Arvien straujākiem soļiem tuvojas liturģiskā gada noslēgums, nākamsvētdien svinēsim Kristus Karaļa svētku dienu, bet pēc tam jau ar pirmo Adventa svētdienu iesāksim jaunu liturģisko gadu, gatavojoties Kristus dzimšanas svētkiem. Līdz ar to liturģija piedāvā pārdomām tos Svēto Rakstu fragmentus, kuri atgādina mums par mūžību.
Apustulis Pāvils mums šodien atgādina, ka Kunga diena nāk. Ar to ir domāta Jēzus otreizējā atnākšana, kad Viss atradīs piepildījumu Viņā – visas radības Valdniekā. Mums nav būtiski zināt, kad šī diena pienāks; būtiski ir tas, ko Jēzus atradīs mūs darām, kad Viņš nāks un kā mēs izmantojam tās žēlastības, kuras no Viņa saņemam sakramentos. Mums vienmēr ir jābūt gataviem sastapt Kristu. Varam sev jautāt: vai es esmu gatavs tagad sastapt Jēzu?
Evaņģēlijā lasām līdzību par Valdnieku, kurš pirms došanās ceļojumā uztic saviem kalpiem pārvaldīšanai savu īpašumu. Kristības sakramentā mēs saņemam pārvaldišanā Viņa īpašumu – iespēju dalīties ar Kristu Viņa dievišķajā dzīvē. Tas ir talents, kas tiek piešķirts ikvienam. Mēs varam lasīt šīs dienas evaņģēliju un iedomāties, ka vienam tiek iedoti 5 eiro, otram – 2, trešajam vien 1. Patiesībā talents ir visai paprāva summa tam laikam, kas bija viena strādnieka gada ienākumu apmērā.
Baznīcā un sabiedrībā mēs redzam, ka kādam ir iedots vairāk: vairāk talantu, spēju, atbildības, citam – mazāk, tomēr mēs katrs esam saņēmuši iespēju baudīt to, ka mūsos ir Dieva Gars. Un ja mūsos ir pats Dievs – visa radītājs, tad mums ir viss. Kā mēs to liekam lietā ikdienas dzīvē?
Šodienas evaņģēlija fragments mums norāda, ka mums ir jālaiž apgrozībā Dieva dotās dāvanas, jāuzņemās risks tās likt lietā, lai tās nestu augļus. Varam atcerēties līdzību par vīģes koku, kas nenes augļus, vai arī vīna koku, kur Jēzus ir koks, bet mēs zari; no zariem tiek sagaidīts, ka tie nes augļus.
Kā mēs varam nest augļus? Kā varam laist apgrozībā Dieva dotās dāvanas? Pirmkārt, ikdienas lūgšanā esam aicināti paraudzīties uz visu, ko esam no Dieva saņēmuši un novērtēt, cik Viņš ir dāsns: mūsu dzīvība, ģimene, pieredze, ticība, zināšanas, spējas, īpašumi, līdzekļi utt. Mums noteikti jāpateicas Dievam par to visu. Pēc tam varam paraudzīties uz savu ikdienu un lūgt Dieva gudrību kā to visu likt lietā. Viss, ko esam saņēmuši no Dieva, mums ir dots kopējam labumam, lai mēs kalpotu citiem. Tad varam paraudzīties uz savu situāciju, uz to, ko Dievs mums ir devis, paraudzīties uz to cilvēku vajadzībām, kas mums ir līdzās, un kā mēs varam viņiem kalpot ar to, kas mums ir.
Mēs esam acināti būt kā pirmie divi kalpi, kuri nebaidās riskēt. Varam iedomāties kā viņi nolemj noguldīt naudu uz procentiem, tirgoties ar valūtām, veikt citas dabrības, lai gūtu peļņu. Arī mēs nedrīkstam baidīties riskēt, lai nestu augļus. Mēs nedrīkstam ierauties sevī un sargāt sev uzticētos talentus, jo šāda attieksme mums liek kļūt vienaldzīgiem pret apkārtējo vajadzībām, mēs noslēdzamies un zaudējam prieku. Interesanti, ka dalīšanās vienmēr ir saistīta ar prieku, ko dod gandarījuma sajūta.
Ja mēs spējam ar pateicību paraudzīties uz to, kas mums ir, tas piepilda mūs ar lielu prieku, ka esam dāsni apdāvināti. Pāvests Francisks apustuliskajā pamudinājumā atgādina, ka labais tiecas dalīties pats no sevis. Mēs nespējam noturēt sevī labas lietas, mēs ar tām dalamies.
