1894-1941) cilvēki jautāja, kas mums jādara, lai mēs kļūtu svēti, viņš atbildēja: „Vajag to gribēt!” Pajautāsim sev: Vai es gribu kļūt svēts?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Andris Ševels:

 

9. decembris

Šodien Svētie Raksti mums atklāj Jēzu kā paraugu un kā to, kurš dāva mums spēku pūloties atdarināt Viņu. Jēzus saka: Mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un pazemīgu sirdi. Jēzus mums norāda, ar kādu attieksmi pieiet aicinājumam, kuru Viņš mums ir izteicis. Kristus piemērs izpaužās paklausibā Tēva gribai. Jēzus no mums sagaida dievišķu attieksmi, jo zinām, cik cilvēciski ātri varam pagurt un ļauties apnikumam. Jēzus par spīti līdzcilvēku vienaldzībai un cietsirdībai, tomēr turpina izpildīt Dieva Pestīšanas plānu. Mums tā ir liela privilēģija, ka varam līdzdarboties Viņa Pestīšanas plānam. Tā ir liela privilēģija. Lai cik šis aicinājums liktos liels cilvēciskiem spēkiem, Jēzus pats mūs stiprina šajā aicinājumā ar Svētajiem Rakstiem, Sakramentiem, savu piemēru, tapt arī ar citu cilvēku atbalstu.

Jautājumi pārdomām:
– Vai es ļauju Jēzum atvieglot manu nastu?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Kristaps Oliņš:

10. decembris

Adventā gaidām Jēzus atnākšanu. Ja kādu gaida, tad no Viņa ko sagaida. Šodien Jēzus mums saka “”kam ausis, tas lai klausās””. Jēzus aicina izmantot mūsu ausis, lai atklātu Pestītāja nestās dāvanas. Evaņģēlijos reizēm lasām, ka Jēzus uzlūko tautu, un viņam iežēlojas sirds par šiem cilvēkiem. Tāpēc Viņš daudz māca šos cilvēkus. Jēzus palīdzība nāk caur Viņa mācīšanu. Mācīšana atklāj cilvēkam ko tādu, kas pašā cilvēkā nav, bet to pieņemot, dzīve kļūst labāka, problēmas kļūst pārvaramas. Dievs meklē vietu Tavā dzīvē. Atļauj Dieva vārdam piepildīt Tavas ausis, prātu un sirdi. Tā aug mūsu ticība un ļaujam piepildīties Dieva plānam. Dzridēt nozīmē dzirdēt, pasargāt un ļaut dirdētajam iesoaidot mūsu dzīvi. Kā kļūt dzirdīgam? pirmkārt izvērtē, ko tu klausies. Vai tas ir Dieva Vārds, ko klausies? Otrkārt, klausies ar ilgām saņemt. treškart izvērtē, ko tu dari ar to, ko Dievs tev saka. Kā Jēzus runā? Jezus uz mums runā caur Svēto Garu mūsu sirdī.

Jautājumi pārdomām:

– Ko es klausos ikdienā?
– Vai atvēlu laiku, lai klausītos sirds klusumā, kā uz mani runā Jēzus?
– Kā es varu ļaut dzirdētajam ietekmēt manu dzivi šodien?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis  mācītājs Edgars Godiņš:

11. decembris
Saskaroties ar Jāni, kurš ir vairāk kā pravietis un Jēzu, kurš ir Mesija, šī paaudze ir kā niķīgi bērni. Vārdi “”šī paaudze”” ir attiecināma uz tiem, kuri nespēj adekvāti redzēt, dzirdēt un spriest. Jēzus pārmetums ir par to, ka šī paaudze nevēlas lai viņus pamudina izdarīt izvēli, tie kritizē abus priekšlikumus, kas parāda viņu slikto gribu. Dziesmas un dejas norāda uz Jēzus darbu, uz viņa kopību ar grēcinieku, raudu dziesmas norāda uz Jāni Kristītāju, uz viņa askētisko dzīvesveidu. Abi tiek noraidīti. Jēzum tiek pārmesta draudzība ar grēciniekiem, kura izpauž Dieva žēlastību. Jēzus pamato savu rīcību atsaucoties uz saviem darbiem. Cilvēkus ieļauno Dieva labestība, kura nojauc sienas, kuras uzcēlušie tie, kas grib noškirties no pārējiem. Arī mēs kurnam, arī mēs rādam ar pirkstiem uz citiem, arī mēs esam napmierināti, kas traucē savākties. Atgriezīsimies ar drosmi pie savu pienākumu pildīšanas un nesīsim savu krustu!

