24.jūnijā turpinājās 10.Pasaules ģimeņu tikšanās Romā. Rīts iesākās ar sv. Misi sv. Pētera bazilikā, bet konferences notika Pāvila VI zālē, Vatikānā. Šīs dienas tēma – Aicinājums. Pirmajā konferencē tika akcentēta kristiešu ģimeņu misija un identitāte. Ģimene ir dabiska vieta, kur mācīties attiecības un mūsdienās tai no jauna ir jāatklāj dārgumus, ko tā nes sevī. Mūsdienās ir vērts veltīt laiku un atklāt šo dārgumus un žēlastības no jauna, kas ir ģimenē dāvātas, lai tā veiktu Baznīcas misiju pasaulē.
Tātad runājot pa ģimeņu identitāti un misiju konferencē tika pievērsta uzmanība trīs punktiem – ģimenei, kas ir Dieva dota dāvana, dārgums, kas ir “jāizrok” un jāatdzīvina, un dārgums, ar kuru jādalās, lai nestu augļus.
Laulātie un viņu ģimenes ir Dieva aicināti atklāt Dieva mīlestību un Viņa klātbūtni pasaulē, proti, ģimene ir orientēta uz “rūpēm vienam par otru”, tas norāda uz mīlestības divkāršo kustību: iekšējo vienotību (komūnija starp locekļiem) un izplatīšanos ārpusē (liecība pasaulei).
Lai atklātu šo dārgumu, lai tā var spīdēt pasaulē un atklāt Dieva tēlu, to īstenot var palīdzēt četri aspekti – pāreja no utilitārisma uz došanu, jo esam radīti pēc Dieva attēla, lai dotu, līdzīgi kā Kristus, Kurš sevi atdeva pilnībā. Komūnija tiek izdzīvota caur došanu. Otrais aspekts ir ieplānot laiku, lai savstarpēji dalītos un veidotu dziļākas attiecības, un nākamais aspekts ir “caur Viņu, ar Viņu un Viņā…”, tas nozīmē, palikt Dievā. Kādu vietu mēs savās ģimenēs dodam Dievam? Jēzus uzsākot savu sabiedrisko dzīvi, piedalās kāzās Kānā, lai parādītu mums savu vēlmi būt klātesošam Laulības sakramentā un pārveidotu mūsu ikdienas ūdeni par vīnu. Vīns ebrejiem simbolizē prieku, bet vīns, ko dod Kristus, ir daudz labāks par to, ko spēj radīt vienkāršas cilvēka rokas. Ceturtais aspekts ir “liesmas aizdegšana”, t.i., no jauna aizdegt mīlestības liesmu, ja tā ir mazinājusies. Šodien pārāk daudz pāru cieš un šķiras, tāpēc, lai liesma būtu dzīva, nepieciešams rūpēties par pāriem un ģimenēm mūsu draudzēs un diecēzēs. Ne tikai gatavojoties laulībām, bet jebkurā vecumā, lai viņi var “uzlādēt savas baterijas” un stiprināt sevi.
Runājot par ģimenes misiju, konferencē tika uzsvērts, ka pāra pirmā misija ir dot dzīvību un par to rūpēties, lai tā augtu kā “sinepju sēkliņa”, kas tiek iesēta bērnu kristības dienā. Otrā misija ir būt par bāku – gaismu pasaulē, tādējādi ģimenes ir aicinātas turēt atvērtas savas mājas durvis un iesaistīties sabiedriskajā dzīvē.
Kā nākamā misija tika norādīts, ka ģimenēm jākļūst par misionāru pāriem Baznīcā.
Nākamajā konferencē tika uzsvērta laulības katehumenizācijas nozīme, kurā ir aicināti iesaistīties gan priesteri, gan laji. Konferencē atzīmēja, ka mūsdienu kultūras konteksts rada spriedzi laulības aicinājumam – precēto cilvēku skaits samazinās un laulības ilgst īstu brīdi. Baznīcu uztrauc arī jauno cilvēku izvēle: vai viņiem pietiks drosmes apprecēties? Vai viņu laulība būs “uz visiem laikiem”, kas balstīta savstarpējā cieņā, labestībā un uzticībā Dievam?
Lektori atzīmēja, ka mūsdienu laulības trausluma pamatā ir daudz iemeslu: hedonistiskā mentalitāte, kas izkropļo cilvēka seksualitātes skaistumu, ierobežoto izpratni par Laulības sakramentu kā dāvanu, kā aktīvu Kristus klātbūtni laulāto pāru ikdienas dzīvē, bailes no paša nepiemērotības attiecībā uz laulības dzīves saistībām, bailes kļūt par tēviem un mātēm. Kā pārvarēt šīs bailes? Liela nozīme ir visas Baznīcas kārtu iesaistīšanā gatavošanā laulībām. Nepieciešama padziļināta sagatavošana, lai saderinātie piedzīvotu dzīvi Kristū un paliktu Kristus klātbūtnē jau no saderināšanās brīža. Tāpēc ir svarīgi, lai sagatavošana laulībām, jeb “katehumenālie ceļi” būtu pietiekami ilgi, lai ļautu pāriem nobriest un pilnveidot savas attiecības. Ģimenēm ir jāiet kopā šajā ceļā ar saderinātiem pāriem, palīdzot pilnveidot viņu izaugsmi, lai viņu dzīve balstītos Baznīcas ticībā, un lai ģimenes dzīve kļūtu ekleziāla dzīve. Katehumenāta mērķis ir iekļaut laulātos Baznīcas kopienā. Ja saderinātie pāri nezina, ka pieder Kristum, kā viņi var patiesi izveidot kristīgu laulību?
Kā būtisks apstāklis tika uzsvērts, ka šāda sagatavošana praktiski sākas jau ar jauniešiem. Daudzi bērni dzīvo apstākļos, kad laulība tiek noraidīta pārliecības dēļ. Vai arī ģimenēs, kur vecāku pieredze ir piesātināta ar krīzēm, neatrisinātiem strīdiem un apstākļiem, kas padara laulību nevēlamu. Kā viņi nonāks pie lēmuma apprecēties, ja neviens viņiem nepalīdz atklāt, ka viņus mīl Tēvs, kurš ir paredzējis viņiem brīnišķīgu mīlestības aicinājumu? Nākamais ir aktuālais sagatavošanas posms Laulības sakramenta saņemšanai ir būtiski “pavadīt” pirmajos laulības gados, palīdzot jaunlaulātajiem saprast, kas notika starp viņiem dienā, kad salaulājās, brīdī, kad viņi tika “pārveidoti” ar Kristus klātbūtni, kurš caur sakramentu ienāca viņu dzīvēs! Tādējādi laulības pastorālā aprūpe varētu kļūt par mērķi palīdzēt laulātajiem kopā pārvarēt grūtos brīžus, cienīt vienam otru, sargāt savu laulību un “aizstāvēt” to no iekšējiem un ārējiem draudiem. Noslēgumā visi tika aicināti pārvarēt bailes un mēģināt visiem kopā atjaunot pastorālo aprūpi, lai sagatavotu laulībām, palīdzētu palikt laulībā un atjaunotu skatienu uz laulībā klātesošajām dāvanām, kuras Dievs ir ielicis. Uzsverot, ka ģimenes ir arī vietas, kur dzimst aicinājumi un ģimenes veido lielāko ticīgo vairākumu un bieži vien ir draudžu un kustību balsti!
