14. februārī Baznīca uzsāk Lielo gavēni. Kā ierasts, gavēni sākam ar Pelnu trešdienas Svēto Misi, kurā mums uz pieres tiek kaisīti pelni kā atgādinājums mūsu niecīgumam un ierobežotībai, reizē arī kā gandares simbols. Ļoti zīmīgi, ka šogad Pelnu dienas stingrais gavēnis sakrīt ar mīlestības svētkiem – Valentīndienu.
Atgādinājums par mūsu niecīgumu, ko izsaka vārdi “Atceries, tu esi puteklis un par putekli pārvērtīsies,”, nav domāts, lai mūs kaut kā nicinātu. Tas ir atgādinājums tam, cik liela vērtība mums ir piešķirta Dieva acīs, jo par šo “putekli”, kas šķiet tik vājš un ierobežots, pats Dieva Dēls nāca, lai dalītos viņa liktenī, lai atdotu savu dzīvību par viņu, lai to dievišķotu.
Tāpēc gavēņa laiks ir žēlastības laiks, kas mums ir dots, lai atjaunotu un vēl vairāk tuvotos Tam, Kurš mani tik ļoti mīl, ka pat ir gatavs atdot savu dzīvību par mani.
Gavēņa laikā bieži runājam par apņemšanos, par atteikšanos no kaut kā. Kāds no brīvprātīgajiem aizgavēņa pasākumā jokojot sacīja, ka gavēnī tu atkal apņemies to, ko apņēmies darīt jaunajā gadā, bet tev nesanāca. Un mēs visi labi zinām, kas tās ir par lietām: mēs gribam sev pierādīt, ka varam dzīvot veselīgi, vairāk kustēties, mazāk ēst, iet gulēt laicīgi un tā tālāk.
Tās visas ir ļoti labas un rekomendējamas lietas, tomēr svarīga ir motivācija, ar kādu to visu apņemamies. Ja mērķis ir mana personīgā izaugsme, savu spēku apliecināšana, tad tas nav gavēnis. Tas ir vienkārši veselīgs dzīvesveids, kāda diēta vai pašapziņas celšana. Un šeit jābūt uzmanīgiem, vai, plānojot atteikties no viena netikuma, es neiekrītu vēl lielākā netikumā, kas ir lepnība.
Gavēnis un mīlestības svētki
Gavēnis ir vērsts nevis uz mani, uz manu ego, bet gan uz attiecībām. Pāvests Francisks savā gavēņa vēstījumā runā par to, ka gavēnis ir žēlastības laiks, kurā varam “atgriezties pie Kunga no visas sirds un ikvienā mūsu dzīves jomā.”
Atgriežoties pie Dieva un iemīlot viņu vēl vairāk, es spēju viņam kalpot arī caur citiem cilvēkiem, katrā saskatot to vērtību, ko viņam vai viņai piešķīris Jēzus, atdodot savu dzīvību par šo cilvēku.
Ļoti zīmīgi, ka gavēni uzsākam Valentīndienā, dienā, kad cilvēki īpaši pievēršas mīlestībai. Šīs dienas kontekstā esam pieraduši runāt par mīlestību romantiskā vai erotiskā nozīmē, ko simbolizē sirsniņas, pārīši, kas sadevušies rokās, eņģelīši un visādi citādi romantisku noskaņu rosinošas lietas.
Gavēnis uz mīlestību ļauj paskatīties mazliet plašāk. Tā ir Mīlestība, kura ir gatava atteikties no kaut kā, lai dāvātu otram. Mīlestība, kura pāri visam saskata otra cieņu un vērtību, izvairoties no otra izmantošanas. Mīlestība, kura ir gatava uz upuri. Mīlestība, kura ir izvēle, nevis tikai kņudinošas sajūtas.
Gavēņa lielais trio
Šīs Mīlestības dēļ esam aicināti atcerēties, ka gavēņa laiks nav tikai atteikšanās vien, bet tas sastāv no lūgšanas, žēlsirdības darbiem un atteikšanās.
Lūgšana Tev palīdz tuvāk iepazīt Dievu un veltīt vairāk laika viņam.
Tuvojoties Dievam, Tu tuvojies arī cilvēkam. Mīlestība pret Dievu un cilvēku izpaužas konkrētos darbos, tāpēc gavēņa laikā esam aicināti vairāk paraudzīties uz citu vajadzībām un to, kā tām varam atsaukties, veicot žēlsirdības darbus. Pāvests Francisks savā gavēņa vēstījumā izsaka savas ilgas kaut “žēlsirdības dāvanu došana kļūtu par katra no mums patieso dzīvesveidu”. Bet žēlsirdības darbi ir patiesi žēlsirdības darbi, ja tie ir lūgšanas auglis un darīti Dieva godam, ne sevis apliecināšanas dēļ.
Visbeidzot, lai otram varētu kaut ko dāvāt, nepieciešams kaut ko no sevis atņemt. Līdz ar to šeit atklājas gavēņa atteikšanās nozīme – tā palīdz solidarizēties ar trūkumcietējiem. Kā Pāvests Francisks saka, tā mūs atmodina, tā dara uzmanīgākus pret Dievu un tuvāko.
Lai šajā gavēnī mums visiem izdodas atvērt savas sirdis plašāk cilvēkiem, kas ir mums apkārt, un Dievam! Lai prieks, kas rodas, satiekot Dievu un darot labu otram, iedvesmo mūs liecināt citiem par Dieva klātbūtni mūsu dzīvēs!
Lai Tev priekpilns šis gavēnis!
Pr. Pēteris Skudra
RML direktors