Jautājumi pārdomām:

– Ar ko es pēdējā laikā esmu neapmierināts?
– Kas man liekas skandalozs Jēzus rīcībā, ko man grūti pieņemt?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis  priesteris Andris Marija Jerumanis

12. decembris
Jēzus saviem mācekļiem skaidro, ka jaunais miera laikmets iesākas tieši tagad, tiem, kuri izmanto sniegto iespēju, kuri atbild aicinājumam atgriezties un atjauno mieru savās sirdīs.
Taču cilvēki toreiz, tāpat kā tagad, gaida ko citu: tie rēķinās ar vareno, kurš pašsaprotami palīdzēs tiem atjaunot mieru, atrisinās visu mūsu likstas un raizes.
Lūk, kādēļ Jāņa Kristītāja sludinātā vēsts atrada vien dažas dzirdīgas ausis.
Lūk, kādēļ spēks un varasdarbi apdraud tos, kuri nes mieru: Jānis mirst vardarbīgā nāvē; Jēzus pasludina mācekļiem, ka Viņu pašu sagaida līdzīgs liktenis.
Jēzus Kristus noslēpums nav vienīgi godība, cildinājums un triumfs. Tas ir krusta, ciešanu, sāpju, vajāšanu, noliegšanas un nodevības noslēpums. Viņš ir tas, kurš ir uzņēmies visas cilvēku vainas. Viņš ir ganadarījis par visiem mūsu grēkiem.
Paradoksāli, bet mūsu pestīšana bez Jēzus asins izliešanas nav iespējama: un nepietika vienīgi vienas lāses… bija vajadzīgs pilnīgs upuris.
Jēzus ciešanas ir pilnīgas un tām ir nozīme. Arī cilvēka ciešanas iegūst savu nozīmi Jēzus ciešanās. Arī šodien, arī tavā un manā šodienā.
Kad tavas ciešanas ir tik spēcīgas, ka pat lūgšanai neatrodas daži vienkārši vārdi… kad mierinājums sāp un iepriecinājumi izgaist bezdibeņa dzīlēs…
tad atceries Jēzu, kurš upurējot sevi par tevi un mani, lūdz Dievu, saucot: mans Dievs, mans Dievs, kādēļ tu esi mani atstājis?
Starp saviem tuvākmīlestības darbiem vari iekļaut arī uzmanību pret tiem, kuri cieš ne vien fiziski, bet arī piedzīvo garīgas veselības problēmas. Tieši viņi bieži vien paliek nepamanīti, atstāti novārtā, pazemoti un atstumti.
Savās garīgajās un fiziskajās ciešanās nekad neesam vieni, pat ja var iztrūkt līdzcilvēku palīdzīgā un saprotošā klātbūtne.
Arī tu vari būt šī Dievu atklājošā un Dievu nesošā klātbūtne līdzcilvēkiem.

Jautājumi pārdomām:
– Vai vienmēr spēju saskatīt piedzīvoto ciešanu jēgu?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis  priesteris Mihails Volohovs

13. decembris
Šodien Jāņa evaņģēlijā lasām “Jūsu vidū stāv tas, kuru nepazīstat”. Cik apbrīnojami bieži izturamies tā it kā nekad nepazītu Jēzu, rīkojamies nerēķinoties ar Vinu. Dievs ir mūsu vidū. Viņš ir tuvu, pieejams katram. Viņu varam sastapt Dieva Vārdā, Euharitijā, lūgšanā, vajag tikai gribēt Viņu sastapt. Šodienas Evaņģēlijs mūs mudina uz atgriešanos. Katrs kristietis ir aicināts atjaunoties ticībā un liecināt par vienīgo gaismu, kas piešķir dzīvei jēgu.
Jautājumi pārdomām:
– Vai esmu gatavs būt līdzās tam, kurš cieš fiziski vai garīgi?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis diakons Jānis Radziņš

