Adventa laikā tāpat kā gavēņa laikā Baznīca lieto violeto krāsu, kas simbolizē gaidīšanu, gandari, gatavošanos. Šodien ir viena no 2 svētdienām gadā, kad priesteri var vilkt rozā krāsas liturģisko aģērbu. Arī Adventa vainagā, ja gribam pieturēties pie liturģiskajām krāsā, liekam trīs violetas sveces un vienu rozā. Rozā krāsa ir kā gaišāka violetā, kas simbolizē, ka gaidāmie svētki nav tālu, ka esam jau tikuši pāri pusei ar savu apņemšanos īpaši gatavoties svētkiem (ja Tev vēl nav nekādas īpašas apņemšanās gatavoties Kristus atnākšanai, tad ir vēl iespēja!) un tie jau straujiem soļiem tuvojas. Tāpēc arī šo svētdienu sauc par “Gaudete” svētdienu. Latīņu valodā vārds “Gaudete” apzīmē pavēles formu vārdam “priecāties”. Par ko Baznīca mūs mudina priecāties?
Prieka iemesli
Šodien liturģija mums pirmajā lasījumā piedāvā pardomāt pravieša Isaja grāmatas 61. nodaļu, kuru pats Jēzus izvēlas citēt savas publiskās darbības sākumā. Kad Jēzus sāk publiski darboties, Viņam sabatā tika pasniegts rullis lasīšanai un Viņš izvēlās lasīt tieši šo rakstu vietu, tādējādi piesakot savu publisko darbību un tās mērķi. Aizvēris rulli Viņš sacīja klātesošajiem, ka viņi ir aculiecinieki šo pravietojumu piepildījumam.
Ir vērts ieklausīties, kas ir tas, ko pats Jēzus izvēlas par savas publiskās darbības pieteikumu? Isaja aprakstītais varonis saka, ka viņš ir “svaidītais”. Viņš ir Mesija – tas, kurš ir svaidīts (apliets, ieziests) ar eļļu īpašas misijas veikšanai. Parasti tika svaidīti karaļi, priesteri un pravieši. Jēzus ir Mesija, Viņš ir tas, kurš ir izvēlēts īpašai misijai – vadīt, glābt un mācīt savu tautu.
Un ko tad šis mesija dara? Pirmkārt Viņš sludina prieka vēsti nabagiem. Mums ir tulkots “prieka vēsti lēnprātīgajiem”, bet precīzāks tulkojums būtu “nabagiem”, vai “apspiestajiem”. Prieka vēsts ir burtisks tulkojums tam, ko grieķu valodā sauc par “Evangelion”. Tātad mēs varam priecāties par to, ka Jēzus nāk evaņģelizēt nabagus! Nabagi šeit ir jāsaprot gan tie, kas piedzīvo fizisku nabadzību, gan arī visi mēs, kuri piedzīvojam mīlestības trūkumu, to, ka bez Dieva esam nabadzīgi, jo visu saņemam no Viņa.
Otrkārt varam priecāties par to, ka Mesija “sludina atlaišanu gūstekņiem un brīvību ieslodzītajiem”. Lasot visu Bībeli kopumā varam redzēt, ka ieslodzījums un gūsts kalpo kā simbols tai nebrīvei, ko rada grēks. Grēks, kas liek mums ieslīgt atkarībās (darbs, spēles, alkohols, internets, pornogrāfija, sekss utt), neļauj mums piedzīvot o brīvību, ko grib dot Dievs, kas mūs ved uz sastapšanos ar citiem. Atkarības mums liek noslēgties no citiem, būt koncentrētiem uz sevi un līdz ar to esam ieslegti savā šaurajā dzīves būrī. Jēzus mūs no tā nāk atbrīvot! Priecājies par brīvību, kuru Viņš nāk tev dāvāt, iecel Viņu par visas savas dzīves valdnieku un lūdz par tām jomām, kurās jūties ieslēgts.