Aicinu pievērst trim lietām, kuras var mums palīdzēt laist apgrozībā saņemtās Dieva žēlastības un nest daudz augļu.
- Pirmajā lasījumā aprakstītā sieviete un psalmā apdiezdātais vīrs mums norāda uz uzticīgu ikdienas pienākumu pildīšanu. Darot labi savus darbus un pildot savus pienākumus, mēs ne tikai ar to nopelnam sev iztiku, bet kalpojam arī citiem. Ja es esmu skolotājs un cenšos vienmēr labi sagatavot stundas, tad iegūst skolēni. Ja esmu apkopējs un cenšosveikt savu darbu cik vien labi iespējams, tad iegūst tie, kuri uzturas šajās telpās. Ikdienas uzticīga pienākumu pildīšana var būt lielisks svētdarīšanas līdzeklis. Nebaidies uzticēt savus ikdienas pienākumus Dievam un veikt tos viņam par godu!
- Evaņģelizācija. Vai Tu esi sastapis Dievu? Vai pazīsti Viņu personiski? Pāvests Benedikts XVI mums saka, ka ticība ir satikšanās ar personu. Jēzus aicina Baznīcu – tevi un mani dalīties ar savu ticību ar citiem. Vai cilvēki sastopot mani sastop Dievu? Šis jautājums ir neizbēgams. Baznīca pastāv, lai evaņģelizētu, tātad tas ir arī tavs un mans pienākums. Mums nav jābaidās stātīt par savu ticību citiem, dalīties ar savas dzīves liecību, aizstāvēt un racionāli skaidrot savu ticību. Tomēr ne vienmēr mums ir jārunā par ticību, bieži vien lieliska evaņģēlizācija ir mūsu pašu ticības dzīves integrēšana ikdienā. Kā saka: darbi runā skaļāk ar vārdiem. Lai tava izturēšanās, izvēles, attieksme pret darbu un citiem cilvēkiem ir tā, kas ļauj sastapt Kristu apkārtējiem.
- Visbeidzot rūpes par nabagiem. Svētais Jānis Hrizostoms ir sacījis, ka, ja tu nespēj saskatīt Kristu nabagā pie baznīca durvīm, tu nespēsi Viņu saskatīt Euharistijā. Mums katram ir kaut kas, ar ko mēs varam dalīties ar tiem, kam iet grūtāk. Šodien cilvēki ir visvairāk izsalkuši pēc personiskām attiecībām. Pat ja tu nevari nopirkt otram maizi, vai izmitināt zem jumta, tu noteikti vari otram dāvāt savu laiku – pilnvērtīgu kopā būšanu, kur otrs jūtas uzklausīts, saprasts, pieņemts. Šodien Baznīca svin pasaules nabagu dienu. Kā ierasts, pāvests šai dienai ir sagatavojis vēstījumu, kurā viņš saka sekojošus vārdus: “Tāpēc šī gada tēma – “Pasniedz roku nabagam” – ir aicinājums uzņemties atbildību un saistības ikvienam, kurš jūtas līdzdalīgs tai pašā liktenī. Tas ir aicinājums uzņemties vājāko nastas saskaņā ar svētā Pāvila vārdiem: “Kalpojiet cits citam Gara mīlestībā! Jo viss likums izpildās vienā vārdā: Mīli savu tuvāko kā sevi pašu! [..] Cits cita nastas nesiet” (Gal 5, 13–14; 6, 2). Apustulis māca, ka brīvība, kas mums dāvāta caur Jēzus Kristus nāvi un augšāmcelšanos, uzliek mums atbildību kalpot citiem, īpaši vājākajiem. Tas nav izvēles jautājums, bet gan nosacījums tās ticības autentiskumam, kuru apliecinām.”
Mīļais Dievs, mēs Tevi lūdzam, dāvā mums Svētā Gara gaismu saskatīt visas Tevis dotās dāvanas. Dāvā mums drosmi ar to visu dalīties, lai mēs nestu augļus. Neļauj mums noslēgties sevī, palikt vienaldzīgiem pret līdzcilvēku vajadzībām, bet gan dāvāt sevi citiem, kā Tu esi dāvājis sevi mums grēciniekiem, lai dotu mums mūžīgo dzīvi.
Pr. Pēteris Skudra Radio Marija Latvija direktors