14. decembris
Šodien lasām par Jēzus konfliktu ar autoritāti. Autoritāte ir vara, spēja pār kaut ko valdīt. Ir dažādas autoritātes. Katra no tām cenšās izveidot savu noteiktu kārtību. Piemēram, vecāki, kad esam mazi, mūs audzina un norāda uz to, kas ir labs, kas ne. Radīšanas stāstā lasām, ka autoritāti cilvēkam piešķir Dievs, kam ir visaugstākā autoritāte, jo Viņš ir visa autors. Ādams un Ieva uzdrošinājās apšaubīt šo autoritāti un mēģināja veidot pasauli pēc savas izpratnes. Arī šodien redzam, ka gribam veidot labāku pasauli, neņemam vērā autoritātes, bet nekas nav sanācis. Jēzus māca kā tāds, kam ir autoritāte. Viņš mācīja atbilstoši cilvēka iekšējām ilgām pēc mīlestības, Viņš aicināja pārstāt grēkot, mīlēt savu tuvāko un klausīt Dieva autoritātei.
Jautājumi pārdomām:
– Kas ir manas autoritātes?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis diakons Dainis Stikuts:

15. decembris

Populārā Baznīcas dziesmā dziedam: “visu Jēzum, visu Jēzum”. No Kunga apskaidrošanās kalna, kur ir tik labi un viegli, vienmēr jānokāpj atpakaļ pelēcīgajā dzīves ikdienas ielejā. Tieši pelēcīgā ikdiena ir tā, kas lemj mūsu pestīšanu un mūžību. Par to arī lasām šodienas evanģēlija fragmentā. Katras dienas rītā Dievs mūs uzrunā ar tiem pašiem vārdiem “ej šodien strādāt manā vīna dārzā”. Ne rīt, ne parīt, bet šodien. Šī diena ir tavā rīcībā tagad. Kāda tā būs, ir atkarīgs no tevis paša. Svarīgi, ka tu atver savu sirdi tik ļoti, ka spēj sadzirdēt Jēzus aicinājumu strādāt viņa vīna dārzā tur, kur Viņš tevi šodien sūtīs. Sirds gatavībai vajadzētu būt stiprai, pārdomātai, ticības pilnai. Dieva gribas pildīšanas ceļš ir vislabākais, kāds vien pieejams, bet Kunga Vīna dārzs ir pilns ar labiem darbiem. Var gadīties, ka mūsu sirds pasaka Dievam, “es neiešu.” Dievs šo lēmumu respektēs. Kaut mēs spētu izmantot šo Dieva dāvāto laiku, lai atgrieztos pie Viņa!


Jautājumi pārdomām:
– Kurš no stāstā minētajiem dēliem Tev patīk labāk?

– Vai tu rīkojies tā, kā tas dēls, kurš izpildīja tēva gribu?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis priesteris Vjačeslavs Bogdanovs


16. decembris
Adventā izdzīvojam gaidīšanas laiku. No vienas puses ilgojamies pēc Jēzus atnākšanas, no otras puses redzam Jēzus misijas augļus pasaulē un savā personiskajā dzīvē. Jānis Kristītājs un mācekļi piedzīvo līdzīgu situāciju. Viņi gaidīja mesiju, par kuru ir pravietots iepriekš, taču mesiju, kuru viņi gaidīja, viņi iedomājās citādāku. Tāpēc Jānis sūta mācekļus pie Jēzus, lai pārliecinātos, vai Jēzus ir tas, kuru viņi ir gaidījuši. Jēzus neatbild tiešā veidā, bet norāda uz saviem darbiem. Jēzus ir cerību piepildījums, Viņš piepilda Dieva apsolījumus, Tēva plānu. Ja reizēm mums rodas šaubas, tad savu cerību varam atjaunot Jēzū, atskatoties kā Viņš ir darbojies mūsu dzīvē. Dievs tevi mīl un ko ir apsolījis, to arī piepilda!
Jautājumi pārdomām:
– Ko es savā dzīvē gaidu?
– Uz ko es ceru?
– Kā es varu sagatavot savu sirdi lai izpildītu Dieva plānu savā dzīvē?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis diakons Gatis Avotiņš