Treškārt Mesija pasludina želastības gadu. Mums šodien šis termins neizsaka to, ko tas izteica 1. gadsimta jūdiem. Levītu likums paredz, ka ik pēc 50 gadiem visā tautā visiem cilvēkiem tiek atlaisti visi parādi, atgriezti ieķīlāti īpašumi un palaisti brīvībā visi vergi. Tas bija gads, kad varēja sākt visu no jauna. Arī Jēzus nāk pie mums, lai ar savu krustu un augšāmcelšanos dāvātu mums absolūtu parādu atlaišanu un iespēju sākt no jauna. Vēl viens iemesls priecāties gaidot Jēzus nākšanu: Viņš tev piedod, Viņš tev dod jaunu iespēju! Pieņem to! Izmanto iespēju līdz Ziemassvētkiem sagatavoties labai grēksūdzei un piedzīvot kā Jēzus tev pasludina žēlsirdības gadu.
Kā iegūt prieku?
Pirmais lasījums mums dod iemeslus priekam. Otrais lasījums mums piedāvā līdzekļus, kā šo prieku iegūt un to paturēt. Apustulis Pāvils saka: “vienmēr priecājieties” un tad turpina kā šo prieku var sasniegt: ar lūgšanu, ar pateicību, neapslāpējot garu, nenicinot pravietojumus un visu pārbaudot, turoties pa gabalu no visa ļauna.
Lūgties bez mitēšanās nenozīmē nemitīgu lūgšanu skaitīšanu. Baznīcas tradīcija ar nemitīgu lūgšanu saprotam nemitīgu Dieva klātbūtnes apzināšanos; līdz ar to arī mūsu ikdienišķākie darbi un gaitas pārvēršas par lūgšanu, jo darām tos ar apziņu par Kunga klātbūtni.
Tāpat prieks vienmēr ir cieši saistīts ar pateicību. Kad mēs esam pateicīgi, mēs priecājamies ar to, ko esam saņēmuši. Interesantu novērojumu ir veikuši neirozinātnieki, kas ir atklājuši, ka pateicības praktizēšana palīdz mūsu smadzenēm izstrādāt hormonus, kas izraisa prieku un gandarījuma sajūtu. Tātad pateicība pat nāk par labu mūsu fiziskajai veselībai.
Tāpat mēs esam aicināti būt atvērti Svētā Gara vadībai, turēties pa gabalu no ļauna, nenicināt pravietojumus un visu pārbaudīt. Kā es varu zināt, ka esmu atvērts Dieva vadībai, kā varu atšķirt autentiskus pravietojumus no cilvēku personiskos uzskatu paušanas? Baznīca mums piedāvā vairākus līdzekļus: pirmkārt visu saskaņot ar Svēto Rakstu un Baznīcas mācību. Vai mana iedvesma, vai dzirdētais ir vai nav pretrunā tam, ko lasām Svētajos Rakstos, vai tam, ko mums māca Baznīcas katehisms un citi dokumenti. Otrkārt tā ir garīgā vadība, kas mums ir ļoti efektīvs līdzeklis Dieva gribas pazīšanā, kā arī Dieva dotās autoritātes: bīskapi. Ja būsim paklausīgi Dieva dotajām autoritātēm, nekad nekļūdīsimies, izņemot gadījumus, kad kāds mums liek rīkoties pret mūsu sirdsapziņu.
Dārgie draugi, šodien Baznica mūs mudina priecāties. Tas nav tāds prieks, kuru uzliekam uz sejas, lai labi izskatītos instagram bildēs un atstātu pārliecinošu iespaidu par sevi. Pāvests Francisks apustuliskajā amudinājumā Evaņģēlija prieks, kuru pēdējās nedēļas lasām priestera katehēzēs, mums atgādina, ka “prieks vienmēr piemērojas un pārveidojas, bet vienmēr paliek vismaz kā cerības stars, kas dzimst no personiskas pārliecības, ka tiekam bezgalīgi mīlēti”. Pat ja piedzīvojam grūtības un pārbaudījumus un nākas ļauties skumju asarām, tomēr šis prieks paliek sirdī kā cerības stars, ka neesam vieni, jo esam sastapuši Mesiju, kurš mūs nekad neatstāj, vēl vairāk, kurš iet mums līdzās un uzņemās uz sevis mūsu grēku, lai dotu mums pilnīgu brīvību!
Ļauj sastapšanās priekam piepildīt savu sirdi! Atrodi laiku, lai satiktos ar Jēzu un klausītos priecīgo vēsti, kuru Viņš tev grib pasludināt!
Pr. Pēteris Skudra