17. decembris

Jēzus ģeneoloģija var likties sausa un garlaicīga. Ir vērts pievērst uzmanību pašam uzskaitījumam. Ģeneoloģija tiek iedalīta trīs grupās un atdalīta ar svarīgiem jūdu tautas vēstures notikumiem. Pirmās divas ietver 14 paaudzes, bet pēdējā – 13 ar kulmināciju, kas ir Jēzus nākšana pasaulē. 13 paaudzes izjauc sākotnējo 14 paaudžu simetriju, kas, iespējams, nozīmē to, ka Jēzus ienākšana pasaulē izjauc sākotnējās shēmas un kārtību. Tāpat šo kārtības izjaukšanu norāda Jēzus uzskaitītie radi. Viņa dzimtas kokā ir visdažādākie cilvēki un ne visiem ir “tīra” pagātne. Jēzus radu rakstos ir daudz grēcinieku un noteikti ne priekšzīmīgākie cilvēki. Šadi varam iet cauri visiem radu rakstiem, kuros varam atrast daudz interesantu stāstu, tajā skaitā tādus, par kuriem ir kauns. Tomēr Jēzum tā nav problēma. Dievs ienāk jebkurā situācijā un vietā. Arī tur, kur ir grēks. Tas nozīmē, ka Jēzum grēks nav šķērslis, lai nāktu pie mums. Jēzus neatkāpjas un ir gatavs iejaukties!

Jautājumi pārdomām:

  • Ko Jēzus pastāsta tev ar saviem radu rakstiem?
  • Kādā pasaulē Jēzus nāk šodien?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis tēvs Jānis Meļņikovs.

 

 

18. decembris

 Šodienas Evaņģēlijs mums liek aizdomāties par vairākiem mūsu ticības pamatiem. Pirmkārt mēs redzam divu jaunu cilvēku mīlestību. Marija un Jāzeps ir saderināti. Abu saderināšanās laikā viņus piemeklē liels pārbaudījums, proti, Marija ir stāvoklī. Varam iedomāties kādas sajūtas tas raisīja. Redzam arī, ka Jāzeps ir cēls un vēlas atstāt Mariju, lai neceltu viņai neslavu. Svarīga lieta, ko redzam pie Jāzepa ir tā, ka viņš domāja. Grūtos brīžos vienmēr ir svarīgi domāt un meklēt Dievu. Dievs Jāzepam atklāj patiesību sapnī, izskaidro situāciju un dod spēku. Tāpat šis fragments atklāj Svētā Gara nozīmi pestīšanas vēsturē. Svētais Gars ar Jēzu rada jaunu kārtību, jaunas attiecības ar Dievu. Dievs atklāj arī bērna vārdu – Jēzus kas nozīmē Jahve glābj. Tāpat bērnam tiek dodts vārds Emanuels – Dievs ar mums. Tātad caur Jēzu mēs vairs neesam bāreņi, caur Viņu mēs varam sastapt Dievu.

Jautājumi pārdomām:
– Kā es meklēju Dieva prātu savā dzīvē?
– Kā es šodien sauktu Jēzu?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis tēvs Jānis Meļņikovs

19. decembris

Gatavojoties Kristus dzimšanas svētkiem varam ieklausīties eņģeļa Gabriēla vārdos Zaharijam. Mēs varam iepazīt Jāni Kristītāju un to ka tiek sagatavota viņa ienākšana pasaulē. Jāņa tevam Zaharijam, neskatoties uz to, ka viņs ir Vecās Derības priesteris, tempļa kalotājs, ir grūti pieņemt Dieva plānu. Tomēr neskatoties uz cilvēcisko pretošanos, Dieva plāns iet savu gaitu. Cik svarīga ir ticība un paļāvība tam, ko Dievs saka! Cik svrīga ir uzticēšanās Dievam, pat ja tas reizēm liekas pretrunā cilvēciskiem spriedumiem. Lūgsim ticības žēlastību.
Jautājumi pārdomām:
– Kas man man palīdz ticēt?
– Kādas zīmes man palīdz lūgties?
– Kāda ir mana lūgšanu dzīve?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis bīskaps Andris Kravalis

20. decembris

Šodien laikā, kad valda tik daudz nedrošības, mēs meklējam kādu vietu, kur patverties, kur rast mieru. Mieru varam rast tikai pie Dieva. Viņam ir vara mums dot mieru. Viņš ir tas, kurš valda pār visu pasauli, kurš ir mūsu aizstāvis. Jēzus ir tāds valdnieks, kurš rūpējas par katru savas tautas pilsoni, jo katru no mums bezgalīgi mīl. Jēzus ir Valdnieks, kurš pat atdod savu dzīvību uz krusta par savu tautu. Tāpēc Jēzus valda vienmēr, arī šodien valda augšāmcēlies Jēzus. Arī šī brīža nelaimes Dievs pakļauj savai valdīšanai. Šī brīža situācija mums liek domāt ar to, ka cilvēks nav galvenais, Dievs valda, un cilvēks aicināts Viņam pakļauties. Šajos Kristus dzimšanas svētkos varam vairāk laika veltīt viens otram, ieraudzīt otru, kuram nepieciešams mūsu uzmundrinājums.

Jautājumi pārdomām:
– Kas Valda Tavā dzīvē?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis bīskaps Edvards Pavlovskis.

21. decembris

Ziemassvētku noskaņu, iespējams samazina sniega trūkums, tāpat arī ierobežojumi un maskas, kas neļauj viens otru lāgā ieraudzīt. Tomēr, neskatoties uz to visu, mēs varam gūt svētku prieku. Marija saņemot vēsti par Bērna dzimšana, apmeklē sv. Elizabeti. Abām sievietēm satiekoties Elizabete apzinās, ka Marijas bērniņš ir Dieva lielais apsolījums. Elizabeti piepilda Svētais Gars ar prieku. Nav vairs svarīgi, kādos apstākļos ir abas sievietes, svarīgi ir tas, ka Svētā Gara prieks pārsniedz apstākļus. Mēs nevaram sevi pielīdzināt Marijai, bet mūsos caur Svēto Garu mājo Kristus. Tā ir dāvana, kas iepriecina pašus un ar kuru varam iepriecināt citus. Līdzīgi kā Marijas klātbūtne iepricināja Elizabeti, tāpat mēs ar Svētā Gara palīdzību varam būt par iepriecinājumu citiem arī šajos pandēmijas laikos. Kā lai es smaidu, ja man jāvelk maska? PRieks jau neizpaužas tikai smaidā. Prieku varam izrādīt ar labiem vārdiem, labiem komenāriem, labiem darbiem, tāpat arī varam dāvāt prieku ar savām acīm!
Jautājumi pārdomām:
– Kā es varu satvert prieku šodien?

– Kā es varu dāvāt prieku citiem?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis bīskaps Kaspars Šterns:

22. decembris

“Liturģija mums piedāvā pārdomāt sastapšanos starp Mariju un Elizabeti. Šajā apmeklējumā, kas nebija tikai tikšanās starp divām radiniecēm, bet arī divām mātēm un viņu dēliem, Marija saņēma inspirāciju (iedvesmu) izdziedāt savu dziesmu, kuru mēs dēvējam par Magnificat.
Šis vārds ir samērā zīmīgs, arī domājot par dziesmas saturu. Tajā nav runa tikai par to, ka Marijai ir iemesli augsti slavēt Dievu, bet par Dieva varenību – Dievs ir tas, kas vareni darbojas, nevis cilvēki.
Cilvēki, augstos krēslos, zaudēja savu augstumu, bet pazemīgā Marija tika paaugstināta un nezaudēja šo savu paaugstinājumu.
Pirmais cilvēks, kas godināja Mariju, bija Elizabete, – ar vārdiem: “Tu esi augsti teicama starp sievām, un augsti teicams ir tavas miesas auglis.”
Viņa jau no sākuma bija pazemīga. Marija redzēja sevi kā kalponi, tā bija viņas identitāte, un tādēļ – paklausīga Dievam. Viņa nelūdza pēc šī uzdevuma, bet bija paklausīga, kad tas tika dots. Viņa nejautāja – kāpēc es, vai nesacīja, lai labāk cits to dara.
Eņģeļa apmeklējumu Marija noslēdza ar vārdiem: “Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone, lai notiek ar mani pēc tava vārda.” Un, ar šiem vārdiem, Marija ļauj brīnumam notikt ar viņu. Dievs neuzbāžas, bet, kad cilvēks redz sevi kā Dieva kalpu, nevis katrs ir pats sev Kungs un noteicējs, var notikt lielas lietas.
Tā arī mēs, kā Baznīcas kopiena, esam Dieva kalpi kā kopiena un līdz ar to arī individuāli.
Jautājums ir – vai mēs dzīvojam kā kalpi un kalpones un, līdzīgi Marijai, sakām savu “Lai notiek”.
Bet pāri visam šajā stāstā mēs zinām to, ka brīnumainais bērns, kuru viņa nes savā klēpī dziedot savu slavas dziesmu, ir vislielākais kalps. Mēs dzirdam, ka Dieva Dēls bija pazemīgs, paklausīgs un kā Dievs viņu paaugstināja. Viņš jau bija visaugstākā krēslā pie Dieva Tēva labās rokas, bet pats pazemojās.
Dieva Dēls ir pazemīgs pat būdams visaugstākajā pozīcijā.
Mums vajadzētu būt pazemīgiem, jo, kā radītiem cilvēkiem, mums nav ko sevi paaugstināt Dieva priekšā.
Jēzus meklē pazemīgos:
“Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība.” /Mt. 5:3/
Tā mēs esam aicināti būt pazemīgi un ļaut Dievam darboties ar mums un caur mums, kad mēs esam paklausīgi viņa pavēlēm un aicinājumiem.
Lūdzot un ieklausoties Dieva Vārdos gan individuāli, gan kopā, Dievs dod mums savu Svēto Garu, lai mēs varam sadzirdēt Viņa gribu un vadību.
Un tad, kad mēs to sadzirdam, ir svētīgi, ja mēs arī tām sekojam.
Jaunavas Marijas vienīgā pavēle, kas mums ir saglabājusies Svētajos Rakstos, ir kāzās Kānā kalpotājiem teiktie vārdi: “Ko Viņš (Jēzus) jums teiks, to darait!”
Domājot par Jaunavu Mariju un Jāzepu, mēs redzam, cik interesanta bija viņu dzīve, pateicoties tam, ka viņi bija paklausīgi Dieva vadībai.
Jautājumi pārdomām:
– Vai esi gatavs, vai esi gatava izaicinājumam turpināt pazemībā ieklausīties Dieva Vārdos pēc Viņa vadības, to sadzirdēt un arī tai sekot kopā ar Jēzu?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis bīskaps Hans Martins Jensons:

23. decembris
Kristus Dzimšanas svētki ir pavisam tuvu. Evaņģēlijā dzirdam par neparastu dzimšanu, kas tās lieciniekiem lika uzdot jautājumu: kas no šī bērna iznāks? Runa ir par Jāņa Kristītāja dzimšanu, kurš sevi sauc par saucēja balsi tuksnesī. Jāņa dzimšana ir priekšvēstnese par Jēzus dzimšanu. Priekšgājējs ir balss, Pestītājs ir Vārds. Balss bez vārda ir tukša skaņa. Lasot šo Evaņģēliju, varam pārdomāt cik uzmanīgi to klausāmies, vai šis vārds veido mūsu ikdienas dzīvi, vai tas piepilda mūsu sirdi? Augustīns saka, ka “balss skanēšana ļauj saprast vārdu. Balss skaņa beidzas, bet vārds paliek sirdīs”. Turēsim savas sirdis atvērtas balsij, kas mums nes Dieva Vārdu.
Jautājumi pārdomām:
– Vai esat gatavi Dieva brīnumam savā dzīvē?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis bīskaps Viktors Stulpins:

24. decembris

Par ko Zaharija runā savā dziesmā? Par savas tautas ilgām pēc Dieva galīgās uzvaras. 587. gadā pirms Kristus Babilona nopostīja Jeruzalemi un templi, izsūtīja tautas gaišāko tautas daļu. Senajam Izraēlim tā bija āda pati traģēdija, kā mūsu tautas okupācija un izsūtīšana uz Sibīriju. Lielākā traģēdija bija tempļa sagraušana. Jeruzalemes templis bija Dieva nams burtiskā nozīmē. Tas bija nams, kur Viņš pats mājoja un nu tas ir sagrauts. Kā tas var būt, ka pasaules Valdnieks ir sakauts? Kad trimdinieki atgriezās, viss likās kārtībā. Pēc atgriešanās no trimdas Izraēls atkal tika apspiests. Cilvēki atkal sauca uz Dievu “cik ilgi vēl?” “kad Tu beidzot sakausi mūsu un savu sienaidniekus?” Zaharijs saka savam dēlam: “Tu iesi Kungam pa priekšu”, paužot ilgas par Mesijas nākšanu. Un tad 500 gadus pēc Babilonas trimdas parādās Jānis Kristītājs, kurš sludina, ka ilgi gaidītais ir klāt un norāda uz Jēzu. Jēzus vēsts ir skaidra: “manā personā Jahve parādās kā ķēniņš”. Vēlāk evaņģēliji apstiprina kāds tad ir Dievs, kurš aicina ikvienu savā klātbūtnē. Jēzus ar savu dzīvi parāda, ko nozīmē, kad Dievs valda.

Jautājumi pārdomām:
– Kas ir Tavas ilgas?
– Kā Jēzus atbild Tavām ilgām un parāda, ka Viņš ir valdnieks?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis arhibīskaps Jānis Vanags:

25. decembris

Laikā, kad slimības uzliesmojuma izraisīto ārējo ierobežojumu dēļ pieaug risks arvien samazināt jeb pat pārtraukt jebkādu komunikāciju ar mūsu līdzcilvēkiem, ir svarīgi pievērst uzmanību Evaņģēlija fragmenta sākumā atklātajai Dieva būtībai. Viņš ir trīsvienīgs – Tēvs, Dēls (te nosaukts par Vārdu) un Svētais Gars. Trīs Personas, kas ir viens Dievs. Ne tikai esošs pirms mūžiem un pastāvošs mūžu mūžos, bet arī esošs 3 personu kopībā. Tātad Dievs nav vientuļš, bet ir kā ģimene. Dievu varam saukt par mīlestību, jo tajā notiek 3 dievišķo personu savstarpējā sevis dāvāšana un otra pieņemšana.
Noteiktā laikā un vietā Trīsvienības otrā dievišķā persona, ko evaņģēlists sauc par Vārdu, ienāca pasaulē. Nāca ar glābšanas vēsti pie savējiem, kuri pazina un pielūdza vienīgo un patieso Dievu – Jahvi. Vārds nāca, lai liecinātu par to, ka Dievs ir mīlestība, jo Izraēlis bija attālinājusies no Viņa.
Evaņģēlists Jānis Jēzus ienākšanu ataino kā gaismu, kas apgaismo ikvienu, kas nāk šinī pasaulē. Tātad visi esam ietverti Dieva gaismā. Un mūsu uzdevums ir palikt šajā gaismā visu dzīvi. Tas nozīmē, nenoraidīt Dieva mīlestību, neizslēgt sevi no Dieva mīlestības. Kā zinām, gaismu nevar nepamanīt. To neredz tikai tas, kurš aizver acis un apzināti izvēlas palikt tumsā. Mēs paliekam tumsā, ja nemeklējam patiesību, ja mūsu acu priekšā ir tikai tas, kas mums sagādā acumirklīgu baudu un apmierinājumu.
Pats Dievs mums palīdz ieraudzīt gaismu. Viņš sūta kādu cilvēku – Jāni Kristītāju – kā liecinieku par gaismu. Šis fakts atklāj, cik liela nozīme ir lieciniekam. Mūsdienās šo lomu lielā mērā pilda kristīgo mediju darbinieki. Ar savu darbu, ar savu attieksmi viņi var gan palīdzēt ieraudzīt šo gaismas staru, gan arī to izkropļot vai pat aizsegt.
Evaņģēlists Jānis liecina, ka ir redzējis Vienpiedzimušā godību un dalās šajā atziņā ar citiem. Pateicoties tam, cilvēkos dzimst ticība. Ticība, līdzīgi upei, nevar stāvēt uz vietas, tai ir jāplūst no viena cilvēka uz otru, pretējā gadījumā tā vājinās un izsīkst. Arī Radio Marija Latvija ir šāds gaismas nesējs, jo īpaši tiem, kuri spiesti ilgas stundas pavadīt vientulībā. Jēzus ar radio starpniecību nāk kā gaisma un dzīvība.

Jautājumi pārdomām:
– Vai Tu, būdams kristietis, veicini vienotību, kopību sev apkārt?
– Vai tu atspoguļo citiem to gaismu, ko saņem no Kristus?
– Vai rādi citiem ceļu pie Kristus?
Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis arhibīskaps Zbigņevs Stankevičš: